Es īsti nespēju iebraukt, nah tas cepiens par slodzēm. Ja gruntsūdens ir 0.6m dziļumā, tad pamatu bedrei jābūt 1.5m dziļai, lai varētu jēgpilni 1.2m dziļumā pēdu izveidot. Tur tak jāveic nopietni gruntsūdens pazemināšanas pasākumi, lai šito tehniski dabūtu gatavu. Rudenī kā reizi ar šo nodarbojos. ~200m2 apbūves laukumam gruntsūdens pazemināšana izmaksāja ~6000eur. No -1.6m līdz -3.0.

Pie tādas grunts vienīgā jēdzīgā atbilde ir plātne. Nu labi - armatūra. Maksā 800eur tonnā. Cik tad viņu vajadzēs? 2...2.5 tonnas. Ne jau vairāk. Es nespēju saprast vēlmi piesārņot galvu ar kaut kādiem teorētismiem, vai vēlmi mēģināt peldēt pret straumi.

Savukārt tie, kas te raksta, ka lentes gadījumā pēda nav vajadzīga, laikam būvē mājas tikai garantijas laika realizācijai. Parasti jau tomēr cilvēki sev māju būvē (vai pērk) ar domu, ka visam mūžam. No ētiskā viedokļa un zaļās domāšanas viedokļa ēkai būtu jākalpo vismaz 100 gadi. Tad nu bez pamatu pēdas neiztikt. Pat ja tas maksā kādus 3000eur dārgāk.

Pieņemu, ka tapēc mēs kā sabiedrība dzīvojam tik sūdīigi, ka esam ar mieru svaidīties ar naudu. Piemēram jaunās transformatoru būdiņas pie daudzām dzelzceļa stacijām 3*4m izmēros vai tās paša jaunās piepaceltās dzelzceļa platformas. Tērējam laiku un izgāžam naudu tur, kur tam nav nekāda jēga vai jēga slēpjas pasakainās celtnieku un ierēdņu peļņās. Tā vienstāva transformatora būdiņai smilts gruntī bez izcilājuma iespējām un gruntsūdeni vairāk kā 3m dziļumā izbūvēja ar 2,5m dziļiem pamatiem un ēkai bez apkures taisija siltinātu jumtu no metāla konstrukcijām. Būvīti mocija veselu gadu... nu un kapēc ir radīta paruna “..Ja netaupīsi kapeiku (centu) pie rubļa (Eiro) netiksi” ... pēc jūsu domām naudas lietderīgai tērēšanai vispār nav nekādas jēgas?

Kārtīgi cilvēki ceļot māju domā 'tas man būs uz 100gadiem!'tādēļ celšu kārtīgi, likšu pēdu, jo pēc 20g mājai bez pēdas zeme zem pamatiem nogurs un paliks švakāka, sāks grimt. A man būs pēda, man negrims, visus būšu pārtrumpojis. Nu jā, viss loģiski. Tad nu savos 40gados ceļ māju uz 100gadiem. A palicis tādam cēlājam vidēji vēl 30..35g šajā saulē. Bet paliks bērnu bērniem. Tikai pēc 100g šodien uzceltā vidējā privātmāja jau būs tik fiziski un morāli novecojusi, ka jau pirms 50g būs tikusi nojaukta un pārbūvēta.

Par armatūras izmaksām plātnei:

Ņemam un rēķinam. 12mm armatūra ar acs izmēru 20cm divās kārtās (būvkonstruktora doti dati). 1/0.2/0.2*2=50 metri 12mm armatūras uz vienu plātnes kvadrātmetru. Šobrīd šķirstot būvmateriālu veikalus 12mm armatūras cena 1-1.1EUR metrā, rezultātā par 100m^2 laukuma tiekam pie vismaz 5000 EUR tikai par grīdas armatūru vien, papildus tam armējums zem nesošajām sienām, droši vien ka ap 6000-7000EUR galā varētu tas pasākums nostāties par dzelzs gabaliem. Piekabinām tam klāt papildus XPS izmantošanu pa visu pamatu laukumu EPS-100 vietā un iegūstam diezgan palielu izmaksu sadārdzinājumu.
Ok, te izskanēja minējums par armatūras cenu 800 EUR tonnā. Parēķinot 12mm stieņa svaru metrā, iegūstam 0.89kg. Pareizinam ar 0.8EUR/kg, tiekam pie 0.71EUR metrā. Tā tākā būtu vairuma cena? Metālapstrādes kantorus apzvanījis neesmu, grūti spriest par to, vai reāls, vai no dupša izvilkts cipars. Ja tā tiešām ir, tad tas, protams, ievieš diezgan pamatīgas korekcijas oriģinālajā aprēķinā un cipari sāk izskatīties vismaz kripatiņu patīkamāki.
Starpcitu, ar 2 tonnām šeit pietiktu 44m^2 grīdai (par papildus armējumu zem sienām nerunājot), grūti iztēloties kādu pie pilna saprāta tāda izmēra ēku būvēt kā divstāvu.
Par kanalizāciju runājot: pagaidām vēl uz jautājuma zīmes, ja neiznāks ekonomiski pamatota pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas, nāksies vien ierīkot pārsūknēšanas tvertni un infiltrācijas lauku veidot uz kāda pacēluma.

Parrekini cik armaturas m ir m2

Opā, jā, laža ne pa jokam. Ok, reālie cipari 2.5 reizes mazāki. Paldies, šis diezgan smagi redzējumu pamainīja.
Te arī parādās foruma vērtība, viss sākotnējais aprēķins kaķim zem astes un arī plātņveida pamati vairs neizskatās ne tuvu tik problemātiski. Ok, būs ko paturpināt paštukot.

Nu nevajag jau aizmirst ka ari pie lentveida pamatiem grida būs vajadziga vienalga. Un putoplasts zem gridas.....Parekini arī tas izmaksas.Pie plaksnes tas jau bus gatavs. Un ertak pec tam stradat.....Ir jau vel arī stiklšķiedras, vai kada tur materiala, armatura....liekas ka bija letaka.

Vispar jau smieklgi....autors te spriedele par pamatu izmaksam, bet nemaz nav papūlejies apskatities armaturas izmaksas.....Tas prasija dazas sekumdes, un var atrast jau gatavus dažada veida sietus, gan armaturu dažādās cenas, gan kompozītmateriala armaturas izmaksas... Varbūt nav verts nemaz sakt to buvi? Pamati nebut nebūs tas dargakais un sarežģītakais majas buve. Par kanalizaciju....man arī nebija iespeju vajadzigajos augstumos ielikt bio, arī gruntsudeni augsti. ieliku suknu aku, infiltracijas tunelus ieraku citā vieta, kur to gruntsudenu augstums ļava.Viss ok...tik uz sukni nevajadzetu taupīt....

Ivara Godmaņa vārdabrālis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pieņemu, ka tapēc mēs kā sabiedrība dzīvojam tik
> sūdīigi, ka esam ar mieru svaidīties ar naudu.
> “..Ja netaupīsi kapeiku (centu) pie rubļa (Eiro)
> netiksi” ... pēc jūsu domām naudas lietderīgai
> tērēšanai vispār nav nekādas jēgas?

Nez kāpēc daudziem vel šķiet, ka būvinženieris iedziļinās projektā. Un veic individuālus aprēķinus būves konstrukcijām, tai skaitā pamatiem. Būvinženierim nav jātaupa nauda, ja klients nemāk apstrīdēt lietderibu, tad tur tā pēda paliks un būs ar rezervi, lai gandrīz pat purvā var būvēt.

Autors ir skatījies armatūras cenas, arī ilgākā laika posmā sekojis līdzi, bet tikai būvmateriālu veikalos. Vai tad pareizi sapratu, ka iepērkot vairumā pa tiešo tā cena atšķirība ir pat 30%? Nemaz šādi kantori nav tik naski publicēt cenas. Tiesa gan, ss.lv gan manīju cenas dažādas, vienā sludinājumā pat manīju 600EUR/t, kas liek padomāt, vai jāsāk šķībi skatīties uz ss.lv vai būvmateriālu veikaliem, jo cenu atšķirības izskatās, ka mēdz būt diezgan graujošas.
Par tēmu kopumā runājot: pavisam noteikti mana laža attiecībā uz nepieciešamo armatūras apjomu. Ņemot vērā, ka kļūda armatūras apjomos bija 2.5 reizes (un visi mani iepriekšējie pieņēmumi bija balstīti uz augstāk minēto aprēķinu), ļoti iespējams, ka bez šīs kļūdas aprēķinā tēma nemaz nebūtu tapusi. Taču domāju, ka šeit esošie varētu piekrist, ka ja mans kļūdainais aprēķins (kas pirms tēmas izveides bija vienīgais, pēc kā vadīties) būtu atbildis realitātei, plātne būtu diezgan nesamērīga līdzekļu izmantošana. Papildus tam uzzināju, ka lielos vilcienos visticamāk varu arī rēķināties ar ne tikai mazāku armatūras apjomu, bet arī mazāku armatūras cenu, kas arī, protams, pozitīvi.
Par grīdu runājot: jā, apzinos, ka lentveida pamatiem grīda arī nepieciešama, tas tākā būtu ierēķināts apsvērumos, vienīgi plātnes gadījumā XPS tākā būtu vismaz 2x dārgāks par EPS-100, ko liktu zem estrich grīdas.
Nav jau īsti runa par to, ka pamati būtu dārgākais mājas posms vai kā tamlīdzīgi, runāju tikai un vienīgi par samērīgu līdzekļu izlietošanu. Ja katrā posmā nospļausies, ka 5k EUR šur vai tur izšķērdēti, galā var būt izmesta diezgan pamatīga naudas summa bez jebkāda ieguvuma. Ja nonākam pie slēdziena, ka šeit plātne ir sakarīgākais risinājums: pavisam noteikti nav problēmu arī parakstīties uz tādām izmaksām, kādas tās tad arī sanāk. Taču ja cits līdzvērtīgs risinājums galā sanāk ļoti ievērojami lētāk, tad gan neredzu milzu jēgu smagi pārmaksāt.
Anyway, kopumā vēl jāapsmadzeņo, bet izskatās, ka arī plātnes pamati varētu būt diezgan apmierinošs risinājums. Paldies visiem par viedokļiem, tēma jebkurā gadījumā bijusi, vismaz man, vērtīga.

Nu redz. Tagad iedomājies, ka Tev pamatos visur nevajag likt XPS, to varētu likt tikai zem nesošajām sienām. Tenapors, piemēram ,visus plātņu L elementus ražo no EPS.

Plātņu pamats uz apm 250m2 man šovasar izmaksāja apmēram 35500eur. Tas ir ar 30cm XPS pa visu laukumu, ieskaitot rakšanu, pabetonējumu zem putuplasta, plātni apmēram 12-15cm biezu. Liku stiklašķiedras armatūru, ko galīgi neiesaku - jāņem metāla siets, vienīgi pa perimetru taisnos no 12 vai 16mm stiklašķiedras var labi likt. Kā arī pēc betonētāju komentāriem, pilnīgi pietiek ar vienu armatūras kārtu, nevis 2 (bet nu nezinu, vai tiešām tā... Man ir 8mm stiklašķiedras siets ar soli 10cm, vienā kārtā, bet nu...). Pats liku XPS, par pārējo maksāju arī darbu.

Autors: Oho (85.254.74.---)
Datums: 12/02/2024 23:57

Kārtīgi cilvēki ceļot māju domā 'tas man būs uz 100gadiem!'tādēļ celšu kārtīgi, likšu pēdu, jo pēc 20g mājai bez pēdas zeme zem pamatiem nogurs un paliks švakāka, sāks grimt. A man būs pēda, man negrims, visus būšu pārtrumpojis. Nu jā, viss loģiski. Tad nu savos 40gados ceļ māju uz 100gadiem. A palicis tādam cēlājam vidēji vēl 30..35g šajā saulē. Bet paliks bērnu bērniem. Tikai pēc 100g šodien uzceltā vidējā privātmāja jau būs tik fiziski un morāli novecojusi, ka jau pirms 50g būs tikusi nojaukta un pārbūvēta.

=======================================

Fantastiska filozofija.
1. Bez pēdas sūdīgā gruntī jau 3-4.ekspluatācijas gadā tev tā māja jau sāks šūpoties un plaisāt.
2. Ja ēka (!! nejaukt ar dizainu un tehnoloģijām !!) ir morāli un fiziski nolietojusies 50 gadu laikā, tad nez kāpēc tās, kuras ir būvētas pareizi, maksā dārgāk, jo vecāķas tās ir. Paskaties cenas Vecrīgā, Vecliepājā, Veclondonā un Veckopenhāgenā. Tātad mūsdienās ir daudz muļķu, kas par "morāli un fiziski nolietotām" mājām ir gatavi maksāt veselu kapitālu.
3. Vai nav ienācis prātā, ka visi vēl nav tādi egoisti un mēdz domāt par to kādā pasaulē dzīvos bērni, mazbērni un mazmazbērni. Un tas attiecas gan uz mājas kvalitāti, gan uz vides saglabāšanu. Bet patēriņa paaudzei jau šķiet gerai, ka katra paaudze būvē katra sev sūdīgas mājas, nevis dzīvo labā vecvectēva būvētā mājā.

Lai nav tukša muldēšana, tad pats dzīvoju 1902.gadā celtā koka ēkā. Tā nav morāli novecojusi. Jā, ir bijis jāpielabo pamati, jānomaina jumts un fasāde. Bet fundamentāli tādai ekai nav nekādu trūkumu. Apkārtējā vidē ir 100-200-gadīgi koki. Un tad es iedomājos tos Mārupes un Ķekavas plikos burkānlaukus ar putubetona un kartona tehnoloģijām un tūjām pagalmā, un es apmēram sāku nojaust Oho domu gājienu.