esosie pamati bija diezgan grubulaini un ar cuarumiem, tapec panemu uzliku apkart finieri un ieleju jaunu betona kartu, lai ir taisni.

jautajums pie sibriza temperaturas, cik ilgi jagaida lidz es varu sakt pamatus apstradat ar hidroizolaciju?
jo jaunajam betonam ir kads laiks kamer pazaudes visu mitrumu? kartina ir apmeram dazas vietas 1 cm bieza un dazas vietas lidz pat 20 cm bieza.

Hidroizolāciju vari guldīt kaut tulīt, mitruma izgarošana norisināsies caur pamatu vertiikālām plaknēm, jo diezin vai pamati platāki par 50cm.
Hidroizolācijas veids atkarīgs no sienu nesošās konstrukcijas tipa. Siena – keramiska materiāla mūris uz javas - ruberoīda kārta. Kokam vai skaidbetonam – blīva tipa (Estplast Perimeeter Plus EPS120 putuplasts; Tenapors Extra EPS150) plātnes uz montāžas putām.
Te papildus diskusija: [building.lv]

Vel viens izolators...vai tad tiešam grūti palasit ko par so temu jau raksta, tepat un nesen..

Ivara Godmaņa vārdabrālis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Hidroizolāciju vari guldīt kaut tulīt, mitruma
> izgarošana norisināsies caur pamatu vertiikālām
> plaknēm, jo diezin vai pamati platāki par 50cm.
> Hidroizolācijas veids atkarīgs no sienu
> no sienu nesošās konstrukcijas tipa. Siena –
> keramiska materiāla mūris uz javas - ruberoīda
> kārta. Kokam vai skaidbetonam – blīva tipa
> (Estplast Perimeeter Plus EPS120 putuplasts;
> Tenapors Extra EPS150) plātnes uz montāžas putām.
> Te papildus diskusija:
> usija:
> [building.lv]

it ka izlasiju, bet tur viens saka vienu un otrs citu :)

tapec radas pretjautajums:
es esmu atracis pamatus sobrid 1m dziluma,nomazgaju vinus visus un nozaveju tad uzliku dzilo grunti un sodien uzliku formas un ieleju betonu ta lai pamati butu taisni. sanak sobrid pamatiem uz aru ir ka trepe apmeram 10cm, tik nacas nemt platu lai varetu iztaisnot pamatus.

liksu virsu putuplastu Tenapors Extra EPS150:

jaunais betons lai paris dienas paciete, tad nemsu nost formu, tad panemu uzlieku hidreni virsu uz
jaunajiem pamatiem ( nu tas kur paplasinajums) un uz tas trepes un veca pamata dalas
un tad tur pat liksu virsu putuplastu no pasas apaksas lidz augsai ieskaitot trep un mazo gabalinu kur vecais pamats, tad lejas dala pukikam ( kas zem zemes lieku virsu melno membranu)
ceru ka lidz sim viss pareizi?

tad plans uzlikt pukiku un savienot vinu ar to vietu kur pamatiem bija ta trepe un uzbetonet pa virsu betona nezinu ka to sauc latvisi bet youtube saka (Отмостка ), lai novaditu udeni no pamatiem, jo cik saprotu vinai nedriks saskarties ar pamatu lai neiet mitrums un neveidojas aukstuma tilts. vai ari zem vina nav verts likt putuplastu?

un tad no sejienes uz augsu kur bus palicis pukis to noarmet un apmest lai smuks nobeigums?

sorry ka varbut uzrakstits ka pagadas, bet nu neesmu pro buvnieks, vienkarsi savam rokam meginu savest visu akrtiba, ceru uz sapratni :)

Tev veidojas divas izolējamās plaknes.
Horizontālā hidroizolācija domāta novērst kapilārā mitruma pieplūdi nesošās sienas porainiem (keramika;koks) materiāliem. Kokam pat ar hidroizolāciju veidojas riska zona – guļbūvēm notiek sienas centra samirkšana kondensējot tai cauri plūstošo gaisu uz aukstās pamatu plaknes (tapēc izmantot cieto putuplastu - pašlaik tam dabā nav bakterijas, kuras to noārda vai 'saēd”).
Vertikālā ārējā hidro-siltumizolācija paredzēta neļaut piekļūt no jumta tekošam ūdenim vai kūstošam sniegam (vismaz pavasarī tu ap koka stumbru sniegā redzi izkusušo gredzenu). Papildus vertikālā siltumizolācija samazina siltumzudumus grīdai un daļēji novērš koka nesošājām ārsienām kondensāta izkrišanas riskus. To papildināt ar plastikāta kārtu vari, bet tā nav obligāta ja līmē siltumiz. Plātnes.
Ārējā horizontālā (otmostka) var arī nebūt – tā vairāk ir estētiska lieta, jo traucē sūnām vai citiem augiem radīt bioeroziju sienām.

Nu to extruded polistrol. Manā gadījumā finfoam pa kādi 7 gadi apēda skudras.Un viņš ar skudru mājām pilns. Nu tas tā. Zini ka nav uz ilgu laiku. Ir gan vertikāli gan horizontāli izolēts nosmērēts un tā bet nu skudras ar laiku atradīs jau kā ielīst.Caurumus veido arī citi kukaiņi,putni tad skudrām ceļš vaļā.

Nu nezinu, kas tev par finfoam, kuru tik ļoti ēd skudras. Manejo liek mierā un pat posms bez apdares desmito gadu kā saulē, virsējais puscentimets tikai mazliet cietis. Tehnonicol carbon ekstrēmais var domāt, ka vakar uzlikts.

Ivara Godmaņa vārdabrālis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tev veidojas divas izolējamās plaknes.
> Horizontālā hidroizolācija domāta novērst
> a novērst kapilārā mitruma pieplūdi nesošās sienas
> porainiem (keramika;koks) materiāliem. Kokam pat
> ar hidroizolāciju veidojas riska zona – guļbūvēm
> notiek sienas centra samirkšana kondensējot tai
> cauri plūstošo gaisu uz aukstās pamatu plaknes
> (tapēc izmantot cieto putuplastu - pašlaik tam
> dabā nav bakterijas, kuras to noārda vai 'saēd”).
> Vertikālā ārējā hidro-siltumizolācija
> olācija paredzēta neļaut piekļūt no jumta tekošam
> ūdenim vai kūstošam sniegam (vismaz pavasarī tu ap
> koka stumbru sniegā redzi izkusušo gredzenu).
> Papildus vertikālā siltumizolācija samazina
> siltumzudumus grīdai un daļēji novērš koka
> nesošājām ārsienām kondensāta izkrišanas riskus.
> To papildināt ar plastikāta kārtu vari, bet tā nav
> obligāta ja līmē siltumiz. Plātnes.
> Ārējā horizontālā (otmostka) var arī nebūt
> ī nebūt – tā vairāk ir estētiska lieta, jo traucē
> sūnām vai citiem augiem radīt bioeroziju sienām.


paldies par komentaru un atbildi, nu man ta areja platne patik ka izskatas ta ka to uztaisisu, bet cik nopratu no tevis man nav jegad zem vinas likt putuplastu, ja jau pukis bus vertikali uz pamatiem. ta ka to uzbetonesu tapat...

jautajums melna menbranas nobeigumu ka taisit vislabak? jo sanak ka man no zemes iznak pamats tad hidrene un tad pukiks un aiz ta ir melna menbrana, ja gribu betonet to platni apkart tad sanak melno membranu pielieku pie pukika un leju virsu betonu?un tad melna iet uz augsu un paslepjas zem fasades deliem? ( jo siena ir no gazbetona blokiem un apkart bus dekorativie deli)

Pamata fasādes vertikālā daļa. Veidojas divas zonas – apbērtā un virszemes (cokola) redzamā. No būvfizikas viedokļa tieši cokola daļa un apbērtā ~40cm (divu lāpstu tiesu) dziļumā pakļauta dažāda veida ietekmēm – termiskā, mitruma un bioerozijas, tai skaitā kukaiņu uc. Ietekmes.
Tradicionāli agrāk cokola zona tika apmesta cementa javu un krāsota, sabiedriskām būvēm apdarināta ar granīta plātnēm. Šobrīd (jātaupa ēkas siltums un arī lai nebūtu caursalšana) cokolu apdarina ar organiskā siltumizolācijas plātnēm un pielīmējot sietu uzvelk plānu dekoratīvu apmetumu.
Par melno membrāmu (hidroizolācija: [buvniecibas-abc.lv]). Kopumā dotais materiāls paredzēts vēsturiska tipa celtnēm, kur pamati bija mūrēti, lai nodrošinātos pret mitruma iekļūšanu no ārpuses, sevišķi pie pagrabiem un ēkas vēsturiskais vecums, pamata virsmas veids neļauj veidot ārējo plātņu siltumizolāciju. Membrānas izmantošana jauni betonētiem pamatiem nav aktuāla un vairāk atkarīga no vēlmes tērēt līdzekļus dotā materiāla pārdevēja spiediena rezultātā.
Kaut arī jāsaka, ka nav sliktu materiālu būvniecībai, bet ir neatbilstoša (nepareiza) to pielietošana. Kā teica senči: kas par daudz, tas par skādi.

Ivara Godmaņa vārdabrālis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pamata fasādes vertikālā daļa. Veidojas divas
> zonas – apbērtā un virszemes (cokola) redzamā. No
> būvfizikas viedokļa tieši cokola daļa un apbērtā
> ~40cm (divu lāpstu tiesu) dziļumā pakļauta dažāda
> veida ietekmēm – termiskā, mitruma un bioerozijas,
> tai skaitā kukaiņu uc. Ietekmes.
> Tradicionāli agrāk cokola zona tika apmesta
> pmesta cementa javu un krāsota, sabiedriskām būvēm
> apdarināta ar granīta plātnēm. Šobrīd (jātaupa
> ēkas siltums un arī lai nebūtu caursalšana) cokolu
> apdarina ar organiskā siltumizolācijas plātnēm un
> pielīmējot sietu uzvelk plānu dekoratīvu apmetumu.
> Par melno membrāmu (hidroizolācija:
> lācija:
> [buvniecibas-abc.lv]).
> Kopumā dotais materiāls paredzēts vēsturiska tipa
> celtnēm, kur pamati bija mūrēti, lai nodrošinātos
> pret mitruma iekļūšanu no ārpuses, sevišķi pie
> pagrabiem un ēkas vēsturiskais vecums, pamata
> virsmas veids neļauj veidot ārējo plātņu
> siltumizolāciju. Membrānas izmantošana jauni
> betonētiem pamatiem nav aktuāla un vairāk atkarīga
> no vēlmes tērēt līdzekļus dotā materiāla pārdevēja
> spiediena rezultātā.
> Kaut arī jāsaka, ka nav sliktu materiālu
> teriālu būvniecībai, bet ir neatbilstoša
> (nepareiza) to pielietošana. Kā teica senči: kas
> par daudz, tas par skādi.

cik es sapratu ta melna membrana vairak ir ari lai aizsargatu to pukiku no smiltim un ja tur kads akments un tapec, jo cik redz musdienas visur vinu vienmer liek kad siltina pamatus.

Nu vai tev gruntī pašam ir tādi šķelti akmeņi, kuri var saplēst putuplasta plātnes. Un aizsargāt no smiltīm?! Ja Tu patiešām domā, ka pēc gadiem 50, tavi mazbērni jauks ēku nost un pārdzīvos, ka stulbais vectēvs nav nodrošinājis plātnēm (tovatnij vid), lai varētu atkārtoti jpārdot! Ja nu pakaļa deg, lai aizsargātu, tad pielieto no jumtiem demontētas viļņotās azbestcementa plātnes. Gruntī iekšā tās kaitējumu veselībai nerada, jo azbests ir dabas produkts, kur iegūst kā izrakteni.

oki, paldies par ieteikumu

Ārējā horizontālā betona apmale ir vairāk nekā vēlama, jo citādi gar pamatiem sāk augt visādas nezāles- ar stumjamo pļāvēju nevar nopļaut,bet ar trimmeri notašķīsi sienas ar augu sulu. Pluss peles, žurkas- it īpaši jāuzmanās, ja ir koka ventilējamā fasāde ar vati un plēvēm. Tātad- ne tikai estētikas jautājms.Vēlams zem apmales ielikt kaut dažus cm biezu ektrudēto polistirolu- ļoti efektīvi aizsargā no sasaluma pamatu zonā un grunts cilāšanās. Katrā ziņā no apmales ir lielāka jēga nekā no pamatu vertikālās hidroizolācijas un ģeomebrānas (pumpu plēves) pie pamatiem.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ārējā horizontālā betona apmale ir vairāk nekā
> vēlama, jo citādi gar pamatiem sāk augt visādas
> nezāles- ar stumjamo pļāvēju nevar nopļaut,bet ar
> trimmeri notašķīsi sienas ar augu sulu. Pluss
> peles, žurkas- it īpaši jāuzmanās, ja ir koka
> ventilējamā fasāde ar vati un plēvēm. Tātad- ne
> tikai estētikas jautājms.Vēlams zem apmales ielikt
> kaut dažus cm biezu ektrudēto polistirolu- ļoti
> efektīvi aizsargā no sasaluma pamatu zonā un
> grunts cilāšanās. Katrā ziņā no apmales ir lielāka
> jēga nekā no pamatu vertikālās hidroizolācijas un
> ģeomebrānas (pumpu plēves) pie pamatiem.

man visvairak uztrauc tiesi ka to visu nobeigt un saslegt kopa, jo tas aks notiek zem zemes tur viss skaidrs, bet tad iznak augsa no zemes tur ir pukis tad ta melna membrana, to visu kaut ka jaapmet ar kaut ko un tad no sana jataisa ta apmale , jo ta cik lasiju nedrikst saskarties ar pamatie. tad jautajums vai taisot apmali es varu vinu ari pie majas sienas pabetonet uz augsu lai butu smuks nobeigums tur visam un salaist kopa ar ventilejamo koka sienu vinu? ( vot nemaku seit ielikt bilid ta varetu meginat izskaidrot ka redzu to visu salaidumu kopa)

Tev laikam grūti ar saprašanu- nu nav vajadzīga nekāda pumpu plēve-ģeomembrāna starp putuplastu un grunti.
Ja tev būtu vēsturiskā māja bez horizontālās hidroizolācijas,tad pumpu plēvei gan būtu nozīme-tā veicinātu pamatu žūšanu.

Savukārt betonējot apmali, piieliec kastu kartona strēmeleles pie sienas- tās nodrošinās nelielu spraudziņu un apmales neatkarīgu kustību sala deformāciju laikā.
Kartons pakāpeniski izšķīdīs, bet betons būs jau sacietējis.

Atļaušos arī piebilst! Pēc mana novērojuma, ja pie ārsienas (mitruma novads NO ēkas) tiek veidota apmale, tad vienkāršākā gadījumā pietiek ar 40...50cm joslu, kur apmēram 5...9cm gruntī ieguldīts materiāls (PE plēve, linolejs, stikls, u.c.), kurš pārtrauc kapilāro mitruma pieplūdi vai nelaiž augu (zālāja) saknēm piekļūt mitrumam, tad risinājums neļauj veidoties nopietnai augu segai un uzbērtais materiāls (smilts, grants, oļi, plāksnītes, ķieģeļi) paliek samērā neskarts. Noēnotā daļā var rasties apsūnojums, taču zāle neaugs. Te Aldiss pieminētais kastu kartona strēmele pielietojums ir tikai monolītā betona joslas gadījumā. Ja ir mitruma pieplūde no augstāka planējuma, tad risinājums - mitrumu pārtvert pirms ēkas ar oļos iestrādātu drenāžu.

Man savulaik pa perimetu bija sabērti oļi, bet tagad no tiem lielākajā daļā esmu atteicies. Tomēr pamanās izaugt pa kādai nejaukai nezālei, jo ar gadiem tie pieput, starpās salien smiltis,lapas. Pa oļiem nav diez ko ērti arī staigāt, ja nu ir tāda vajadzība.