Kaa juus domajiet:

cik cm biezai buutu jaabuut betona saistkartai, kuraa tiek ievietotas apkures caurules?Un kaads vareetu buut sii griidas piraga optimalais risinajums?

Man te censas iesmeret 70 mm biezu saistkartu ar metala armaturas sietu. Man kautka liekas ka biski par biezu un vai tas armejums vispar vajadzigs?

ps.apaksaa putiks 50 mm.

..jums neko necenšas iesmērēt. Betons sastāv no šķembām, grants vai smiltīm un cementa. Betona uzdevums ir izkliedēt siltumu grīdā vienmērīgi. Ja šī kārtiņa būs pārāk plāna, tad pirmkārt, betonu nevarēs iestrādāt un nogludināt, empīriskā prasība, ka betonam jābūt 3x biezākam nekā šķembas vidējais izmērs 2..2,5cm, tātad tie paši 7 cm sanāks. Otrkārt, ja slānis pārāk plāns, tad kāju pēdas sēžot spēj sajust un atšķirt siltuma starpību tieši virs caurules un 10..15cm no tās.
...Siets ir vajadzīgs tapēc, lai grīda sasilstot un atdziestot nesaplīstu atsevišķos laukumos un tas varētu ietekmēt sildcaurules.

7 - 8 cm armēta betona kārta ir optimālais biezums. standarts.

ok.
bet vai tad tajaa otrajaa betona saistkarta arii atrodas skembas??
(ar pirmo domaju taa saucamo ''rastjazku - 80 mm'')
es kautka biju iedomajies to griidas saistkartu, ja taa var izteikties, gludakas frakcijas - jeb bez skambam un citas stipriibas.
Ar akmenjiem , kautka nevaru iedomaties, ka vinju varetu dabut tik gludu, lai virsuu liktu flizes vai laminatu.

...un veel.
liekas , ka kautkur tepat lasiiju, ka siltajam gridam jabut kautkadam noteiktam betona biezumam ap 5, max lidz 6 cm, jo preteja gadijuma, tas siltas gridas nedarbosies atbilstoshi to lietderigumam.
Vai es kljudos?

domājams, ka pats to betonu nemaisīsi. pasūtīsi gatavu, un atvedīs ar visām vajadzīgajām piedevām, vajadzīgā konsistencē, ar datorizdruku par visu jaukšanas procesu. pa minūtēm.

Celtniecības gaitā esmu nonācis līdz 1st grīdai. Kā izrādās BK ir paredzēts liet 60mm betonu tad 50mm putiks pa virsu 70mm armēts betons.
Vai tas ir nepieciešams? Tā jau tikai dzīvojamā māja bez pagraba.
Vai notiks kas slikts, ja uz smilts uzliks plēvi+Putiks+armēts betons?
Paldies.

IMHO 60mm domāts izlīdzinošā kārta no zemākās klases betona.
Var iztikt bez tās, ja ir stingra pārliecība ka apakšā tīra un noblietēta smilts, kas laika gaitā "nestaigās".

ietaupīsi šodien - samaksāsi rītā.

Ja uzlej normāli pirmo kārtu tad liekot putiku sienot trubas un tad liekot nakamo betona kartinju vari uzreiz flizet (ja nee tad vari audzet flizes uz bambam un grida tiks psildita nevienmerigi...
Piraga sastavs uz putika (nav obligati jabut pašas lielakas stipribas un nez kads tur uberkruts, uzliek sietu pie kura piesien henki trubinjas smuki, tad uz tam trubinjam uzliek kadus 3 cm betona (virs trubas augšejas malas un noflize pēc tam) tur arī iegūsi vēl 2 cm. Vajadzētu strādāt.

jonkee Wrote:
-------------------------------------------------------
> Celtniecības gaitā esmu nonācis līdz 1st
> grīdai. Kā izrādās BK ir paredzēts liet 60mm
> betonu tad 50mm putiks pa virsu 70mm armēts
> betons.
> Vai tas ir nepieciešams? Tā jau tikai
> dzīvojamā māja bez pagraba.
> Vai notiks kas slikts, ja uz smilts uzliks
> plēvi+Putiks+armēts betons?
> Paldies.

ssaubas rada pleeve, vispaar pleevi izmanto kaa tvaika barjeru, nekad kaa hidroizolaaciju. Tvaika barjeru iestraada no siltaas puses, hidroizolaaciju no aukstaas mitraas. Ja gruntsuudens nav augsts es domaaju, ka pleevi nevajag. Labaak prasiit buuvinzzenierim, kaut gan par sso jautaajumu arii profesori striidas.

Liek gan plēvi zem grīdas - pat Zviedrijā tā taisa. Tas ir tāpēc, lai kapilārais mitrums no zemes nesūktos betonā. Un puķiku, manuprāt, vajag likt 10 cm, nevis 5, kā to pārsvarā dara, jo tā visur ziemeļvalstīs taisa.
Jā, un ir jau gudras runas, ka šķembas aiztur kapilāro ūdeni, bet gadu gaitā tās šķembas sajaucās tāpat ar smiltīm un mitrums var sūkties grīdā.

likt jau liek visu,ko, bet cik tas ir pareizi un vajadziigi. Pleeve nav hidroizolaators, pats pa sevi siltums iet uz auksto pusi, kaa tvaika barjeru JAA, bet tad pleevei jaabuut virs pukkika, Siltajaa pusee. Taa vismaz somi un norveeggi dara. Par zviedriem nezinu, domaaju tapat kaa paareejie.

nu es ar lieku plēvi uz zemes tā ir hidroizolācijai, tad vai nu puķiku vai betona kārtu un uz kuras puķiku 100 armatūra, trubas, un betons nu pareizi ir 70mm, bet nu mazāk par 50 gan neieteiktu!!!

Hmm, esmu aizmirsusi, jāapskatās bildēs, kā tā grīda ar trubiņām izskatījās, bet manuprāt mums arī plēve bija virs putuplasta, nevis uz šķembām....bet varbūt es kaut ko jaucu..

Nē nu, protams, ka plēve nāk virs puķika - tieši uz šķembām tak nebūtu tolka - šķembas to zem tā svara saplēstu lupatās dažās minūtēs.

Plēve virs puķika ir jālik obligāti, pietam salaiduma vitās plēves slāņiem ir jāpārklājas vismaz 80 mm. Plēve ir nepieciešama lai ūdens no betona neieplūstu starp puķika plāksnēm un neveidotos siltumtiltiņi. Betona kārtas minimālais biezums ir 45 mm. Jo biezāks betons jo lielāka grīdas siltuminerce t.i. grīda lēnāk iesils ,bet ja apstājas katls to jutīsi tikai pēc dienas

Man jautājums tāds:
Ir plātņveida pamati, kuros ir iestrādātas gan plēves gan armatūras un ir ~10cm bieza betona platforma. Uz šīs platformas vajag taisīt siltās grīdas. Doma ir tāda, ka lieku putuplastu 7cm, tad putuplastu silto grīdu ieklāšanai un tad betonu. Šaubas rodas par to vai vajag šajā pīrāgā vēl armatūras?? un cik biezu vajadzētu betona virskārtu liet?

Ja izmantojiet profilēto putuplastu cauruļu montāžai tad droši variet nelikt armatūras sietu. Armatūras sietu izmanto cauruļu stiprināšanai (caurules piesin pie sieta ar plastmasas savilcējiem vai stiepli) un nav jāizmanto speciālais putuplasts.Ar sietu ir lētāk.
Par betona virskārtu jau rakstīju - min. 45 mm. Var būt arī 30 mm , bet tad ir betonam jāpievieno speciālie plastifikātori (apmēram 10% no betona daudzuma),kā arī jāsama zina siltumnesēja temperatūra), kā arī lielāka iespēja ka būs jūtams siltumzebras efekts.

nu se domāju ka pietiek ar vienu puķika kārtu!!! bet nu nezinu 30mm betona slānis ir toč pa maz būs zebras efekts, nu ideālais ir ap 70mm, bet mazāk par 50 neieteiktu! un jo lielāks betona kārta jo labāk es tam nepekrītu t';a ir lieka siltuma izšķērdība ilgāk grīda sasilst vajag lielāku siltuma enerģiju un tas betons nemaz tik lēni neadziest tur būs lielāki siltuma zudumi!