Ir nopirkts zemes gabals, top proekts un veelamies liidz rudenim ieiet pamatus+pagrabs. Zemes gabalam nav noteiktas robezhas, visi stabinji esot izgaazti. Taadeelj jaameklee meernieku lai nosprauzh robezhu. Pie reizes varbuut vinjsh var arii maajas atrashanaas vietu nospraust? Bet peec tam rokot bedri nospraustaa maajas robezha netiks nonesta?Varbuut iisumaa varat apskaidrot no kura gala tam jaakjeras klaat.

Ja gabals ir iemērīts (obligāta prasība apdzīvotām vietām) un uz robežplāna atrodama tabula ar skaitliskām robežpunktu koordinātām, tād pēc tām precīzi arī ieliks kaut vai pēc sprādziena. Ja gabals ir tikai ierādīts (vairums lauku zemju), tad mērnieks zīlēs, kur tad nu kupicas varētu būt bijušas, spraudīs no jauna un visticamāk taisīs robežu atjaunošanas aktu ar kaimiņu parakstiem utt.
Savulaik presē vairākas amatpersonas centās izskaidrot gadījumu, kur Jūrkalnē kādai klaida latvietei uzmērot bij "zudusi" puse no zemesgrāmatā uzrādītās aptuvenās platības. Arī lauku gadījumā es ieteiktu zemi tomēr uzmērīt, jo mērnieku būs jāsauc kaut vai tikai topogrāfijai.
No asu izspraušanas akta kā atsevišķa pakalpojuma mērnieks droši vien neatteiksies, ja vien jums pašiem vai būvvaldei to vajag.
Pat ja apbūves noteikumi tik tuvu būvēt pieļautu, diez vai jūs varēsiet rakt būvbedri, kura skars robežu, nesaskaņojot ar kaimiņiem.

"Mājas robeža" visticamāk nemaz netiks sprausta, bet gan tā sauktie "iznesumi" ārpus plānojamās būvbedres.

Robezhu koordinaatas mums ir dotas, tad sanaak ka ir iemeeriits. Pagaidaam veel muusu zemes gabalam kaiminji nav -nav nopirkti, bet celsim jau tur, kur driikst peec noteikumiem.


<"Mājas robeža" visticamāk nemaz netiks sprausta, bet gan tā sauktie "iznesumi" ārpus plānojamās būvbedres.> Tad saprotu ka mums no meernieka vajag tikai lai zemes gabala robezhas nosaka.
Pareizi esmu sapratusi. Piedod, bet esmu blonda shijos jautaajumos.Liels paldies ka paskaidroji.

Jāgriežas pie kāda mērniecības sertifikāta īpašnieka
[www.vzd.gov.lv]
ar sekojošam vajadzībām:
1) atjaunot (nospraust no jauna) gabala robežas (jo iepriekšejais īpašnieks nav ievērojis ierādīšanas aktā solīto "apņemos saglabāt robežzīmes");
2) izgatavot topogrāfisko plānu būvprojekta "ģenplānam" (ēku un komunikāciju izvietojuma plānam). Komunikāciju projektētāji var paprasīt topogrāfiju pat ārpus īpašuma robežām (līdz transformātoram, gāzesvadam utml), tāpēc labāk iepriekš aprunāties ar architektu un komunikāciju apkalpotājiem (Latvenergo, LGāzi, Laiielecom, ūdenssaimniecību utt) vai pat paņemt no pēdējiem pieslēgumu techniskos noteikumus;
3) ēku asu nospraušanas aktu droši vien prasīs ciematos, laukos varbūt nē, to jānoskaidro būvvaldē. Teorētiski izspraušanu gan būtu jāveic jau pēc projekta apstiprināšanas, jo mērniekam tikai jānosprauž dabā architekta uzprojektētais un būvvaldē saskaņotais.
Vēlāk mērnieka pakalpojumus droši vien vajadzēs pirms ēkas vai jaunbūves ierakstīšanas zemesgrāmatā, zemes lietošanas veida transformācijas...

Visā visumā laikam viss ir pateikts. Atliek vienkārši aizčāpot līdz buvvaldei un saņemt tam visam apstiprinājumu! :)
Jebkurā gadījumā būvvalde būs vieta, kura jāapmeklē. Un ja tur sēž kompetentas personas, tad visi šie jautājumi un atbildes ir liekas.
Iesaku rūpīgi izvēlēties mērniecības firmu, vai sertificētu mērnieku.
Kā rāda prakse, "vietējie" mērnieki laiku var vilkt līdz bezgalībai! ;)