Mājas pamatiem esot kādu laiku jānostāvās (vislabāk esot ieliet rudenī, lai ziemu nostāv), un tikai tad varot veikt celšanas darbus. Ļoti svarīgi būtu zināt viedokļus, cik tad ilgi pamatiem ir jāstāv? Vai ir būtiska atšķirība ja ceļ koka māju vai betona?

Man vairāk patīk viedoklis - tas bija spēkā agrāk, kad blietēšana netika piekopta, tagad labāk esot pat samērā ātri pamatus noslogot, lai mazas augsnes kustības neizcilā.

Pareizi uzmūrētus pamatus sals nekad neizcilās. Ja māju ceļ priekš sevis, tad tomēr labāk ļaut pamatiem nostāvēt vienu ziemu, bet tagad jau visiem vajag ātrāk un pofig, kas notiks pēc tam.

Viss atkarīgs no pamatnē esošās grunts. Ja draud sala izcilāšana pie mālu saturošām slapjām gruntīm, tad ēkas sēšanās var turpināties vairāku gadu garumā. Mana pieredze rāda, ka Cēsu baznīcas sēšanās Morenas māla gruntīs turpinās pat šobrīd, tas ir pagājuši 800 gadu. Ja ir smiltis, tad sēšanās beidzas ātri, līdz 3 mēnešu laikā.
Taču būtība ir tā,lai ēkai sēšanās būtu viemnērīga. Tas nozīnē, ka pamati jāveido tā, lai spiedes spēki no plānotās ēkas uz tiem būtu vienmērīgi sadalīti. Vai arī pie šaubīgām gruntīm ēkai jāparedz stiegrotas dzelzbetona pārdalošās joslas, piemēram pārsedžu līmenī pa ēkas kontūru.

Ļ.cien. Brikmaņa k-gs!
tad tomēr ļaut pamatiem nostāvēties vienu ziemu, vai nē?

Viss atkarīgs no būvveida, kas paredzēts uz pamatiem un pamatnes gruntīm un gruntsūdeņa. Ziemas sals nav īsti prognozējams un tapēc celtniekiem par piespieda dīkstāvi kaut kā jāmaksā vai arī jāveic speciāli pasākumi, atkal nauda, lai nodrošinātu mūrētās sienas vai tos procesus kuros izmanto ūdeni no sasalšanas.
Taču, ja ir montāža no rūpnieciski sagatavotiem elementiem vai koka guļbūve, tad sals te nav šķērslis. Taču šādas būves pārāk nebaidās no iespējamās izcilāšanas vismaz līdz apdares darbu uzsākšanai.