Gribu uzcelt eko māju līdz 200 M2, kas man var palīdzēt ar info, pie kura arhitekta labāk griezsties, vai kāds var ieteikt savējo. aarrow@#$%&bssystems.lv

Ausma Skujiņa, skat. pēdējo žurnāla Deko numuru. Super!!!

Regnar! Eko maaja jebkuraa gadiijumaa ir no koka. Padomaa labi, vai ar 200m2 tev nebuus pa daudz, ja vieniigi Tev ir seshas jaunaudzes. Tu jau saprati, es esmu skeptikis. Veelu veiksmi jaunajos projektos!

Kaapeec eko maajai jaabut no koka? Ir veel daudzi materiaali, no kuriem var buuveet eko maajas. Tai pashai Ausmai Skujinjai ir eko maajas arii no citiem materiaaliem.

"Pačeko" Līvānus,viņi atkal ražo mājas un piedāvā arī dažādus projektus.
Un ja sāk sarunas ir ļoti sakarīgi un pretīmnākoši cilvēki.

Vai Jums ir zināmi kontakti Līvāniem?

Eko māja - tā ir māja ko uzceļ ieekonomējot lielu naudu, vai kā?
Bet ja iet runa par ekoloģiski tīras vides māju, tad tās pamatā varētu būt sekojoši materiāli - akmens, koks, māls, metāls, kaļķis, lineļļa, pigments, stikls, bērzu tāss. Vēl piedevai - labi amata meistari un daudz naudas.

Njaa, nu nez, kas Liivaanos tagad notiek, bet agraako laiku Liivaanu maajaas daudzi slimo ar veezi... :(

Nav gan zināma statistika,ka Līvānu māju iedzīvotāji vairāk slimotu ar vēzi-paguļat onkoloģiskajā slimnīcā pāris nedēļu un tādu,kas dzīvotu tādās mājās pat uz pirkstiem nebūs ko saskaitīt!Ir citi novērojumi:šinīs mājās ir mazāk sēnīšu slimību/it kā plākšņu līmes sastāvs to ietekmējot/

Kas Tev teica, ka ekom'aja ir j'ab'uv'e no koka? (Tas ir jautaajums, nevis uzbrauciens!). Manupraat, ekomaja ir videi draudziigs veidojums; ar vismazaako ekol. peedu.

Tas ir stridīgs jautājums- kas ir eko māja! Vai nu tā ir māja, kas ir draudzīga videi, bet tomēr galvenais- draudzīga cilvēkam, t.i. celta izmantojot tikai dabiskus materiālus, ieplānojot mājā dabisko ventilāciju, dabisko apgaismojumu!!

Vai nu tā ir māja, kas nodara pēc iespējas mazāku ļaunumu dabai- tad māja jāceļ no betona, kas gan cilvēkam ir draudzīgs, un tajā pašā laikā, netiek nocirsti koki un bojāta vide!!

Mājā jāizmanto dabiski arī siltumizolācijas materiāli- ekovate, vai piem. zāģskaidas, smiltis, kūdra !!

A.Skujiņa ar atbalsta ideju par to, ka kokus nocirst nevajag, bet viņas piebilde bija tāda, ka bez koka māju uzcelt nevar, nepareizi ir nocirst 200 gadīgu priedi un nu teikt, ka esi uzcēlis eko māju!! Tā lūk!!! ;)

Varbut te ir vel kadi interesenti par maju celsanu no salmiem?

Tāda interesanta diskusija sanākusi. Drīzāk jau eko mājās dzīvoja mūsu senči, jo pēc mājas paliek tikai vecās ābeles un aizbrūkoša aka. Koka baļķi pilnigi sapūst, ķieģeļu krāsns pārvēršas par nelieli māla pauguriņu un pamatu akmeņi sagrimst zemē. Var jau arī mūsdienās tādu māju uzcelt, tikai tad mazgāties vajadzēs reizi nedēļā pirtiņā, uz poda sēdēt aukstā sirdsmājiņā aiz stūra, grāmatu lasīt skalu gaismā, gulēt uz salmu madračiem un ēst no māla traukiem. Grūti pateikt vai tā ir ekodzīve. Mūsdienīga māja būs pilna ar visādām plastmasas kanalizācijas un ūdensvada trubām, vara vadiem ar polivinilhlorīga izolāciju, virtuvē būs pannas un katli ar teflona pārklājumu u.t.t. Diez vai tādu celtni var nosaukt par eko māju un nav svarīgi, no kāda materiāla tā celta un ar kādu vati siltināta. Eko mājas jēdziens ir kautkas līdzīgs skaņu tehnikas jēdzienam HI-END. Neviens to precīzi nevar definēt, bet visi saprot, ka tas ir "kruta".

manā izpratnē eko māja ir ekoloģijas un ekonomijas kombinācija. svarīgs faktors ir energoefektivitāte. kā to visu dabūt kopā. katram sava izpratne.

"A.Skujiņa ar atbalsta ideju par to, ka kokus nocirst nevajag, bet viņas piebilde bija tāda, ka bez koka māju uzcelt nevar, nepareizi ir nocirst 200 gadīgu priedi un nu teikt, ka esi uzcēlis eko māju!! Tā lūk!!!" - varbūt labāk to priedi ir nocirst, kad tai ir 100 gadu. kamēr nav iztrupējis vidus un sagrauzuši kukaiņi, un iestādīt divas jaunas.


nupat tv kanālā travel&living rādīja projektu, kur viens brits uzbūvēja māju no mežā savāktiem kokiem, sienas no salmu ķīpām, apmeta ar mālu. elektrību un silto ūdeni ražo ar saules kolektoru. havaja ārā. varbūt tāda ir eko māja?

Ekoloģiska būvniecība rūpējas par (arī balansē starp) planētas un konkrētās mājas iedzīvotāju veselību. Maksimāli cenšas taupīt enerģiju (arī būvmateriālus ražojot un transportā tērēto), rūpējas par gaisa un mitruma apmaiņu telpās, ciematu mērogā mērķtiecīgi plāno pat sociālo vidi (kopienas utml).
Oktobra sākumā Siguldā būs konference
[www.ehen.com]
Pasaulē par ekoloģisko un alternatīvo (paš)būvniecību ir daudz informācijas, piem:
[www.dirtcheapbuilder.com]
Bez koka un salmiem figurē māls (adobe, cob) un citas gruntis, kaļķis (lime), koka pagales (cordwood), papīrbetons (papercrete), akmens, pat riepas - gandrīz viss, ko var iedomāties.
Līvānietei
[www.ltg.lv]
skaidenes nomaiņa pret citu apšuvumu varētu būt specpasūtījums par īpašu cenu.

Turpinot jauko diskusiju, kas ir arī mana aizraušanās, varu padalīties ar savui pieredzi.
Ja pieņem, ka negribam šodien dzīvot tā, kā jauki apraksta Didzisp, tad jebkura māja būs kaut kāds kompromiss starp ekoloģiskumu un komfortu. Jo uzcelt 200 kv/m māju bez nekādas ietekmes uz vidi ir prakstiski neiespējami. Var to tikai iespējami samazināt. Un katru materiālu vai konstrukciju izvērtēt no šī aspekta, izvēloties iespējami draudzīgāko. Bet neviens nav ideāls - reizēm tomēr sanāk sagrēkot pret ekoloģiju, jo kaut ko ļoti gribās, kas nav visai ekoloģisks....
varu drusku paraksturot savu māju, ko būvējām pēc šādas pieejas.
170 kv.m kopējā platība (ieskaitot pagrabu un palīgtelpas), koka karkasa māja, ekovates siltinājums 20 cm + fibrolīta plātnes no ārpuses (vairāk, kā būvnormatīvos, toties iegūstam labi siltinātu māju, kas mazāk patērē enerģiju). Koka dēlīšu apdare. Ģipškartons no iekšpuses, krāsotas ar ūdensemulsijas krāsu. Logi galvenokārt uz D,R pusi (dienas siltumu izmanto), logu daudz - labi izgaismo telpas, mazāk elektrība jātērē. Koka pakešlogi ar selektīvo stiklu. Koka iekšdurvis, ārdurvis. Siltumsūkņa apkure, siltās grīdas. Alternatīvā apkure - kamīns. Biologiskās attīrīšanas iekārtas. Vietējais ūdens urbums. Jumts - bituma šindeļi. Te grēkots pret ekoloģiskumu izmaksu un skata dēļ - bitums nav pats draudzīgākais materiāls. Pilnīgi visas pilsētas ērtības (māja pierīgā, praktiski laukos), bet vienlaikus iespējami samazināta "ekoloģiskā pēda".
Ekoloģiskā būvniecība nozīmē arī to, ka nav nevajadzīgi daudz telpu uz vienu cilvēku, kas jāapkurina. Domāju, ka mums ir ne par daudz, bet arī ne par maz.
varētu vēlēties vēl daudz ko, šobrīd es škērssienām liktu laikam salmu paneļus, nevis taisītu tās no reģipša, bet tajā laikā kad būvējām, vēl isti nebija par tādiem informācijas.
Varbūt kādam noder idejām savai ekoloģiskajai mājai. Lai veicas!

Iespējams, vieni no labākajiem latviešu tradicionālo būvtehnoloģiju projektētājiem varētu būt sia Marta Saule (ofiss Priekuļu pagastmājā)
[www.viss.lv]

Kāds IneseiX mājas novietojums? Man no dienvidiem ir piebraukšana un pagalma ērtības dēļ mājas garenass plānota Z-D virzienā, tomēr sekojot ekoloģiskiem un īpaši pasīvo māju principiem garākā siena ar maksimāli lieliem logiem jāplāno dienvidu pusē, vasaras pusdienlaika sauli nosedzot ar jumta pārkari.
Ikdienu apkurināmai mājai iekšsienām labāks par salmiem vai reģipsi būtu siltumietilpīgs materiāls(ķieģeļi, kleķis utml).
Ļoti uzskatāmi ekomājas projektēšana un būve parādīta filmā
[www.buildingwithawareness.com]

Vilnis Kazāks (http://www.lak.lv prezidents) pētot mājokļa optimālo lielumu secinājis, ka pat mājas vienīgajai koptelpai nevajadzētu būt lielākai par attālumu, kurā zūd acu kontakts, + pa 16-20m² istabai uz katru ģimenes locekli. Vēl kāds viņa secinājums: dabīgu materiālu apdare (piemēram, koka tekstūra) satur vairāk informācijas nekā viendabīga vai regulāra un ievērojami attīsta cilvēka intelektu. Es pats bērnībā nekrāsotajos griestos virs vectēva gultas katrā zarā saskatīju cilvēka, dzīvnieka vai citu atveidojumu. LAK & RTU MLĶF strādā arī pie "Rīgas mājas" koncepcijas - Latvijai piemērotas, ērti transformējamas koka karkasenes no universālām detaļām un sagatavēm komunikāciju izvietošanai.

Man ir sarežģīts zemesgabals ar ļoti daudziem aprobežojumiem, līdz ar to daudz ko nevarēju izdarīt tā, kā vajadzētu bet tikai tā, kā var. Tomēr ar debespusēm sanācis tā nekas. Iebrauktuve un mājas galvenā ieeja no A, bet tā kā māja ir nogāzē, vairākos līmeņos, tad praktiski tikpat gara siena sanāk pret D ar vairākiem lieliem logiem. Pret R ar skatu uz upi arī lieli logi, bet Z fasādē tikai 2 nelieli.

Jautajums IneseiX:

Pirms briza ievietoju jautajumu un nejausi izlasiu so diskusiju. Vari padalities pieredze? Izskatas, ka maja nav celta tikai ekonomisku apsverumu del no koka? Materiali, kas cela, ir verts?