Sveiki visi!!!

Ir jautājums par grīdas izbūvi.
Šobrīd ir uztaisīts tāds variants - blietēta grunts, blietētas šķembas, hidroizolācijas plēve. Tālāk, lai izlīdzinātu un piedzītu vajadzīgo līmeni ir iebērtas smiltis. Diemžēl, lai visu izlīdzinātu smiltis ir saliktas vietām pat 4 cm biezumā. Tad ir uzlikts putuplasts (2x50mm). Virsū būs siltā grīda (betons+ūdens trubas).
Jautājumi ir:
1) vai nevarētu būt problēmu ar smilšu sēšanos, jo t;as ieliktas mitras, bet izžūstot varētu varbūt nedaudz sēsties;
2) vai vispār nebūs problēmas ar to žūšanu, jo putuplasts jau neventilējas - jau tagad paceļot plāksnes ir redzams, ka uz tām ir kondensāts.

Varbūt viss būs OK, bet ja ne, tad vai ir kādi risinājumi izņemot visu pārtaisīt.

Mitrums smiltīs ir tikai starp to graudiņu daļiņām. Un 4cm biezumā smiltis nesēdīsies. Tad kad tiks palaista apsilde grīdā, to vēlams izdarīt pirms tīrās grīdas ieklāšanas, tad siltums izžāvēs visu mitrumu no apjomiem virs plēves.
Ceru, ka smitis tev nav sasalušas ledus blāķī.
Ja vēlies vari smiltis ķīmiski izžāvēt tām uzberot nedzēsto baltkaļķi.

Man domāt, ka problēmas būs sakarā ar hidroizolācijā ieslēgtām slapjām smiltīm. Tas mitrums var uzaudzēt kaut vai brantu. Latvijas laikā kā pabērumu izmantoja izkarsētas smiltis. Tad uz šamējām varēja likt grīdas lāgas arī pa taisno. Ja negribās visu pārtaisīt ir vairākas iespējas. Ņemt nost puķiku un ļaut smiltīm izžūt dabiskā vai piespiedu veidā. Vai arī tās smiltis mēģināt samaisīt ar krietnu devu kaļķa un kādu laiku ļaut reaģēt. Galīgi neko nedarot, pēc tam var nākties darīt, nu ļoti daudz.

Paldies par padomiem.
Neesmu speciālists, tāpēc rodas daži jautājumi:
1) vai tiešām tas mitrums varēs izžūt caur putuplastu un betonu (aizmirsu gan vēl pieminēt, ka starp betonu un putuplastu ir paredzēta vēl atstarojošā siltumizolācija, kas jau arī nav nekāda elpojošā;
2) zem hidroplēves jau arī ir salīdzinoši mitra grunts un uz plēves arī ir kondensāts, bet to jau nekādi neizžāvēsi (mitrums kaut kādā daudzumā jau nāks vislaik). Vai tad tas arī var radīt kādas problēmas.

Varbūt jāatstāj grīdā kādi caurumi līdz smilšu kārtai, kurus pēc tam, kad apkure būs kādu laiku darbojusies aizbāzt ar putuplastu un aizbetonēt.

Tīrā smiltī nav organikas un ūdens daudzums nevar pārsniegr brīvo poru daudzumu smiltīs. Tīras smiltis parasti arī nav piesārņotas ar bakterijām, kas izsauc trupi koksnē. Es neticu, iepriekš aprakstītā hidroizolācija plēve būs tik blīva, lai ūdens ilgstošā laika periodā gada vai 5 gadu laikā neatrastu veidu, kur izgarot. Piemēram pa grīdas kontūru.
Tātad sākuma jautājumā pieminēt aizmirstā ALU-papīrs memrāna tikai paildzinās izžūšanas laiku.
Putuplasta- domāju TENAPORS 20 vai 25 struktūra ir tāda, ka tas veido kopā salīmētas mitrumu necaurlaidīgas bumbiņas, bet tā, ka putuplastam nav hidroizolējošu īpašību, tad ūdens tvaika veidā izgaros izpraucoties gar lodītēm.
Un parastais betons arī ir porains, tas arī cauri laiž kā ūdeni tā tvaikus.
Pārbaudi, uz betona virsmas no plastilīna pielīmē gredezenu un tajā ielej ūdeni, pēc brīža būs tikai mitrums.

To plēvi vajadzētu klāt uz tām smiltīm nevis zem tām,tad viss būtu kārtībā.

Nesaskatu nekaadas probleemas ar to, ka smiltis bija mitras. Tas ir loti nieciigs daudzums uudens.

Kaut gan praksee esmu saskaaries ar probleemaam ko ir radiijis uudens zem betona. Mums (kaa apakshuzneemumam) bija paredzeets likt koka griigas, bet nevareejaam to saakt dariit ,jo visu laiku uz griidas paraadiijaas mitruma pleki. Lieta bija taada, ka kompaanija kas dariija visus betona darbus bija ielikusi siltumizolaaciju uz hidroizolaacijas un atstaajusi to pa briivdienaam, bet pa briivdienaam lija lietus. Protams ka pirmdien no riita betons bija klaat un atpakal to neviens nesuutija. Bet probleema tika atrisinaata saurbjot betonaa caurumus, tai skaitaa ieurbjot siltumizolaacijaa (uudens bija sasuucies tieshi siltumizolaacijaa) un atstaajot paars dienas iesleegtu gaisa sausinaataaju.

Mees griidas izbuuveejam nedaudz savaadaak.Bet tas ir UK.

Blieteetas shkembas 150mm, tad 100mm blieteeta smilts, tad 100mm-150mm betons, tad hidroizolaacija, tad siltumizolaacija (ar atstarotaajiem abaas pusees) 80mm - 100 mm (peec projekta), tad betons (ar sietu) 65mm - 75mm. Apsildaamo griidu trubas tiek piespraustas pie siltumizolaacijas ar speciaalaam skavaam, ir iespeejams nopirkt arii speciaalu paklaaju, kur trubas iesprauzhas tajaa, ar to dabuujot vienaadus attaalumus starp trubu centriem bez meeriishanas utt.

Sheit ir links , ja kaads veelas uzmest aci.

[www.polypipe.com]