Virs spārēm plēve, pēc tam garenlatojums, kas veido ventilācijas kanālu tad šķērslatojums, tad jumta materiāls. Manā gadījumā skārds.
Nu apmēram kā [www.paroc.lv]

Jautājums - četrslīpņu jumtam taču tas nosacītais ventilācijas kanāls atduras pret diagonālspāri. Kā tad tas gaiss no turienes tiek prom? Vai arī vajadzīgs pavisam cits risinājums?

Tā ir arhitekta kopā ar būvinženieri nolaidība. Viņiem jāpieņem lēmums par vēdatveru izveidi jumta segumā. Tam jābūt vismaz 1/400 daļai no jumta seguma platības gaismā un jābūt vienmērīgi sadalītai pa perimetru.
Tā jumta laukumam 100m2 vēdatverēm kopā jābūt 0,4m2 lielai vai jumta kores izplūdē 0,2m2, kas veido atveri gaismā 45x45cm. Ja daļu aizsedz restītes, piemēram restīšu pildījums ir 50%, tad vēdatveres lielums vismaz 63x63cm.
Ja arhitekts ir paskaidrojuma rakstā ierakstījis par vēdināšanu, tad atbildību var prasīt no celtniekiem, bet savādāk prasi arhitektam, lai viņš salabo konstrukciju un fasādes zīmējumu.

Paldies, uzman'igi petu projektu. Bet tad, ja pareizi sapratu, Ja ir pietiekami daudz ventilacijas atveres pa perimetru, tad koree var arii nebuuvet ventilaaciju? Ja taa tad ar projektu viss ok.

Nē tā nav, jumtam vēdināšanai jābūt kā zemākajās dzegas vietās, tā arī korē vai augstākajās vietās. Vēdspraugas brīvajam augstumam gaismā starp sejuma apakšu un siltumizolācijas augšu jumta slīpumos zem 40 grādiem jābūt vismaz 5cm augstumā, bet zem 10 grādiem ~20cm augstumā.
Jumta vēdināšanai jādarbojas arī tad, kad nav vēja. Tas notiek pateicoties tādai fizikālai īpašībai, kuru atklājis grieķis Arhimeds.

Vai starp garenlatojumu un šķērslatojumu neveidojas pietiekama gaisa sprauga,lai jums jumts vēdinātos?

Diemžēl literatūrā pētnieki, kas apseko konstrukcijas, nav tik optimistiski un ja ir vēlme veidot savietoto vai siltināto jumta segumu, tad darba kvalitāte būtiska. Arī es savas darbības laikā vairākārt esmu sastapies ar nevīžīga darba sekām. Jo ēkas konstrukcijas svārstās ārējo faktoru - vēja, transporta ietekmē un tā, ka jumts parasti ir konstrukcijas vieglākā daļa, tad tajā svārstību rezultātā bieži sakrīt siltumizolācija un nosprosto spraugas.

gaisa sprauga var būt pietiekoši plata, bet ja tā ir noslēgta, tad gaisa apmaiņas nav, un nav vēdināšanas. vajag nodrošināt vilkmi. un to veido tā kā inženieris apraksta - ar atverēm, lūkām, kuras noformā ar restītēm u.t.t., ventilācijas skurstenīšiem. dakstiņu jumtiem atveres korē veidojas dabiski un tās vēl aprīko ar speciāliem sietiem (saucas aerobra), lai nesaputina sniegu vai nesalien kukaiņi.