UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Privātmāju būvniecība :
Building.Lv Forums
Ūdens tvaiku "ieplūšana" sienu konstrukcijā ir bīstama tikai tādā gadījumā, ja tajā ir gaisa CIRKULĒŠANAS iespējamība un, it īpaši, ja minētā siena "neventilējas" no ārpuses (piem., māja apšūta ar putuplastu). Tādus apstākļus gaisa cirkulācijai (un pelējuma, pūšanas sēnīšu perēkļiem) var radīt vatē atrodošais gaiss, tukšumi starp dažādiem materiāliem u.tml.)- jo tur atrodošajā gaisā var izkrist/kondensēties mitrums (rasas punkta iespaidā), kas tur var nonākt ūdens tvaiku veidā no telpas iekšpuses. Bet, ja tušumi ir noslēgti (piem., caurumi keramiskajos kieģeļos), tad tur pelējuma sēnītes tik vienkārsi nenonāk (tad sienai bŪtu jāsāk pelēt jau no telpu iekšienes - gadījumos, kad rasas punkts "izlien" ārpus sienas - uz sienas iekšējo virsmu).
Manuprāt, sienu var siltināt ar vati un tai uzliekt apmetumu, jo tad rasas punkts būs kaut kur sienā, bet relatīvi noslēgtā tilpumā pūšanas/pelējuma sēnītēm nevajadzētu savairoties. Bet! Bet tad sienai no ārpuses tomēr ir jābūt labi elpojošai!!!
Vēl kas! Māja no iekšpuses žūst tikai tādā gadījumā, kad telpā tiek ievadīts sauss un uzsildīts gaiss. Bet, ja, piem., lai arī telpās ir apkure, bet uzturas cilvēki (elpo, svīst, mazgā grīdas, gatavo ēdienu u.tml.), gaiss kļūst mitrs un ūdens tvaiku parciālā spiediena rezultātā ūdens tvaiki nonāk sienu konstrukcijās, kur var kondensēties. Tātad tā sienu žūšana no iekšpuses var notikt tikai telpas speciāli žavējot (mitruma nosūcēji, ventilācija ar gaisa sausināšanu ar adsorbentiem, absorbentiem vai "izsaldēšanu" u.t.t.).
Pašreizējā: 2 no 2
Re: Elpojoši matereāli
Autors:
sto>>>mmm
(80.232.250.---)
Datums: 16/04/2008 12:59
Ūdens tvaiku "ieplūšana" sienu konstrukcijā ir bīstama tikai tādā gadījumā, ja tajā ir gaisa CIRKULĒŠANAS iespējamība un, it īpaši, ja minētā siena "neventilējas" no ārpuses (piem., māja apšūta ar putuplastu). Tādus apstākļus gaisa cirkulācijai (un pelējuma, pūšanas sēnīšu perēkļiem) var radīt vatē atrodošais gaiss, tukšumi starp dažādiem materiāliem u.tml.)- jo tur atrodošajā gaisā var izkrist/kondensēties mitrums (rasas punkta iespaidā), kas tur var nonākt ūdens tvaiku veidā no telpas iekšpuses. Bet, ja tušumi ir noslēgti (piem., caurumi keramiskajos kieģeļos), tad tur pelējuma sēnītes tik vienkārsi nenonāk (tad sienai bŪtu jāsāk pelēt jau no telpu iekšienes - gadījumos, kad rasas punkts "izlien" ārpus sienas - uz sienas iekšējo virsmu).
Manuprāt, sienu var siltināt ar vati un tai uzliekt apmetumu, jo tad rasas punkts būs kaut kur sienā, bet relatīvi noslēgtā tilpumā pūšanas/pelējuma sēnītēm nevajadzētu savairoties. Bet! Bet tad sienai no ārpuses tomēr ir jābūt labi elpojošai!!!
Vēl kas! Māja no iekšpuses žūst tikai tādā gadījumā, kad telpā tiek ievadīts sauss un uzsildīts gaiss. Bet, ja, piem., lai arī telpās ir apkure, bet uzturas cilvēki (elpo, svīst, mazgā grīdas, gatavo ēdienu u.tml.), gaiss kļūst mitrs un ūdens tvaiku parciālā spiediena rezultātā ūdens tvaiki nonāk sienu konstrukcijās, kur var kondensēties. Tātad tā sienu žūšana no iekšpuses var notikt tikai telpas speciāli žavējot (mitruma nosūcēji, ventilācija ar gaisa sausināšanu ar adsorbentiem, absorbentiem vai "izsaldēšanu" u.t.t.).
Re: Elpojoši matereāli
Autors:
sto>>>mmm
(80.232.250.---)
Datums: 16/04/2008 13:06
Ar to gaisa CIRKULĒŠANU es nedomāju sienu konstrukcijās reizēm paredzēto ventilēšanas šķirkārtu sienu ārējos apšuvumos/apmūrējumos (starp, piem., ķieģeļiem un dekoratīvo apšuvumu). Ja fasādes materiāli ir gaisa necaurlaidīgi, tad šādai "ventilēšanas spraugai" ir obligāti jābūt.
Re: Elpojoši matereāli
Autors:
mmm to sto
(87.249.71.---)
Datums: 16/04/2008 16:19
Soto sapratu, soto tikunta lidz galam neizprotu. Tad varbut sto var konkreti ieteikt risinajumu konkretam variantam (nu kaa Tu pats butu darijis) : Gaazbetona muuris 30x60x20 (protams uz 30 kantes likts), tad bija doma 10cm vati, armeet un pa virsu kiegelflizes Ripo - Toscana 1. Iesaki ludzu, jo tagad salasijies gudras lietas esmu un vairs nezinu labako variantu.
Re: Elpojoši matereāli
Autors:
mmm to sto
(87.249.71.---)
Datums: 17/04/2008 12:29
Soto sapratu, soto tikunta lidz galam neizprotu. Tad varbut sto var konkreti ieteikt risinajumu konkretam variantam (nu kaa Tu pats butu darijis) : Gaazbetona muuris 30x60x20 (protams uz 30 kantes likts), tad bija doma 10cm vati, armeet un pa virsu kiegelflizes Ripo - Toscana 1. Iesaki ludzu, jo tagad salasijies gudras lietas esmu un vairs nezinu labako variantu.
Re: Elpojoši matereāli
Autors:
Harijs T
(---.ejae.lv)
Datums: 22/04/2008 11:17
Papētiet kāds klimats ir Latvijā, īpaši pagājušā ziema. Ziema bija silta tikai apkures patēriņš ir tāds kā pie -15 grādiem. Mūsu klimatam neder lilākā daļa ievesto materiālu un tehnoloģiju no citām valstīm. Mūsu klimatam der materiāli kas spēj pēc iespējas ātrāk isžūt un neradīt problēmas ar lieku mitrumu telpās.
sk www.proclima.com
sk www.proclima.com
Re: Elpojoši matereāli
Autors:
kursa
(195.13.184.---)
Datums: 02/06/2008 15:10
Meistars muļķības dēļ zaļās isoplates vietā nopircis zaļo Durelis (skaidu plati) un izbūvējis visu karkasu, apsitis ar spundētiem dēlīšiem no ārpuses (tātad no ārpuses vairs nekas nav labojams), bet iekšpusē jau sagatavojis 20 cm platu vietu ekovates iepūšanai, kuru bija paredzēts nosegt ar reģipsi. Gribējām elpojošu sienu, bet iznāca kā vienmēr-viss otrādi. Vai tiešām tagad vienīgā izeja būs ekovati no iekšpuses nosprostot ar kautkādu stabilizējošo plēvi, lai mitrums no telpas, kas izies cauri reģipša sienai, nenonāktu ekovatē un tad tālāk nenosēstos uz neelpojošā Dureļa. Vai nevar Dureli sacaurumot un padarīt to mazliet elpojošu? Vai tiešām pa tiem caurumiem pūtīs iekšā vējš un siltuma nebūs?
Varbūt var uz sacaurumotā Dureļa no iekšpuses uzsist tādu plēvi, kas laiž cauri mitrumu, bet nelaiž iekš vēju un mitrumu?
Varbūt var uz sacaurumotā Dureļa no iekšpuses uzsist tādu plēvi, kas laiž cauri mitrumu, bet nelaiž iekš vēju un mitrumu?
ranilla uzliksana
Autors:
piradzinjs
(78.84.202.---)
Datums: 21/07/2008 17:04
cik maksaa rannila uzliksana 2 slip jumtam 300 kvadratmetriem
Re: Elpojoši matereāli
Autors:
RK69
(87.110.191.---)
Datums: 02/02/2009 16:37
Ir divi gaisi-tas kas ir mājā iekšā (ko mēs elpojam, ko patērē kamīns utt.) un otrs gaiss ir ārā un tie nav saistīti! Elpojošie materiāli ir tie kas ļauj konstrukcijai elpot un vēdināties, lai tā nepelē, bet tie nenodrošina ēku ar gaisu elpošanai! Iekšējo gaisu nodrošina gaisa pieplūde caur vēdināšanas sistēmu, piemēram rekuperācija.
Re: Elpojoši matereāli
Autors:
RBB
(217.199.119.---)
Datums: 14/12/2009 13:04
Skujkoku vatei piemīt augsts blīvums un līdz ar to arī augstāka gaisa necaurlaidība, kā rezultātā plēve nav nepieciešama. Augstas gaisa necaurlaidības kombinācija ar spēju sausā stāvoklī balansēt dažādas mitruma pakāpes dod iespēju ar Skujkoku vatei būvēt difūzijai atvērtas konstrukcijas (t.i., bez plastmasas, bet ar pretvēja aizsardzību konstrukcijā).
Laba gaisa izolācija ir priekšnoteikums kontrolētai ventilācijai un enerģijas ekonomijai. Ja konstrukcijā nav pietiekama gaisa izolācija, tad gaiss caur neizolētajām vietām nekontrolēti sūcas uz iekšu un uz āru. Ja plēvi neizmanto kā iekšējo pārklājumu, gaisa izolācija jānodrošina citā veidā un ar citiem materiāliem.
Ēkas, kas būvētas no celulozes šķiedrām bez difūzijas barjerām, plastmasas tapetēm un plastmasas krāsām, rada patīkamāku iekšējo klimatu. Difūzijas atveres dod iespēju konstrukciju vēdināšanai, kas nepieciešama, lai novērstu mitruma radītos bojājumus. Šeit jāpiemin celulozes izolācijas labā spēja absorbēt mitrumu, kas savukārt palīdz mazināt mitruma līmeni pārējās konstrukcijas daļās. Iekštelpu klimats kļūst cilvēkam labvēlīgs, jo pateicoties difūzijai atvērtajām konstrukcijām, kā arī celulozes izolācijas spējai izlīdzināt mitrumu, relatīvais mitrums iekštelpās stabilizējas pareizajās robežās (40-60%). Saskaņā ar Daltona likumu, atsevišķas gāzes gāzu maisījumā mijiedarbojas saskaņā ar likumu par savienotiem traukiem. Ja skābekļa līmenis iekšpusē ir zems, skābeklis mēģina iekļūt caur konstrukcijām un tā līmenis iekštelpās izlīdzinās ar skābekļa līmeni ārā. Tādā pat veidā oglekļa dioksīda pārpalikums tiek izspiests ārā (izvēdināts) caur konstrukcijām. Difūzijas atveres dod iespēju dabai darboties saskaņā ar Daltona likumu.
sk www.rbb.lv
Laba gaisa izolācija ir priekšnoteikums kontrolētai ventilācijai un enerģijas ekonomijai. Ja konstrukcijā nav pietiekama gaisa izolācija, tad gaiss caur neizolētajām vietām nekontrolēti sūcas uz iekšu un uz āru. Ja plēvi neizmanto kā iekšējo pārklājumu, gaisa izolācija jānodrošina citā veidā un ar citiem materiāliem.
Ēkas, kas būvētas no celulozes šķiedrām bez difūzijas barjerām, plastmasas tapetēm un plastmasas krāsām, rada patīkamāku iekšējo klimatu. Difūzijas atveres dod iespēju konstrukciju vēdināšanai, kas nepieciešama, lai novērstu mitruma radītos bojājumus. Šeit jāpiemin celulozes izolācijas labā spēja absorbēt mitrumu, kas savukārt palīdz mazināt mitruma līmeni pārējās konstrukcijas daļās. Iekštelpu klimats kļūst cilvēkam labvēlīgs, jo pateicoties difūzijai atvērtajām konstrukcijām, kā arī celulozes izolācijas spējai izlīdzināt mitrumu, relatīvais mitrums iekštelpās stabilizējas pareizajās robežās (40-60%). Saskaņā ar Daltona likumu, atsevišķas gāzes gāzu maisījumā mijiedarbojas saskaņā ar likumu par savienotiem traukiem. Ja skābekļa līmenis iekšpusē ir zems, skābeklis mēģina iekļūt caur konstrukcijām un tā līmenis iekštelpās izlīdzinās ar skābekļa līmeni ārā. Tādā pat veidā oglekļa dioksīda pārpalikums tiek izspiests ārā (izvēdināts) caur konstrukcijām. Difūzijas atveres dod iespēju dabai darboties saskaņā ar Daltona likumu.
sk www.rbb.lv
Re: Elpojoši matereāli
Autors:
būvinženieris Ivars Brinkmanis
(80.232.161.---)
Datums: 15/12/2009 11:32
kursa ..02/06/2008 15:10.."Vai tiešām tagad vienīgā izeja būs ekovati no iekšpuses nosprostot ar kautkādu stabilizējošo plēvi, lai mitrums no telpas, kas izies cauri reģipša sienai, nenonāktu ekovatē un tad tālāk nenosēstos uz neelpojošā Dureļa."
Koka finiera plāte (OSB) jau nav hidroizolātors, arī tā laiž cauri mitrumu tvaika veidā. Ir speciāls tvaika pārejas aprēķins ārsienu konstrukcijām, kas pasaka vai tajās vispār kondensēsies ūdens tādā daudzumā, ka paliks bīstams būvei. Bet ja nav zināmi cilvēki, kas to var veikt, tad empīriskais risinājums ir šāds: ārpuse jākrāso ar elpojošām krāsām , piem. kaļķa krāsu ar mazu tvaika pretestības spēju, bet iekšpusē telpā jābūt segumam ar lielu tvaika pretestības spēju - piem. sintētiskās tapetes vai speciāls neelpojošs krāsojums - eļļas krāsa. Pie šādiem nosacījumiem ārsienas konstrukcijai attiecībā uz tvaiku viss kārtībā.
Koka finiera plāte (OSB) jau nav hidroizolātors, arī tā laiž cauri mitrumu tvaika veidā. Ir speciāls tvaika pārejas aprēķins ārsienu konstrukcijām, kas pasaka vai tajās vispār kondensēsies ūdens tādā daudzumā, ka paliks bīstams būvei. Bet ja nav zināmi cilvēki, kas to var veikt, tad empīriskais risinājums ir šāds: ārpuse jākrāso ar elpojošām krāsām , piem. kaļķa krāsu ar mazu tvaika pretestības spēju, bet iekšpusē telpā jābūt segumam ar lielu tvaika pretestības spēju - piem. sintētiskās tapetes vai speciāls neelpojošs krāsojums - eļļas krāsa. Pie šādiem nosacījumiem ārsienas konstrukcijai attiecībā uz tvaiku viss kārtībā.
Pašreizējā: 2 no 2