Sveicināti, pieredzes bagātie!
Vai kāds lūdzu varētu mani apgaismot,kādus veidņus labāk un ekonomiski izdevīgāk būtu izmantot betonējot monolītos lentveida pamatus?
Paldies jau iepriekš!

Viss atkarīgs no gruntīm, kurās jāveic betonēšana. Ja gruntis ir noturīgas, tad var betonēt saucamajā zemes veidnī. Respektīvi tiek rakta tranšeja un tai pašā dienā tajā tiek betonēts.
Ja gruntis birstošas- smiltis, kas ir labs pamats, tad iestrādājami veidņi. Ja pamats nav domāts, ka pagraba siena, tad tās virsmas gluduma kvalitātei nebūtu izšķirošas nozīmes. Var izmantot parastus dēļus, kaut vai nomaļus par malkas cenu, galvenais lai betons nelītu cauri spraugām.
Ja esi liels estēts un vēlies pamatus redzēt gludus virs zemes, tad ieteicami ir atgriezumi 30x 360cm izmēros no saplākšņa loksnēm, kurus stiprina pie koka karkasa. Ja ēka tradicionāla, tad parasti virspamatu daļa 20..30cm virs zemes pietiekoša.
Papildus var izmantot paliekošo siltumizolāciju ārsienas pamatiem no Dobeles Tenapors 20 vai 25 blīvuma kategorijas, bet tie paliek zemē iekšā, virspamatu daļā apmetami.

Ko Ivars saka par Dobeles paneliem pamatu izmantosana? Negribetos ari bezjedzigi par pamatiem nevajadzigi parmaksat. Gunts sastavam taisijam ari urbumu un grunti specialisti raksturoja ka loti labu - urbuma dziluma 5m udens nav, pamatni veido smalka un videji rupja, videji bliva, mitra smilts. Kads varetu but ieteicamais pamatui risinajums nelielai 160m2 viensava un divstavu majai (mureta no fibo)? KOnstruktiva dala vel tikai taps, tacu gribetos zinat vairak ka vienu voedokli.

Ja jau tik zemu ir gruntsūdens un gruntij ir laba ūdens filtrācija, tad pamatu daļai var izmantot tos pašus fibo blokus mūrī. Tādus risinājumus izplata pats fibo ražotājs. Tev sala izcilāšana nedraud, tapēc pamatu dziļums nosakāms konstruktīvi vai smilts gruntīs ~60cm zemē. Pamatnē varētu iestrādāt škembas ar blietēšanu ~50xH15cm, tās apliet ar cementa javu 1:6 un no fibo blokiem izmūrēt pamatus. Te vienīgais ieteikums būtu armēt katru rindu ar 2 gab.6A1 gludo stiegru.
Pie šāda risinājuma veidņu problēma atkristu vispār. Jo agrāk taču visas ēkas ir uz mūrētiem pamatiem un bez stiegrojuma. Kā redzi turas. Pamatiem var izmantot arī pilnos māla ķieģeļus vai citu salaizturīgu mūra materiālu. Tā Siguldas būvmateriālu kombināts ražo mūrējamus betona blokus.
Taču ārēja siltumizolācija būtu lietderīga.

[finieris.skice.gids.lv]

Paldies par padomu un info!

Vai fibo blokus var izmantot, ja ir augsts gruntsūdens ( noteikti skars pamatus)? Un ko izmantot pamatu pēdai? Kā arī, ja grib saglabāt apkārtesošos kokus, kāds būtu minimālais attālums no priedes un bērza, lai neciestu to sakņu sistēma (un attiecīgi - vētrā neizgāztos) Paldies jau iepriekš par atbildi.

Vai kāds var pateikt, cik apmēram izmaksā 140m2 koka paneļu mājas pamati?

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Viss atkarīgs no gruntīm, kurās jāveic
> betonēšana. Ja gruntis ir noturīgas, tad var
> betonēt saucamajā zemes veidnī. Respektīvi
> tiek rakta tranšeja un tai pašā dienā tajā
> tiek betonēts.
> Ja gruntis birstošas- smiltis, kas ir labs
> pamats, tad iestrādājami veidņi. Ja pamats nav
> domāts, ka pagraba siena, tad tās virsmas
> gluduma kvalitātei nebūtu izšķirošas
> nozīmes. Var izmantot parastus dēļus, kaut vai
> nomaļus par malkas cenu, galvenais lai betons
> nelītu cauri spraugām.
> Ja esi liels estēts un vēlies pamatus redzēt
> gludus virs zemes, tad ieteicami ir atgriezumi 30x
> 360cm izmēros no saplākšņa loksnēm, kurus
> stiprina pie koka karkasa. Ja ēka tradicionāla,
> tad parasti virspamatu daļa 20..30cm virs zemes
> pietiekoša.
> Papildus var izmantot paliekošo siltumizolāciju
> ārsienas pamatiem no Dobeles Tenapors 20 vai 25
> blīvuma kategorijas, bet tie paliek zemē
> iekšā, virspamatu daļā apmetami.


Man ir doma izrakt transejas pamatu pedas platuma (60 cm), piebert to ar skembam, tas noblietet, tad transeja iegazt kadus 15-20 cm betonu, - izvedotos pamatu peda. Un tad likt dobeles paliekosos 25 cm veidnjus. Grunts ir laba - ka jau Kekava.

Visvairak man interese Ivara viedoklis :)

Esmu dzirdejis vel sadu risinajumu, kuru it ka samera plasi piekopj vaczeme (saprotams, pie zinamiem apstakliem):
transeja aptuveni 40-50 cm dziluma, skembas, armatura betons, Transejas ieksejas malas augspuse paplatinata par 45 gradiem. Tad nak armatura un betons lidz augsai. tad liek hidroizolaciju, diztancerus sietu un betonu jau pa visu laukumu, kas jau kalpo ka melna grida. Pec tam mure cokolu. Pamati lidz cokolam 3 dienas!
Piedosanu, ja esmu kautkur sajaucis secibu. Kads ir specialistu viedoklis saja jautajuma?

Tas taču plāksnes (slab) pamats, kam ārmalu taisa biezāku (dziļāku), bet ne līdz sasalumam. Vēl visā laukumā droši vien jānoņem augsne un kautkas jāpieber.

Ta tas varetu but. Pilnigi noteikti neesmu specialists un strideties pat gribot nevaru. Tikai zinu, ka Vacija loti izplatita lieta ir tiesi sads risinajums. Nezinu, vai ats ir ekonomiskakais un optimalakais.

Tā, ka šodien betona sagatavošana un pievesšana, iestrāde radikāli atšķiras no būvdarbiem pirms 15..20 gadiem, tad neloliedzami arī mēs Latvijā varam sākt izmantot betona plātni zem visas ēkas.
Kā pamati, šādai plātnei, teorētiski darbojas tikai perimetra zona 60..80cm platumā, bet līdz 2 stāvu ēkām tas ir vairāk kā pietiekoši.
Vienīgā problēma ir apstāklī, ka mēs kā cilvēki māju pēc 25..35 gadiem gribam pārbūvēt un tad ko darīt ar komunikācijām zem grīdas plātnes.
Vietās, kur ir liela dzīvnieku koncentrācija dzīvo arī grauzēji- žurkas un peles. Arī tām šāda pamatu plātne būtu labs risinājums, veidojas ideāla vieta kur tām dzīvot.
Ja šie jautājumi ir apsvērti, tad var projektēt.

Posted by: būvinženieris Ivars Brinkmanis (87.110.0.---)
Datums: 18.01.2007 05:00

"Tev sala izcilāšana nedraud, tapēc pamatu dziļums nosakāms konstruktīvi vai smilts gruntīs ~60cm zemē. Pamatnē varētu iestrādāt škembas ar blietēšanu ~50xH15cm, tās apliet ar cementa javu 1:6 un no fibo blokiem izmūrēt pamatus. Te vienīgais ieteikums būtu armēt katru rindu ar 2 gab.6A1 gludo stiegru."

Vēlējos pārjautāt par tiem nosacīti seklajiem pamatiem. Cik ļoti pamatu platums ietekmē to neplaisāšanu? Galvenokārt privātmājām lentveida pamatu biezums ir 25-30 cm, savu 1,2m dziļumā un 4 stiegras apakšā, 4 augšā. Manā zemes pleķī ir vienas smiltis un peļķes savu mūžu neesmu redzējis, tāpēc secinu, ka gruntsūdeņi zemi. Plānotie pamati 45cm plati (ķieģeļu apdare, tāpec tik traki) un to izbūve standarta 1,2m dziļumā rezultējas ar ārprātīgi lielu betona patēriņu. Vai izbūvējot pamatus 80cm dziļumā un tos papildus stiegrojot ar 6 resnākām stiegrām apakšā un 4 augšā, to nesaplaisāšanas iespēja varētu būt līdzvērtīga pamatiem, kas izbūvēti zem sasaluma dziļuma?
Faktiskais plāns ir tāds, ka izrokot 85cm tranšeju, tajā likt OSB veidņus un kā cokola daļa paliek 40cm. Tiek ietaupīti ~900 EUR betona izmaksu, par 1 kārtu mazinās veidņošanas laiks, bet papildus līdzekļi tiek tērēti stiegrojumam.

Kristapam
Es neatbalstu mūsdienu pieeju nežēlot betonu un liet vājprātīgus pamatus. Pamati jālej adekvāti. Padomā vai ķieģelu apdari nevar aizstāt ar dekoratīvajām ķieģelu imitācijas flīzēm, vai ķieģelu flīzēm un putuplastu komplektā, ''skiet Dobelē tādus piedāvā. Tas krietni ietaupītu pasākumu. Kuldīgā tualetē biju, uzreiz radās sajūta kā tik modernai būvei tāds eleganti veca apdare - flīze, vai tas dobelnieks. Ideāli, nevar pateikt.

KristapsD ...19.08.2014 21:31... "Vēlējos pārjautāt par tiem nosacīti seklajiem pamatiem. Cik ļoti pamatu platums ietekmē to neplaisāšanu? "
Pamatu platumam un ieguldīšanas dziļumam nav saistības ar plaisāšanu. Plaisāšanai var būt daudz citi iemesli: a)zem pamatu pēdas atbalsta plakne rokot sagatavota nekvalitatīvi - izrakts dziļāk un tad iebērta daļa grunts atpakaļ; b) ēkas konstruktīvajā shēmā ir pārslogotas vietas - piemēram metāla stabs ēkas stūrī, kas noslogots ar koncentrētu slodzi; c) lietus sistēmas caurules novads tieši ēkas stūrī - notiek gruntī esošo smalko daļīnu izskalošana ; d)ilglaicīgie faktori - ilgstoša spiediena izmaiņas grunts masīvā zem ēkas; e) betona rukums vai nepareiza kopšana -mazs vai pārāk liels mitrums betona massā iestrādes brīdī. .
Taču kopumā, ja zem ēkas nav pagrabi vai citas telpas, kuras ietekmē šādas plaisas - nelielas plaisas (0,1..0,3mm) nemaina ēkas noturību vai stiprību, tādas plaisas betona konstrukcijā praksē pieļaujamas..

Vilnis_Radio, tepat forumā reiz lasīju labu formulējumu par šādām "izvirtībām" jeb maksāšanu par patikšanu. Man patīk masīvas konstrukcijas, savukārt nepatīk dobā siltinātu-apmestu fasāžu skaņa. Līdz ar to esmu gatavs maksāt abu variantu starpību par "patikšanu". Saistībā ar ķieģeļflīzēm - piekrītu, ka tās izmantojot ieguvums ir šaurāki pamati, bet papildus atkal siena jāsiltina ar nedaudz dārgāku vati. Flīzes m2 maksā līdzīgi kā 85mm apdares ķieģelis, bet, lai flīzētu, fasāde tāpat ir jāapmet. Piekritīšu, ka fasādes flīzes galu galā sanāk lētāk, bet kā jau minēju - par patikšanu ir jāmaksā.
Tenapors Ceramic m2 cenas neatradu, bet baidos, ka cena būs kosmoss + maksimālais biezums ir 100mm, kas ir par maz + "elpojoša" kermaikas siena tiek nobloķēta ar putuplastu.

Brikmaņa kungam paldies par atbildi.
"Būvklimatoloģijas" 19.tabulā par "Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā" minēts, ka maksimālais sasaluma dziļums Rīgā ir 47cm, savukārt uzreiz pēc tā mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums tai pat rajonā ir 95-105cm. "Normatīvā grunts sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2."
Uz kuru no visiem rādītājiem ir jāpaļaujas, jo pēc pirmā sasaluma dziļums ir 47 cm, bet pēc otrā rādītāja ar korekcijām smilšanais augsnes gadījumā tas ir 2x lielāks jeb 1,2m ?

Ierīkojot pamatus jāvadās no to grunšu īpatnībām, kas ir pamatnē - ja smiltis ... tad caursalšanas dziļums , vai ēkas pamatnes atzīme 60 cm no planētās virsmas pietiekoša vienģimeņu ēkai. Celtniecības prakse pierāda, ka rakstītam punktam nav saistības ar pamatu stiprību. Ja sāk skatīties normatīvus par pamatu ieguldīšanas optimālo dziļumu, tad tur attiecīgi piezīme par samazinošo koeficentu apkurināmām ēkām. Tad punktu var traktēt šādi: vēlies aukstu neapkurināmu vasarnīcu - pamatu ieguldīšanas dziļums 90cm; vēlies cauru gadu dzīvojamu apsildāmu ēku - pietiek 60cm.
Taču atsevišķām detaļām - ūdensvadam iestrādes dziļums vismaz 1,2m un to ēkā vēlams celt uz augšu vismaz 2m no ārējā perimetra. Te ir vēl viens piemērs, kas var izsaukt pamatu plaisāšanu - nekvalitatīvi ievilkts ūdensvads, kur tranšējā grunts var sākt sēsties ( smiltīm sēšanos novērst vienkāršāk nekā mālam)

Par to ķieģeļu izmantošanu. Ķieģeļiem apšūtas ārsienas ir ļoti "cauras" vēja caurpūšanai un vēja ietekmē ārsienas strauji atdziest. Tapēc veidojot piemūrējumu, tas šībrīža skatījumā tiek izmantots, kā apdare virs siltumizolācijas un starp siltumizolāciju un ķieģeli jābūt pretvēja kārtai - karons, biezs papīrs vai speciāls materiāls.

Varbūt der atminēties tādu sīkumu, ka nesalst ne māls, ne smilts, bet tajos esošais ūdens. Visu, kas satek no jumta - prom, un vairums problēmu pazudīs kā nebijušas.