UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Siltuma zudumi
Autors:
Buss
(---.btv.lv)
Datums: 19/08/2004 17:15
Varbūt kādam interesē:
Veicu aprēķinus par topošās mājas prognozējamiem siltuma zudumiem:
Pie āra temperātūras -5C un platības kopējie zudumi ir aptuveni 9 KW (aptuveni 40W/m2), no kuriem:
15% - Ventilācija (ar rekuperatoru) un caurpūšana caur nehermētiskām vietām
25% - Sienas (44cm Keraterm)
24% - Logi (1,4 w/m2k)
28% - Grīdas (5 cm EPS)
8% - Bēniņu pārsegumi (20 cm vates).
Lielos siltuma zudumus caur grīdu noteica tas, ka tiek izmantota siltās grīdas apkure,kas nozīmē ka grīdas temp ir >25 C un kā zināms siltuma zudumi ir tieši proporcionāli temperatūras gradientam.
No dažādiem variantiem, ko papildus siltināt, ekonomiski visefektīvākais izrādijās papildus nosiltināt grīdu - 10 cm EPS dod iespēju ietaupīt aptuveni 1,2 kW un atmaksājas ~5 gados (apkure ar granulām). Nākamie papildus 5 cm dod aptuveni ,4 kW ietaupījumu un atmaksājais 3x ilgākā periodā.
Interesants blakus secinājums ir tas, ka mājas siltuma zudumi jāaplūko sistemātiski - tikai nosiltinot sienas nevar cerēt uz 2x apkures izdevumu samazināšanos (protams ja sienas nav galīgi caumainas). Vecā mājā iespējams finansiāli visefektīvākais pasākums (effect/cost) ir mājas hermetizācija (logi, durvis un visi pārējie caurumi)
Veicu aprēķinus par topošās mājas prognozējamiem siltuma zudumiem:
Pie āra temperātūras -5C un platības kopējie zudumi ir aptuveni 9 KW (aptuveni 40W/m2), no kuriem:
15% - Ventilācija (ar rekuperatoru) un caurpūšana caur nehermētiskām vietām
25% - Sienas (44cm Keraterm)
24% - Logi (1,4 w/m2k)
28% - Grīdas (5 cm EPS)
8% - Bēniņu pārsegumi (20 cm vates).
Lielos siltuma zudumus caur grīdu noteica tas, ka tiek izmantota siltās grīdas apkure,kas nozīmē ka grīdas temp ir >25 C un kā zināms siltuma zudumi ir tieši proporcionāli temperatūras gradientam.
No dažādiem variantiem, ko papildus siltināt, ekonomiski visefektīvākais izrādijās papildus nosiltināt grīdu - 10 cm EPS dod iespēju ietaupīt aptuveni 1,2 kW un atmaksājas ~5 gados (apkure ar granulām). Nākamie papildus 5 cm dod aptuveni ,4 kW ietaupījumu un atmaksājais 3x ilgākā periodā.
Interesants blakus secinājums ir tas, ka mājas siltuma zudumi jāaplūko sistemātiski - tikai nosiltinot sienas nevar cerēt uz 2x apkures izdevumu samazināšanos (protams ja sienas nav galīgi caumainas). Vecā mājā iespējams finansiāli visefektīvākais pasākums (effect/cost) ir mājas hermetizācija (logi, durvis un visi pārējie caurumi)
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vapon
(62.85.59.---)
Datums: 20/08/2004 10:06
Sienās, grīdās, jumtā siltuizolācujas biezumus rēķina pāc Latvijas Būvnormatīva.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vt
(195.13.178.---)
Datums: 23/08/2004 16:02
nedaudz atkārtošos.
lai noturētu infrasarkano starojumu, kas var sastādīt pat 75 % siltuma zudumu, jālieto atstarojošā izolācija, jo masīvā izolācija te ir bezspēcīga. krāmē kaut vai metru. R palielinās bet apkures izmaksas diez ko ne.
lai noturētu infrasarkano starojumu, kas var sastādīt pat 75 % siltuma zudumu, jālieto atstarojošā izolācija, jo masīvā izolācija te ir bezspēcīga. krāmē kaut vai metru. R palielinās bet apkures izmaksas diez ko ne.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vt
(195.13.178.---)
Datums: 23/08/2004 16:16
... diez ko nesamazinās.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vapon
(62.85.59.---)
Datums: 24/08/2004 08:52
Cik zinu, tad pasaulē šo atstarojošo izolāciju gan ne velna plaši nelieto, tikai saunās vai jumtos uc specifiskās vietās.
VT, kā tu domā, kāpēc tā? Es saprotu, ka tu uz viņu esi kā ieciklējies, var tikai minēt kāpēc tā:))
Starp citu, kāds šai izolācijai ir siltumvadītspējas koeficients? Un kā lai siltumvadītspēju salīdzina ar atstarošanu, mani interesē šī sakarība.
VT, kā tu domā, kāpēc tā? Es saprotu, ka tu uz viņu esi kā ieciklējies, var tikai minēt kāpēc tā:))
Starp citu, kāds šai izolācijai ir siltumvadītspējas koeficients? Un kā lai siltumvadītspēju salīdzina ar atstarošanu, mani interesē šī sakarība.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vt
(195.13.178.---)
Datums: 24/08/2004 10:10
par ieciklēšanos trāpīts precīzi.
par pielietojumu jāteic, ka maz viņu lieto šeit un tuvākajā apkārtnē. tam ir pāris iemeslu, - pirms padsmit gadiem ar izolāciju, vispār, bija pašvaki. varēja nopirkt štruntīgu un ārkārtīgi durstīgu stikla vati, fibrolītu un ... varbūt vēl kaut ko, bet ne bieži. un tad ienāca vate. viena, otra, trešā. ar masīvu reklāmu sākot no ā līdz tv, un cilvēkiem kļuva skaidrs, ka silti var būt tikai ar vati un vēl siltāk ar divtik vates. tā ir patiesa vērtība. un tā domā cilvēki ne tikai šeit, bet arī skandināvijā. un tur vēl vairāk nekā šeit.
bet ziemeļamerikā un pēdējos gados arī krievijā atstarotāju lieto ļoti plaši. un kāpēc gan nelietot, ja ledusskapjos, kosmosa tehnikā, ugunsdzēsēju, metālkausētāju tērpos, lidmašīnās un vēl visur citur, kur vajag efektīvu plānu izolāciju, ir. bet kāpēc ne citur? agrāk tas bija dārgi. bet šobrīd cenas ir pieejamas. turklāt, daži no šeit klātesošajiem zin, ka starojuma veidā zūd līdz 75 % siltuma, un mierīgi uz to noskatās, tai pašā laikā cenšas aizlāpīt 25 %, ko sastāda konvekcija un kondukcija.
lambda, atstarotāja putu polietilēna pamatkārtai, ir tāda pati kā vatēm - 0.035 līdz 0.04. kas attiecas uz atstarotāja testēšanas metodēm, tad man nāk prātā salīdzinājums par krāsainas pārraides skatīšanos melnbaltajā teļļukā.
spečuki teic, ka pēc pāris gadu desmitiem, vai bišku vairāk, visa izolācija būs atstrojoša. kurināmam cena, ta, ceļās.
par pielietojumu jāteic, ka maz viņu lieto šeit un tuvākajā apkārtnē. tam ir pāris iemeslu, - pirms padsmit gadiem ar izolāciju, vispār, bija pašvaki. varēja nopirkt štruntīgu un ārkārtīgi durstīgu stikla vati, fibrolītu un ... varbūt vēl kaut ko, bet ne bieži. un tad ienāca vate. viena, otra, trešā. ar masīvu reklāmu sākot no ā līdz tv, un cilvēkiem kļuva skaidrs, ka silti var būt tikai ar vati un vēl siltāk ar divtik vates. tā ir patiesa vērtība. un tā domā cilvēki ne tikai šeit, bet arī skandināvijā. un tur vēl vairāk nekā šeit.
bet ziemeļamerikā un pēdējos gados arī krievijā atstarotāju lieto ļoti plaši. un kāpēc gan nelietot, ja ledusskapjos, kosmosa tehnikā, ugunsdzēsēju, metālkausētāju tērpos, lidmašīnās un vēl visur citur, kur vajag efektīvu plānu izolāciju, ir. bet kāpēc ne citur? agrāk tas bija dārgi. bet šobrīd cenas ir pieejamas. turklāt, daži no šeit klātesošajiem zin, ka starojuma veidā zūd līdz 75 % siltuma, un mierīgi uz to noskatās, tai pašā laikā cenšas aizlāpīt 25 %, ko sastāda konvekcija un kondukcija.
lambda, atstarotāja putu polietilēna pamatkārtai, ir tāda pati kā vatēm - 0.035 līdz 0.04. kas attiecas uz atstarotāja testēšanas metodēm, tad man nāk prātā salīdzinājums par krāsainas pārraides skatīšanos melnbaltajā teļļukā.
spečuki teic, ka pēc pāris gadu desmitiem, vai bišku vairāk, visa izolācija būs atstrojoša. kurināmam cena, ta, ceļās.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vapon
(62.85.59.---)
Datums: 24/08/2004 10:22
ko tu domā ar "lambda, atstarotāja putu polietilēna pamatkārtai"? tas ir folijai?
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vt
(195.13.178.---)
Datums: 24/08/2004 10:58
nē, pamatkārta ir putu polietilēns un tā lambda ir viņam. atstarojošā virsma ir pulēta alumīnija folija.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vapon
(62.85.59.---)
Datums: 24/08/2004 11:06
Nu bet tad rēķinot sanāk, ka putuplasta biezums aiziet centrimetros, jo aprēķinos folija netiek ņemta vērā. Teorētiski vajadzētyu būt tā, ka folijas atstarotais ir ekvivalents noteiktam parastās siltumizolācijas biezumam. Mani interesē vai to var izrēķināt vai citādi noteikt.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vt
(195.13.178.---)
Datums: 24/08/2004 11:31
ir tests un ir dokuments, kas apliecina, ka 5 mm atstarotāja = 5 cm putuplasta un 6 cm minerālvates, 1,3 metri silikātķieģeļa, 32 cm gāz-, un keramzītbetona.
netā ir pieejami dati, kur minēti 10 cm vates un vēl dažādu materiālu dažādi biezumi.
ja ir vēlēšanās, varu aizmeilot adreses kur pasmelties info par šo izolācijas veidu.
netā ir pieejami dati, kur minēti 10 cm vates un vēl dažādu materiālu dažādi biezumi.
ja ir vēlēšanās, varu aizmeilot adreses kur pasmelties info par šo izolācijas veidu.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vapon
(62.85.59.---)
Datums: 24/08/2004 11:43
Jā, atmeilo gan, būtu interesanti papētīt. es gan domāju, ka tas jākombinē kopā ar parasto izolāciju.
vapon
Autors:
vt
(195.13.178.---)
Datums: 24/08/2004 12:07
protams, no masīvās izolācijas pilnībā atteikties nevarēs.
ieskaties pastā.
ieskaties pastā.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
mmx
(217.21.164.---)
Datums: 17/09/2004 14:06
Vareetu arii man, luudzu, atsuutiit shos datus.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
G
(159.148.92.---)
Datums: 17/09/2004 14:50
Buss - ja ir laiks apraksti siikaak rekuperaacijas sisteemu, cenas, firmu ar kuru esi saseejies
paldies!
paldies!
Re: Siltuma zudumi
Autors:
aaapsis
(81.198.6.---)
Datums: 29/09/2004 17:57
Vareetu kaads infu - cik taa folija kvadraatmetraa maksaa?
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vt
(195.13.178.---)
Datums: 30/09/2004 08:46
no 2 līdz 3,5 ls, atkarībā no biezuma.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
reins
(---.eth.delfi.lv)
Datums: 01/10/2004 10:47
vt, peetot vienu graamatinju pieveersu uzmaniibu dazhaam rindinjaam kas veltiitas arii reflective izolaacijai, blabla par tiem 2 cm gaisa spraugas un teikuminsh ka shamaa to speeju kautko atstarot saglabaa tikai kameer surface is clean , te nu rodas jautaajiens a ko dariit ja shamaa laika gaitaa noput? it iipashi taa porainaa?
men te taada veseliiga skepse pret visaadiem briinumlidzekljiem, no seerijas "briinumzaales" - zaales kas pa tiesi dod visus tos labumus kas uz iepakojuma rakstiits. bet vai taadas ir?
men te taada veseliiga skepse pret visaadiem briinumlidzekljiem, no seerijas "briinumzaales" - zaales kas pa tiesi dod visus tos labumus kas uz iepakojuma rakstiits. bet vai taadas ir?
Re: Siltuma zudumi
Autors:
vt
(195.13.178.---)
Datums: 01/10/2004 12:18
pilnīgi atbalstu veselīgu skepsi, pats arī tāds pats. :)
labā ziņa tāda, ka atstarojošā virsma ir noslēgtā telpā. kā tie putekļi tur nokļūs? un ja ja nokļūs, ko šie tur darīs - 1,5 cm platā škirbā gaisa kustība ir apgrūtināta. turklāt, uzstādot izolāciju, neviens neliedz strādāt tīri, lieki neputinot, un pēc vajadzības padarbojoties ar putekļu sūcekli.
skeptiķis - tā ir īpaša suga.
pērk mašīnu un domā par to kā tā izskatīsies pēc septiņiem kūleņiem, kāpj kuģī un domā par to kā labāk atvairīt haizivju uzbrukumu, peldot uz glābšanas riņķa, u.t.t.
es jau pac tāc.
labā ziņa tāda, ka atstarojošā virsma ir noslēgtā telpā. kā tie putekļi tur nokļūs? un ja ja nokļūs, ko šie tur darīs - 1,5 cm platā škirbā gaisa kustība ir apgrūtināta. turklāt, uzstādot izolāciju, neviens neliedz strādāt tīri, lieki neputinot, un pēc vajadzības padarbojoties ar putekļu sūcekli.
skeptiķis - tā ir īpaša suga.
pērk mašīnu un domā par to kā tā izskatīsies pēc septiņiem kūleņiem, kāpj kuģī un domā par to kā labāk atvairīt haizivju uzbrukumu, peldot uz glābšanas riņķa, u.t.t.
es jau pac tāc.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
eriks
(81.198.45.---)
Datums: 02/10/2004 14:47
vt! Vai nevari pasta'stit par atstarojosho izolaciju vairaak? Kur atrast datus? Vai ir kaada konkreeta pieredze? Paldies!
Re: Siltuma zudumi
Autors:
Warriore@one.lv
(62.84.20.---)
Datums: 04/10/2004 21:28
Cik noprotu, ka galvenais ir iemzntot atstarojošo siltumizolāciju grīdās, ja tiek izmantota siltā grīda.
Ja izmanto atstarojosho siltum izolaciju visa maja - tas ir taa veerts, un vai tas siltuma ietaupijums buus tik jūtams.
Ja izmanto atstarojosho siltum izolaciju visa maja - tas ir taa veerts, un vai tas siltuma ietaupijums buus tik jūtams.