UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Privātmāju būvniecība :
Building.Lv Forums
sienu bloki
Autors:
tvister
(80.232.145.---)
Datums: 24/08/2004 15:36
Sveicinaati speci.
Kursh vareetu noargumenteet kaadi sienu bloki ir labaaki, keramziita vai gaazbetona. Es pashlaik 1,5 staavu maajai ar panelju paarsegumu esmu iedomaajis 300 mm fibo blokiem.
Kursh vareetu noargumenteet kaadi sienu bloki ir labaaki, keramziita vai gaazbetona. Es pashlaik 1,5 staavu maajai ar panelju paarsegumu esmu iedomaajis 300 mm fibo blokiem.
Re: sienu bloki
Autors:
Siliņš
(---.bank.lv)
Datums: 24/08/2004 16:23
Es arī biju paredzējis Fibo, taču Aeroc patreiz šķiet pārliecinošāks, tikai šaubas rada iespējamās problēmas ar rasas punktu sienā. Varbūt kāds var pakomentēt?
Re: sienu bloki
Autors:
Siliņš
(---.bank.lv)
Datums: 25/08/2004 11:55
Es vēlreiz par rasas punktu sienā.
Pēc manas saprašanas tas izskatās šādi - Siltais gaiss parciālā spiediena starpības dēļ plūst cauri sienai no siltākās puses uz aukstāko (tātad zimā no iekšpuses uz āru). Plūstot cauri sienai tas atdziest - tā tvaika ietilpība samazinās un vienā brīdī, tvaikam sasniedzot piesātinājumu, tvaiks sāk kondensēties un ūdens veidā uzsūcas higroskopiskajā sienas materiālā. Mitrumam ir tendence vienmērīgi izdalīties pa sienas materiālu visā tā biezumā.
Šeit es saskatu divas problēmas - 1)siena kļūst mitra, tas paaugstina tās siltumvadīšanu, 2) mitrums, tajā sienas daļā, kur materiāla temperatūra ir zem nulles, sasalst, izplešās um veido mikroplaiīņas materiālā. Tas var novest pie ārējā apmetuma un vēlāk arī pie sienas bloku drupšanas. Protams tas nenotiks vienā ziemā.
Tās ir manas pārdomas par procesiem ārsienā. Varbūt kādam ir citas domas vai skaidrojums?
Pēc manas saprašanas tas izskatās šādi - Siltais gaiss parciālā spiediena starpības dēļ plūst cauri sienai no siltākās puses uz aukstāko (tātad zimā no iekšpuses uz āru). Plūstot cauri sienai tas atdziest - tā tvaika ietilpība samazinās un vienā brīdī, tvaikam sasniedzot piesātinājumu, tvaiks sāk kondensēties un ūdens veidā uzsūcas higroskopiskajā sienas materiālā. Mitrumam ir tendence vienmērīgi izdalīties pa sienas materiālu visā tā biezumā.
Šeit es saskatu divas problēmas - 1)siena kļūst mitra, tas paaugstina tās siltumvadīšanu, 2) mitrums, tajā sienas daļā, kur materiāla temperatūra ir zem nulles, sasalst, izplešās um veido mikroplaiīņas materiālā. Tas var novest pie ārējā apmetuma un vēlāk arī pie sienas bloku drupšanas. Protams tas nenotiks vienā ziemā.
Tās ir manas pārdomas par procesiem ārsienā. Varbūt kādam ir citas domas vai skaidrojums?
Siliņš
Autors:
vt
(195.13.178.---)
Datums: 25/08/2004 14:21
pats uzdevi jautājumu, pats atbildēji.
aina iezīmējas diezgan drūma. izdrupuši bloki, sagāzušās mājas, raudoši bērniņi bez pajumtes. bet no otras puses - hruščovkas tak stāv jau 50 gadu, blokmājas arī ar dievpalīgu vēl turās. te gan jāteic, ka šajās mājās ar siltuizolāciju ir tā, ka ziemā var sildīt rokas, pieliekot ārpusē pie sienas. un dievs vien zin kur tādā gadījumā ir rasas punkts.
skaidrs, ka silta siena ārpusē neder - dārgi jāmaksā par apkuri. tas točno būtu murgs - ārā -20*C, bet siena kādi +19*C.
vēl viens murgs- ārā - 20*C un iekšā arī siena ap -15*C, visa nosarmojusi, īsta sniega karalienes pils.
skaidrs, ka tai robežai vajadzētu būt kaut kur pa vidu - sienā, izolācijas slāni.
a tvaiku nostopējam ar tvaika barjeru, un izvadām pa ventilāciju.
gan jau vēl kāds papildinās
aina iezīmējas diezgan drūma. izdrupuši bloki, sagāzušās mājas, raudoši bērniņi bez pajumtes. bet no otras puses - hruščovkas tak stāv jau 50 gadu, blokmājas arī ar dievpalīgu vēl turās. te gan jāteic, ka šajās mājās ar siltuizolāciju ir tā, ka ziemā var sildīt rokas, pieliekot ārpusē pie sienas. un dievs vien zin kur tādā gadījumā ir rasas punkts.
skaidrs, ka silta siena ārpusē neder - dārgi jāmaksā par apkuri. tas točno būtu murgs - ārā -20*C, bet siena kādi +19*C.
vēl viens murgs- ārā - 20*C un iekšā arī siena ap -15*C, visa nosarmojusi, īsta sniega karalienes pils.
skaidrs, ka tai robežai vajadzētu būt kaut kur pa vidu - sienā, izolācijas slāni.
a tvaiku nostopējam ar tvaika barjeru, un izvadām pa ventilāciju.
gan jau vēl kāds papildinās
Re: sienu bloki
Autors:
Siliņš
(---.bank.lv)
Datums: 25/08/2004 14:41
Aeroc-am ir versija - gluda bloku siena, iekšējais apmetums 1-2 mm, ārējais 5mm. Un viss, ne tur tvaika plēves, ne akmensvates, neko nevajagot.
Tāpēc es te arī šūmējos, ka patīk man šis variants vienkāršības dēļ, bet šaubas rada augšminētā problēma.
Tāpēc es te arī šūmējos, ka patīk man šis variants vienkāršības dēļ, bet šaubas rada augšminētā problēma.
Re: sienu bloki
Autors:
tramps
(---.eth.delfi.lv)
Datums: 25/08/2004 14:59
Runaaju ar AEROC praktikjiem. Realitaate - aeroc bloku izmeri STAIGAA +- 2cm. Liidz ar to nekaadi plaanie apmetumi 1mm un 5 mm nesanaak. Vinji dara taa: liek blokus iespeejami gludi aarpuse un tad tiessaam virsuu plaano apmetumu. Ieksaa 2 iespeejas: regipsis, vai izliidzinosaa bieza apmetuma kaarta UZ VADULAAM.
Pats joprojaam saubos ko likt - aeroc, keraterm, silikatbloki vai poribet.
lai veicas
Pats joprojaam saubos ko likt - aeroc, keraterm, silikatbloki vai poribet.
lai veicas
Re: sienu bloki
Autors:
reins
(---.eth.delfi.lv)
Datums: 25/08/2004 15:18
to cik bedigi izskataas no tiem aerokiem un liimi klekjeeta maaja veel var briivi redzeet juurmalaa jomas ielas saakumaa, nu nezinu vaitur pie vainas pashi bloki vai celtniekiem absoluuti liikas rokas, betnu shaubos vai kaads kas bruuvee maajinju sev uz kautko taadu parakstiitos un kaads tur plaanais apmetums ja izskataas ka tie bloki ir tik trausli ka ntajiem ir noluuzushi stuuri veidojot iespaidiigus caurumus sienaa, protams arii te iespeejams vainiigas celtnieku liikaas rokas
tieshi deelj taa rasas punkta nesoshaas sienas iekshienee man ar neapmierina tie vienslaanju risinaajumi un praatiigaakais tomeer leikas nosiltinaat no aarpuses un miers, lai tas rasas punkts ir kautkur vatee un nesoshaa siena visaa biezumaa atrodas pastaaviigo plusos. i tas galvenais funktieris jau ir dabuut to lai tvaika caurlaidiiba tai piiraaga daljai kas no siltinaajuma ir uz telpu buutu mazaaka nekaa visam tam kas ir vates aukstajaa pusee, lai liidz vatei tiek mazaak mitruma nekaa no taas var iztvaikot
tieshi deelj taa rasas punkta nesoshaas sienas iekshienee man ar neapmierina tie vienslaanju risinaajumi un praatiigaakais tomeer leikas nosiltinaat no aarpuses un miers, lai tas rasas punkts ir kautkur vatee un nesoshaa siena visaa biezumaa atrodas pastaaviigo plusos. i tas galvenais funktieris jau ir dabuut to lai tvaika caurlaidiiba tai piiraaga daljai kas no siltinaajuma ir uz telpu buutu mazaaka nekaa visam tam kas ir vates aukstajaa pusee, lai liidz vatei tiek mazaak mitruma nekaa no taas var iztvaikot
Re: sienu bloki
Autors:
vapon
(62.85.59.---)
Datums: 26/08/2004 08:56
es arī esmu par divslāņu konstrukciju. visi tak būvējam sev un tad jāsāk rēķināt un dzenāt santīmi. kas lētāk, piemēram 7cm vate un 25cm gāzbetons, vai 8cm vate un 25cm fibo
Re: sienu bloki
Autors:
Siliņš
(---.bank.lv)
Datums: 26/08/2004 10:37
'Man nav skaidrs - no vienas puses mēs ļaujam sienai elpot, t.i. laižam tajā iekšā tvaiku, un tad bāc - gaisa sprauga un tvaika plēve, gaiss apstājas. Pēc tam taisam gaisa spraugai ventilāciju, lai tvaiks tiek projām. Līdz ar to sina neelpo visā tās biezumā, bet tikai līdz gaisa spraugai un tālāk - caur ventilācijas atverēm.
Varbūt tad nelaist tai sienā tvaiku iekšā uzreiz un taisīt labu telpas ventilāciju?
Manā gadījumā (piebūvēšuu vannas istabu, tualeti un priekšnamu) risinājums varētu būt piekaramie griesti ar tvaiku caurlaidīgiem paneļiem un laba starpgriestu telpas ventilācija.
Varbūt tad nelaist tai sienā tvaiku iekšā uzreiz un taisīt labu telpas ventilāciju?
Manā gadījumā (piebūvēšuu vannas istabu, tualeti un priekšnamu) risinājums varētu būt piekaramie griesti ar tvaiku caurlaidīgiem paneļiem un laba starpgriestu telpas ventilācija.
Re: sienu bloki
Autors:
reins
(---.eth.delfi.lv)
Datums: 26/08/2004 11:56
nu bet tieshi taa jau arii dara ja siltina no iekshpuses tad tvaikizolaaciju liek kaa pirmo tuuliit aiz apdares, a ja no aarpuses sitina tad vinja nafig nav vajadziiga tik vien kaa jaareekjina taa tvaika caurlaidiiba tam kas no vates siltajaa pusee un tam kas aukstajaa, kaa jau iepriekshrakstiiju piekam tai aukstajai pusei jaabuut vismaz 5reiz labaakai tai tvaikcaurlaidiibai nekaa siltajai , taakaa njemam lbn kurshnutur, kalkulatoru un uz priekshu