UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Privātmāju būvniecība :
Building.Lv Forums
Pašreizējā: 2 no 2
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
Antins
(---.balticom.lv)
Datums: 16/02/2007 16:39
kas, dimantu raktuvju alaas klimats mega labveeliigaaks, nekaa puspazemes maajaa? :D
par klimatu - statos gana daudz earth sheltered buuvee, tai skaitaa muusu klimatam liidziigos platuma graados. taa ka imho, ja tev nekaa konkreeta nav ko teikt, varbuut labaak ir pakluseet, nevis baidiit ar kaukaadaam dimanta alaam, pa ausu galam dzirdeetaam...;)
par klimatu - statos gana daudz earth sheltered buuvee, tai skaitaa muusu klimatam liidziigos platuma graados. taa ka imho, ja tev nekaa konkreeta nav ko teikt, varbuut labaak ir pakluseet, nevis baidiit ar kaukaadaam dimanta alaam, pa ausu galam dzirdeetaam...;)
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
Vienstāvs
(---.lmt.lv)
Datums: 16/02/2007 16:58
Vienmēr esmu brīnījies: ja salstošas grunts berze pret pamatu sāniem pat paceļot vieglāku ēku, cik gadus būvnieki cer uz sprīdi iedziļināta putuplasta (pie kam vēl graudainā) kantes izturību? Drīzāk uzticētos rasējumiem, kuri paredz plāksni pilnā dziļumā līdz pēdai. Pats putuplastu slēpu pamatu virsdaļā iekšā. Čakars gan ilgāks, jo pirms betonēšanas plāksnes jānofiksē, betona ārmalas ik pa gabalam savstarpēji jāsien ar armatūru un šaurās šķirbas neērtāk aizbetonēt.
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
būvinženieris Ivars Brinkmanis
(87.110.160.---)
Datums: 18/02/2007 02:01
Siltumizolācijas nozīme pamatam pa perimetru ir tāda, ka tā neļauj pamata betonam izsalt, ja ēka tiek apkurināta, tātad neveidojas saķere ar kūkumojošo grunti.
Es saprotu , ka neapkurināmai ēkai, tātad te cilvēki principā nedzīvo, nav ko uztraukties par izcilāšanu.
Pašā diskusijas sākumā bija minēta konstrukcija ar stabveida pamatiem. Te pamatu daļa vai laukums pret kuru darbojas kūkumošana ir neliels. Un tā, ka kūkumošanas efektu var izteikt ~0,5..1,5kg/cm2 , tad pieliekot nedzuda pūles var izrēķināt pie kāda ēkas svara kūkumošana nespēj ēku vai tās daļu izcilāt.
Es saprotu , ka neapkurināmai ēkai, tātad te cilvēki principā nedzīvo, nav ko uztraukties par izcilāšanu.
Pašā diskusijas sākumā bija minēta konstrukcija ar stabveida pamatiem. Te pamatu daļa vai laukums pret kuru darbojas kūkumošana ir neliels. Un tā, ka kūkumošanas efektu var izteikt ~0,5..1,5kg/cm2 , tad pieliekot nedzuda pūles var izrēķināt pie kāda ēkas svara kūkumošana nespēj ēku vai tās daļu izcilāt.
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
Vienstāvs
(---.lmt.lv)
Datums: 19/02/2007 18:16
Grunts taču var piesalt arī pie putuplasta (nupat ārā stāvošas zilā Dow loksnes atradu tā sasalušas, ka neriskēju vienu no otras atplēst), vai pacelt putuplastu aiz apakšmalas. Ēkā, kurā uzaugu, varēja labi redzēt, kā Zemgales māls atcilā savulaik apbetonēto ūdens novadīšanas apmali.
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
būvinženieris Ivars Brinkmanis
(87.110.160.---)
Datums: 20/02/2007 05:12
Šodien salīdzinot ar tām iespējām, kādas cilvēkiem bija gadus 30..50 atpakaļ, ir iespējams ēku izbūvēt tā, lai samazinātu kūkumošanas iespējas ēkai, ja tas ir vajadzīgs.
Tātad mēs ēku varam nedaudz ~0,5..1m izcelt no zemes , kaut vai rokot dīķi, kas vienlaicīgi kalpo virsūdens aizvadam no apbērtās pamatu daļas. Tātad paceļot ēku, mēs nodrošinam līdzenumā iespēju pamatu daļai palikt sausākai.
Mēs ap ēku varam nostiprināt siltumizolāciju, kas neļauj pamatiem , to betona materiālam kļūt par aukstuma vadītāju un izsalt.
Mēs varam pamatiem betonējot panākt gludu virsmu, izmantojot speciālus veidņus vai veidņus no saplākšņa, kurus apvelkam ar polietilēna plēvi. Pasākums samazina iespēju gruntij pieķerties vai sala rezultāta samzina grunts piesalšanas spēku pamatiem.
Mēs varam pa,atu virsmu otēt ar bitumu, kas neļauj mitrumam vai ūdenim iekļūt pamatos.
Varam būvēt ēku uz paļiem.Tos sals fiziski izcilāt nespēs.
Tātad mēs ēku varam nedaudz ~0,5..1m izcelt no zemes , kaut vai rokot dīķi, kas vienlaicīgi kalpo virsūdens aizvadam no apbērtās pamatu daļas. Tātad paceļot ēku, mēs nodrošinam līdzenumā iespēju pamatu daļai palikt sausākai.
Mēs ap ēku varam nostiprināt siltumizolāciju, kas neļauj pamatiem , to betona materiālam kļūt par aukstuma vadītāju un izsalt.
Mēs varam pamatiem betonējot panākt gludu virsmu, izmantojot speciālus veidņus vai veidņus no saplākšņa, kurus apvelkam ar polietilēna plēvi. Pasākums samazina iespēju gruntij pieķerties vai sala rezultāta samzina grunts piesalšanas spēku pamatiem.
Mēs varam pa,atu virsmu otēt ar bitumu, kas neļauj mitrumam vai ūdenim iekļūt pamatos.
Varam būvēt ēku uz paļiem.Tos sals fiziski izcilāt nespēs.
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
lelde
(81.198.21.---)
Datums: 27/02/2007 03:18
Mums arī ir kreņķis ar pamatiem. Vieni kaimiņi būvēsies uz pāļiem, citi norakuši apm. 2.5-3m biezu kūdras slāni (līdz smiltīm) un bedri piebēruši ar būvgružiem. Kādus pamatus liek, nenoskatīju. Bet vēl ir sarežģījums: kaimiņos, ceļu būvējot, par augstu ierakuši caurteces cauruli. Tagad ūdens stāv jau 30cm dziļumā. Ei tu zini kad to caurteci pārbūvēs!? Kādus pamatus šādā gadījumā labāk likt? (māja būs no gāzbetona, 250m2, 2 st.)
Jau iepriekš paldies par palīdzību!
Jau iepriekš paldies par palīdzību!
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
Vienstāvs
(---.lmt.lv)
Datums: 27/02/2007 16:55
Caurteces padziļināšana izklausās tik vienkārši salīdzinot ar kaimiņu aktivitātēm...
Ja es izteikšu šaubas par gabala piemērotību apbūvei vispār, kāds atkal var pārmest, ka neko nesaprotu no īpašumu nākotnes vērtības... Varbūt tiešām tā ir tik liela, ka pirms zemes iegādes interesēties par tādu sīkumu kā grunts piemērotību būvniecībai šodien vairs nav vērts. Drīzāk gan viss "pļaviņu bizness" balstās uz pircēju bailēm no inflācijas un tieši pēc "bubuļa plīšanas" lietas varētu lēnām sakārtoties, jo steiga nav labs padomdevējs.
Ja es izteikšu šaubas par gabala piemērotību apbūvei vispār, kāds atkal var pārmest, ka neko nesaprotu no īpašumu nākotnes vērtības... Varbūt tiešām tā ir tik liela, ka pirms zemes iegādes interesēties par tādu sīkumu kā grunts piemērotību būvniecībai šodien vairs nav vērts. Drīzāk gan viss "pļaviņu bizness" balstās uz pircēju bailēm no inflācijas un tieši pēc "bubuļa plīšanas" lietas varētu lēnām sakārtoties, jo steiga nav labs padomdevējs.
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
būvinženieris Ivars Brinkmanis
(80.232.161.---)
Datums: 27/02/2007 20:14
Par..Posted by: lelde (81.198.21.---)Datums: 26/02/2007 20:18
Es vakarāv vai rīt iesākšu jaunu temu..Jaunbūves iespējamie risinājumi gruntīs ar kūdru.
Es vakarāv vai rīt iesākšu jaunu temu..Jaunbūves iespējamie risinājumi gruntīs ar kūdru.
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
lelde
(81.198.21.---)
Datums: 28/02/2007 23:37
Tādu kūdrainu gruntsgabalu nebūtu pirkuši ja nebūtu izrādījies, ka iepriekšizvēlētajā gabalā Rīga, pagastam nezinot, savilkusi sarkanās līnijas! Speciāli taču pagastā skaidrojām vai nav paredzēta ceļa paplašināšana vai kas cits! Pa to laiku zemes cenas tā cēlās, ka tuvumā zeme ar visām komunikācijām bija dabūjama tikai šada. (Lielu gabalu diendienā izbraukāt uz skolu, bērnudārzu, darbu pie degvielas cenu kāpuma un laika patēriņa ziņā nav diezko izdevīgi. Vai kāds ir parēķinājis, cik izmaksā nobraukt mēnesī 4xdienā kādus 20-25km uz Rīgu?! )Nāksies ieguldīt vairāk naudas būvniecībā. Bet jāizpunktierē, kā to prātīgāk paveikt!
Un vispār - kā pagasts var nezināt, kur Rīga viņu teritorijā ko ieplānojusi?!
Un vispār - kā pagasts var nezināt, kur Rīga viņu teritorijā ko ieplānojusi?!
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
gribumaju
(194.255.1.---)
Datums: 28/02/2007 23:53
lelde,
mums bija lidziga dilema, jo bija iespeja pirkt pa 60 EUR Marupe vai pa 10 EUR biniskiga vieta pie Ramkalniem. Ivelejamies otro variantu, jo matematika ir vienkarsa: 1800 m2 x 10 = 18000 EUR; 1200m2 x 60 = 72000 EUR. Starpiba 54000 EUR, jeb 320 EUR menesi (kredits 25 gadi, 5% gada), jeb 225 LVL menesi. NO Marupes tapat butu jabrauc ar auto, un mana gadijuma tas kilometros veido 80 km diena, jeb 4.48 LVL diena (dizelis, paterins 7 l/ 100km = 5.6l ar degvielas videjo nakotnes cenu 0.80 LVL litra). sarekinot, ka brauksu videji uz Rigu katru dienu summa ir sekojosa - 4.48*30=134 LVL. Pari paliek 90 LVL menesi! Daudz, ipasi kredita maksajumam! Ja, protams, laiks ari maksa, tacu labak izvelos dzivot skaista vide, jo Marupe tada noteikti nav!
mums bija lidziga dilema, jo bija iespeja pirkt pa 60 EUR Marupe vai pa 10 EUR biniskiga vieta pie Ramkalniem. Ivelejamies otro variantu, jo matematika ir vienkarsa: 1800 m2 x 10 = 18000 EUR; 1200m2 x 60 = 72000 EUR. Starpiba 54000 EUR, jeb 320 EUR menesi (kredits 25 gadi, 5% gada), jeb 225 LVL menesi. NO Marupes tapat butu jabrauc ar auto, un mana gadijuma tas kilometros veido 80 km diena, jeb 4.48 LVL diena (dizelis, paterins 7 l/ 100km = 5.6l ar degvielas videjo nakotnes cenu 0.80 LVL litra). sarekinot, ka brauksu videji uz Rigu katru dienu summa ir sekojosa - 4.48*30=134 LVL. Pari paliek 90 LVL menesi! Daudz, ipasi kredita maksajumam! Ja, protams, laiks ari maksa, tacu labak izvelos dzivot skaista vide, jo Marupe tada noteikti nav!
Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors:
lelde
(81.198.21.---)
Datums: 01/03/2007 02:17
Tā gan ir. Bet bērnus uz visādiem pulciņiem lielu gabalu neizvadāsi! Sanāks dzīve uz riteņiem! Tad jau jāpērk ceļojumu buss!!!
Grozies kā gribi - kā slikti, tā nelabi!
Bērnu dēļ jau tā māja jābūvē. Cik tad ilgi spiedīsies dzīvoklī?!
Grozies kā gribi - kā slikti, tā nelabi!
Bērnu dēļ jau tā māja jābūvē. Cik tad ilgi spiedīsies dzīvoklī?!
Pašreizējā: 2 no 2