Noveeroju interesantu niansi :
jaunbuvei taa saucamajai veeja kastei pie jumta malas veidojas laastekas.Vai tas buutu normaali, ja njem veeraa faktu, ka jumta siltinasanas darbi tika veikti 1,5 nedeljas atpakalj?Vai tas buutu tur uzkraajies kondensaats, kas tagad pa siim skirbaam iztek laukaa vai arii kautkas nav pareizi?
Maaja pirms siltinaasanas arii tika apkurinaata.

Lūdzu nedaudz konkrētāku informāciju. Jumta forma, seguma materiāls, siltumizolācijas veids...
Principā lāstekas rāda to, ka jumts nav pareizi konstruēts. Te var būt gan projektētāja, gan celtnieka kļūdas.

Jumta konstrukcija:

Vienkarshs divsliipu jumts.

Bituma sindelji / osb / latojums / pleeve / spaaru konstrukcija 200 mm ar attiecigu vates biezuma slani/ tvaika izolacijas materials ( tads melns - papiram lidzigs) / delju latojums / regipsa rofili / regipsis.

Tad sanak, ka tas nevaretu buut kondensats, kas tur uzkrajies pirms siltinasanas darbiem?

Ko dariit tagad?

No dotā skaidrs, ka jumta seguma materiāls pats par sevi mitruma tvaikus cauri nelaiž. Tātad projektā jābūt norādei par jumta zemseguma vēdināšanas spraugām, jo cik es saprotu no apraksta par riģipsi pie vadotnēm tad secinājumā bēniņu telpas nav un jumts ir ar savietoto siltinājumu starp spārēm.Tā ir projektētāja atbildība.
Te jumtam minimālajai gaisa spraugai jābūt 5cm augstai. Projektā plēve, ceru ka nav polietilēna, bet speciāla pretkondensāta, zem latojuma ir lieka, tā traucē zemsegumam vēdināties. Plēve vajag tikai metāla jumta segumiem, bituma dakstiņu jumts uz OSB plātnes nevar un nedrīkst samirkt vai veidot kondensātu, jo tad sabruks OSB plātne.
Gaisa ievadam jānotiek zemseguma zonā un izvadam korē, kur jābūt brīvai spraugai.
Otrs jautājums.. vai tvaika izolācijas materiāls (tāds melns- papīram līdzīgs)ir tvaika izolācija...man nepatīk formulējums papīram līdzīgs.
Trešais jautājums..vai lāstekas dzegai ir saules pusē vai abās pusēs vienādi. Jo ja tās ir tikai saules pusē un dzegas pārkare nav pārāk liela un netiek vēdināta, tad varētu pieņemt, ka pret ārsienas siltumizolācijas plātnēm gaiss sasilst un ceļoties uz augšu kopā ar sauli uz tumšā bituma seguma izkausē sniegu jumta malā, bet tad tas norāda, ka jumts zemsegums nevēdinās vispār. Jo pašreizējie temperatūras apstākļi tādi, ka vēl lāstekām veidoties nevajadzētu, tās vairumā ēkām veidojas marta otrajā pusē, kad dienā saule kausē sniegu uz jumta, bet ārgaiss ir nedaudz zem nulles.
Taču pareizi konstruētam jumtam to vispār nevajadzētu būt, tam jāvēdinās.

''Papīram līdzīgs'' - pēc tāmes aprakstiem spriežot varētu būt ''pergamīns''.
Savukārt lāstekas veidojas rietumu un ziemeļu pusē.
Rietumu pusē jumta malai ir krietna pārkare - ap 2 m, un tajā starp spārēm nav vates.Ir tikai ''vagonkas'' apšuvums.
Vēdināšana jumtam ir tikai pašā kores augšā.

Pergamīns nav tvaika izolācija, bet tikai vēja vai ļoti īslaicīgi materiāls virs siltumizolācijas plātnēm betonēšanas procesā. Vari prasīt celtniekiem materiāla atbilstības deklarāciju. Te atkal ir atbildība starp projektā rakstīto un celtnieku piedāvāto. Ja ir pergamīns, tad būs ziepes. Vienīgais glābiņš ir pie esošā riģipša stiptināt ALU-papīru vai biezo PE plēvi un tad otru riģipša kārtu.
No apraksta par jumta formu..vienkārši divslīpu jumts, īsti nav skaidrs, kapēc ziemeļu pusē būtu jābūt lastekām, jo te ir jumta slīpne uz augšu un sniegam kūstot pret R puses plakni tam jānotek un jāveido lāstekas R dzegas malā.
Tāpat, ja pieraksts par vēdināšanu tikai pašā kores augšā vēl neliecina par to vai jumta zemseguma plakne vēdinās, jo gaisam jāvirzās no R puses dzegas malas uz augšu, bet zinot , ka te izteikti veidojas lāstekas, kas nozīmē, ka sniegs veiksmīgi kūst uz jumta ,apakšpusē gaiss nevēdinās, bet kā kabatā silda apjomu sienas augša un dzegas apakša.

Es šaubos, ka tas ir sniegs.
Jo kā jau teicu lāstekas veidojas starp apšuvuma dēļiem (spraugām) jumta ''vēja kastes izbūvē.Tāpēc arī vaicāju par iespējamu kondensāta iztecēšanu, pēc siltināšanas darbiem.Sniega uz jumta nav vispār!
Par vēdināšanu runājot - tur starp plēvi un osb ir dēļu latojums, pieļauju, ka ar to ir pietiekoši.

Pēc tava apraksta spriežot jumta pasegumam vēdināšanas nav. Kondensāts tādā veidā parasti neatbrīvojas, tas izžūst līdzīgi veļai salā. Praksē jumta segumiem, kas nelaiž cauri tvaiku- skārds, līmējamie materiāli ir nepieciešama gaisa sprauga vismaz 5cm augstumā no dzegas uz kori. Šķērseniski vai paralēli korei jumts nespēj vēdināties.
Var, jau būt, ka tik neilgi pēc jumta nosiltināšanas ēkā ir bijis lieks mitrums, bet tad tas nedrīkst iespiesties siltumizolācijā, ja ir tvaika barjera no apakšas.
Ja tev pazīstams, kāds galdnieks, kas var nomērīt spāres koksnes mitrumu šobrīd un pēc 3 vai 6 mēnešiem, tad izdari to. Kātrā gadījumā kokam nesošajās konstrukcijās būtu jāžust līdz iekšējam līdzsvara mitrumam 15..16%. Ja žūšana nenotiek vai koka mitrums pieaug, tad konstrukcija ir izpildīta nepareizi.

Paldies Ivar par atbildēm :)
Pamēģināšu to mitrumu pamērīt.