Ilgus gadus lolotais sapnis nu ir klāt,tāpēc padalīšos pieredzē ar citiem.Tad nu tā kā esmu klasiskā stila piekritējs,tad savu māju vēlējos redzēt kā īstu klasisku latviešu māju,nevis kā standarta tipa šķūnīti ar putuplastu un PVC logiem. Par pamatiem izvēlējos monolītā betona lentveida pamatus,pārbaudīta lieta,sienas un jumts no žāvētiem un ar augstspiedienu imprignētiem kokmateriāliem. Jumta segums- LODES kārniņi!,gadsimtiem pārbauditas vērtības + ļoti smuki izskatās.Fasāde, no platiem, pareizi apstrādātiem un piestiprinātiem vagonu dēļiem. Logi,protams koka! Sienas nosiltinātas ar PAROC 200 mm ,EKOVATE bik pa dārgu. grīdas no betona ar ūdens apkures caurulēm,izņemot 1 istabu,tur gan labāk likt radiatoru.2 stāvā koka grīdas un radiatori. Par apkuri izvēlējos šķidro gāzes cisternu kā pagaidu risinājumu līdz dabasgāzes pievilkšanai. Katls- kondensācijas tipa JUNKERS CERAPUR 24.ir tāds kantoris SANISTAL,tur inženieri sarēķinās visu nepeiciešamo tavai mājai,iedos cenu un tev atliks tikai atrast meistaru,pat santehniku un ūdenssūkni palīdzēs izvēleties(ietaupīts laiks un nervi) protams mājā obligāti jāierīko pasīvā ventilācija,izņemot vitruvi un WC,kur labāk ir piespiedu ventilācija.Paveicās arī ar to ka caur zināmiem džekiem varēja nokārtot dziļurbumu bez tām visām birokrātiskajām padarīšanām.kanalizācija protams standarta grodi 2 metru dziļumā.vēl tikai nevaru izlemt par kamīnu,jo praktiski to domāju izmantot reti, bet uz tā rēķina var ieteupīt apmēram 2000 ls. sienas un griestus apšut ar ģipškartonu,ātri,ērti un kvalitatīvi.atliek vienigi žogs un labiekārtošana.

Kas tad tā 'pieredze' ir -sapnis vai jau izbūvēta māja. No vienas puses, tu sūksties, ka ekovate tev par dārgu, bet no otras puses tu jumtā vēlies iegrūst augstspiedienā impregnētu koksni...te drusciņ tāda 'putra' vien sanāk.
Fasādē platus dēļus..mīļais draugs, kur paliek atmosfēras iedarbe ar slīpu lietu, saules karsēšanu un citas problēmas.
Manā izpratnē 'klasika' latviešu sētai ir pietiekoši liels kokmateriālu izmantošanas % pret citām konstrukcijām..koka lubiņu jumts, tas stāvēs arī uz apaļbalķu spārēm un kārts latām. Siltināšana- zāģu skaidas ar nedzēstu baltkaļķi..

tas apraksts kaut kā neklapē kopā ar manu priekšstatu par klasisku latviešu māju.
patiesības labad jāatzīst, ka es neesmu lietpratējs stilu jautājumos.

tas ir mans izplānotais projekts pirms būvniecības sākuma, par kokmateriāliem runājot, uz tiem gan nevajadzētu taupīt,vismaz uz konstrukcijām nē,Par EKOVATI gan salīti iznāk, pietiek ar to pašu Paroc,jānokontrolē tikai tās ieklāšana un tad jau viss bus ok.Plati dēļi tika izvēlēti tāpēc,ka zinu kā viņi eksponē un ja pareizi tos sagatavo un nokrāso tad nekas traks viņiem nenotiks.Klasiska latviešu māja,vairāk gan domāta arhitektūras stila dēļ, jo paskatoties kādas mājas šodien būvē, tad liekas, ka neatpaliekam no Polijas. Protams,ka tev ir taisnība par "Klasisku latviešu māju",bet mums jau tāda viena laukos ir. Mana pieredze ir vairāk domāta cilvēkiem,kuri vēlas būvēt savu māju,bet nezin no kā to celt.vēlāk arī padalīšos info ar plānotajām izmaksām.

Ekovats cena ar iestrādi irot apmēram tas pats, ka minerālvats cena veikalā. No kurienes Tev sanāk, ka ekovats izmaksā dārgāk? Vai tik Tu gadījumā uz doto brīdi puslīdz reāli piemet materiālu izmaksas, bet darba izmaksas nenovērtē vai skaiti stipri piezemēti.

Es jau neteicu ka ir pārlieku dārgi, bet gan maliet dārgāk,bet starpība ir tāda,ka parasto vati, ja labi pameklē vari dabūt lētāk un arī iestrādāt vari pats, EKOVATE, jāslēdz līgums ar firmu,ierobežots un sarežģīts process,lai nebūtu zaudējumi viss ir iepriekš jāsagatavo un tad šamie atbrauc un sapūš,ar vienu reiz neiepūtīs,brauks atkal,tā ka čakars lielāks.PAROC pako pats vai uztici cietiem. Protams termogrāfiskie rādītāji EKOVATEI ir labāki, bet ja normāli,bez šķirbām ieklāj PAROC tad viss ir ok, un no ārpuses jauzsit vēl pretvēja izolācija un tad dzīvo siltumā uz nebēdu.

driikst, arii es piemetiisu eljju ugunii..?

ja uz jumta dakstinji un ailees koka logi, tad kaada jeega ieksaa uztaisiit to pasu regipsa buuri?Ja jau gribaas liidz galam ''po krutomu'' - tad taisi apmestas / kraasotas sienas.

Nevar saprast sienu konstrukciju. No kokmateriāliem, un tad siltinātas? Vai arī koka rāmis ar siltinājumu? Un par kanalizāciju. Vai plika bedre?
Lodes kārniņi -gadsimtiem pārbaudīta vērtība! :D Tagad jau laikam nekas. Bet pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu pārbaudījumi nav izturēti :( Piemērus var apskatīt kaut uz Valmieras štrāses posmā Brasla-Straupe, ceļa kreisajā pusē. Tur vienai muižiņai laikam p.g. 90.gadu sākumā atjaunoja jumtus. Pašlaik izskatās, ka ēkas pamestas pirms kara... Vēl daudzus objaktus var uzrādīt :(

to ka tu nevari saprast tā ir tikai un vienīgi tava problēma,kas attiecas uz dakstiņiem tad pamēģini saprast to ka dakstiņu jumts ir jākopj, respektīvi jātīra no visiem sūdiem kas uz tā noklājas,vismaz 1 reiz gadā! ja to var izdarīt, tad tev nebūs nekādu problēmu ar ilgmūžibu,un dakstiņi ir atbilstošāki mūsu klimatiskajiem apstākļiem,atšķirībā no tiem bitumena mēsliem,kā arī izskatās labāk!

kas attiecas uz apmetumu iekšpusē,tas ir baigais čakars un dārgs prieks. ja jātaisa apmetums,tad no iekšpuses pēc vates ielikšanas ir jāskrūvē collīgie dēļi,skujiņā pa visu iekšpusi(vismaz no ārpuses obligāti,mazinās visas šķiebšanās un vērpšanās ēkai)pēc tam uz dēļiem ir jāsit "Rabica"siets,pēc tam vēl jāapmet,normālus apmetējus ir atrast grūti un viņi arī prasa vismaz 4 ls/m2 pēc tam jāiestrādā smalkais pvc siets uz rotbanda vai vetonit,lai neplaisā un tikai tad jāšpaktelē,vismaz 2 kārtās. ar reģipša karkasu tā lieta ir vienkāršāka un ātrāka,kā arī vieglāk visus elektroinstalācijas un vājstrāvas kabeļus salikt. var jau būt,ka tā būtu "pa krutomu" ,bet šādi es ieekonomēšu laiku un materiālus! Biju aizgājis uz Birznieka Upīša ielā kamīnu salons CAMINA, zviedru ražotas kamīnkrāsnis,skaistas, klasiskas podiņu krāsnis, tikai mīnuss,ka baigi dārgas,(3000 ls +500ls montāža + skurstenis) vēl jāpadomā, bet nu pēc izskata,gluži kā Ulmaņa laikos:)

Ko šūmējies? Ja nedrīkst uzdot jautājumus, tad man ir jautājums! :) Kāpēc nāc atklātībā ar savu lolojumu, ja nevari paciest jautājumus un citu domas?
Par dakstiņiem. Šamējie jau nedrupa no tā, ka sētnieks šos neslaucīja :D Tanī laikā Lodes dakstiņos un ķieģeļos bija sastopami kaļķa graudi (putra nebija kārtīgi samaisīta). Mitruma iedarbībā šamējie uzsūca ūdeni. Sala ietekmē tie graudi ķieģeļus un dakstiņus saplēsa tikai tā. Bet tas bija pagājušajā gadsimtā. Pašreizējās atsuksmes nezinu. Un tas attiecās tikai uz Lodes ražojumiem, nevis dakstiņiem kā jēdzienu.
Jumtam jābūt tādam, kurš nav katru gadu jāpulē. Problēmas var radīt tikai tuvumā augoši lieli koki. Tad notekas nākas tīrīt ne reizi vien. Vajag vēl regulāri iztīrīt skursteni. Bet vairāk uz kārtīga jumta nav ko darīt.

Kādreiz pa SWH dzirdēju tādu joku:
Fredis esot latvietis Praktiskais;
Ufo esot latvietis Faktiskais;
Zeibots esot latvietis Pasistais...
Lasu un domāju - pie kura stereotipa piederētu Rūķītis ar šādu domu gājienu. Sapņotāji jau nu noteikti šādu "sapņu māju" neuzzīmētu. Taisnība - latviešu klasika maksā dārgi, arī itāļu klasika maksā dārgi. Lēts ir tikai globalizētais "širpatrebs" (nesaku, ka slikts).

Ja pareizi sapratu, tad sienas ir stāvbaļķi, kurus papriekšu izžāvē (izmaksas!!!), pēc tam piesūcina ar tanalītu (izmaksas!!!), kas mitrumu atgriež vecajās sliedēs un pēc tam visu mūžu elpo to toksisko draņķi iekšā (izmaksas uz veselību!!!). Un paralēli bļaujam - viss tik dārgs, tik dārgs...

Un vēl par stilu - ja jau koka būve, apšūta ar koku, tad kur ir stila līnija bakstīt reģipša aizslietņus viscaur pa iekšpusi. A mož' es pats nekā nejēdzu. Bet lai jau veicas!

Par to klasikas stilu runājot. Arhitektūra ar tās stilu ir praktiski piesaistīta rūpniecības vai ražošanas procesa iespējām.
Jumta segums...Tā dakstiņi..sākums varbūt pat Romas impērijas laikā Eiropā ir 'mūks' - 'mūķene' tas ir ar koka rulli izrullēta māla pankūka, kas apliekta uz ceļa vai apaļķoka bluķēna, tad apdedzināta. Tad parādās S veida Holandes kārniņi, kuru liekami uz javas. Vēlāk zvīņveida stiprināmi uz naglām. Tālāk attīstoties tehnoloģijai mēs iegūstam kārniņus presformās. Šodienas tehnoloģija kārniņam ar dubultslēgu un iespējams datormodelēšanu ļauj jumta slīpumu samazināt līdz 16 grādiem kādreizējo 40..45 jumta slīpumam. Tad kāds klasiskais stils ar kura gadsimta tehnoloģijas paņēmieniem?

Pirms gadiem 3 žurnāls Māja.Dzīvoklis rīkoja rakstu/skiču/ideju konkursu "Latviska māja", kurš gan neguva lielu ievērību.
Nesen cita žurnāla
[www.theownerbuilder.com.au] rakstā par tradicionālo būvniecību Fidži salā varēja ieraudzīt ne vienu vien "latvisku" vaibstu - jumtos, manteļskursteņa formas templī un pat ... auseklīti!

Piedod par salīdzinājumu, bet man ar tā kā drusku liekas pēc vakarkleitas un galošām kopā...
Starp citu, ja kāds kaut ko nesaprot, tā parasti ir stāstītāja problēma....
Bet par Ekovati - taisnība Didimam. Ja cenas nav strauji mainījušās. Ekovates cena kopā ar iepūšanu maksā (-ja) tikpat daudz, cik akmensvate veikalā... Darbs pa šo laiku jau nu ir pieaudzis krietni, tad vēl tev plēves vajag vatei utt. Mēs skatījāmies cenas PAROC mājas lapā. Lētāk par ražotāja cenām nez vai dabūsi. Vati pats liksi nedēļas divas (tas ir, ja proti). Ekovati mums iepūta 24 stundās vienā reizē. Bet es neaģitēju par ekovati, tikai komentēju to ko Tu raksti. Ieguvums no ekovates - nevis cena, bet mikroklimats. Uztaisīt koka māju no žāvētiem, ikpregnētiem kokiem un ietīt to plastmasas plēvēs man šķiet dīvaini. Savukārt plēvēs ietītai mājai diez vai pietiks ar pasīvo ventilāciju - nosmaksi.
Likt uz jumta lodes dakstiņus, kas varbūt ir kruta bet arī dārgi, un taisīt kanalizāciju izsmeļamas bedres veidā man liekas vēl jocīgāk...
Bet lai nu veicas, katram jau savs lolojums vismīļākais! Galvenais lai dzīvot būtu labi!

Nu ok, par tiem stiliem tā ir gaumes lieta,bet mana ideja ir nebūvēt tos ar putuplastu aplipinātos murgus,kurus tagad vālē pa labi un pa kreisi,nemaz nerunājot par kvalitāti un par izmaksām,kuras prasa no pircēja.Loģiski,ka es ar savu māju būšu kā citplanētietis starp jauno paaudzi,bet es gribu savu māju redzēt, kā tās, kuras atrodas Kuldīgas pilētas centrā. Laba koka māja ar māla dakstiņu jumtu un jumta izbūvēm,Lāčpakaļām un dēļu apšuvumu. EjTakTu par tiem kokiem un teknēm tev ir taisnība!Kaut vairāk būtu tādu ļaužu,kas izvēlas tradicionālas vērtības:)

Man tā vērtība aizēno ērtību :) Priedes vēl var paciest, bērzus mazliet sliktāk. Nu bet liepa ( nu ļoti latvisks koks) mani ir nokaitinājusi. Trīs reiz gadā šamējā met spalvu. 1.reiz plīst pumpuri, 2.reiz ziedi krīt, rudenī lapas krīt. Nedod dievs karstu vasaru -liepa sāk "svīst", zem lapotnes vis pārklājas kā ar sveķiem. Viens labums ir - skārda jumts tajā vietā nerūsē :D , bet nokrāsot arī nevar :(

Par tām tradicionālām vērtībām. Tā, ka es saskaros ar vecu ēku pārbūvēm un rekonstrukcijām, tad ir tāda dīvaina lieta. Tad, kad arhitekti runā par telpu plānojumiem un konstrukcijām, tad visi apliecina to, cik labas ir tās vecās ērtības. Taču tiko es uzdodu jautājumu, vai ērtībās ietilpst sausā ateja aiz stūra un mazgāšanās vašbļodā, kā nekā 'tradicionālā vērtība'..tad atbildi tā arī nesagaidu?

Starpcitu, ja piemājas teritorija ir liela, viens lieks ķemertiņš attālākā stūrī nemaz neskādē :) Nav vasarā speciāli jāvelkās iekšā. To itsevišķi var novērtēt, kad tiek rīkots kāds palielāks ļembasts - dārza vai alus svētki, pikniks u.c. Protams derētu riktīgi izveidota sirdsmājiņa, lai smacenieks neaizbaidītu pašus dzīrotājus.
Mājas iekšpusē gan vajadzīgs vaterklozets. Tur "туалет типа сартир" labāk lai nebūtu. Tā kā labāko vajag ņemt gan no akmens laikmeta, gan kosmiskajām tehnoloģijām ;)

Sausais ķemertiņš esot izveidojams bez smacenieka un pat ar tālāku labuma pielietojumu, kautkāds apraksts bija ~1995. gadā izdotajā, no vācu valodas tulkotajā ekoloģiskās būvniecības grāmatā.