Kāda jēga spārēm no kvadrātaina zāģmateriāla, ja slodze tikai vienā virzienā?
Man pat drusku mazākam šķūnim cauri iet 2 sijas (15 x 15), ļoti ērtas kaut kā novietošanai utml. Bet, ja vienslīpas jumts, tad jau droši vien lēzens un sijām maza jēga.

Viena mala ~2,1, otra ~3,3, augstuma starpība ap 1m. Jā, no sijām jēga nekāda, atstāšu tādus pašus slīpus griestus (no sijām iekšā. Vai tikai 6x6 m nav par daudz, varbūt vajag iekšpusē kaut kādus papildud balstus, stutes, vai tml?

Kam Tev stutes, vienkārši paņem stiprākas spāres. Manuprāt ar 7x20 (varbūt pat 5x20) vajadzētu pietikt.

Ar kādu soli spāres 5x20 ieteiktu?

6x6 tev nekādi nesanāks, jo ņemot vērā jumta slīpumu un faktu, ka spāres galā tomēr jālaiž pāri vismaz 20cm, tad standarta 6m zāģmateriāls būs par īsu. Garākus var dabūt, bet tas jau ir spec pasūtījums un jāmeklē. Tādā ziņā divslīpu jumtam ir priekšrocības. Vienslīpniekam arī lielāka slodze no sniega uz pašām spārēm. Mazākas par 5x20 neieteiktu, arī soli lielāku par 60cm neliec. Var jau naglot/skrūvēt spārēm kādu metru no gala iekšpusē slīpus atbalsta dēļus pret sienas statņiem. Tas laidumu nedaudz samazinās un varbūt var likt ne tik platas spāres. Bet nu tas ir atkal traucēklis.
Par to sāks darīt - tad jau redzēs - pilnīgi aplama pieeja. Jau no paša sākuma līdz pašam galam tev pilnīgi viss ir jāizdomā un jāizplāno - līdz pēdējai naglai, pēdējai skrūvei un pēdējam centimetram - redzēsi, ka tas tev atmaksāsies gan naudā, gan laikā gan lieku problēmu nerisināšanā.

Jā, sanāk kaut kur 6x5,6-5,7. Protams, divslīpu jumts labāks, bet man nu tāds zemezgabals pagadījies, ka citādi nesanāk. Gribas jau arī, lai platība būtu izmantota racionāli, lai nepaliek kabatas, kur tikai zāle jāpļauj, bet reāli neizmanto. Paredzēts, ka būs divi sķūņi blakus ar mugurām - saimn ēka un malkas šķūnis. Kopā jau sanāk, kā viens liels šķūnis ar divslīpu jumtu. šķūņu sāni jeb jaunizveidotā šķūņa aizmugure ies gar kaimiņa robežu. Ja taisa abiem šķūņiem 2slīpu jumtu, tad jābūvē 3m no robežas, jo uz kaimiņu nedrīkst būt jumta slīpums, bet šādi ar kaimiņa sakaņojumu var būvēt.

Ja uzliek normālu apakšējo vainagsiju (100x150h piemēram), stabiņus var betonēt pat ar soli 2-2.5 m. 1 m ir ļoti maz pat 100x100 vainagsijai.

Vertikālās konstrukcijas 50x100 līdz 50x150 atkarībā no celtnes izmēriem un izmantošanas veida.

Spāres 50x150 līdz 50x200 atkarībā no jumta slīpuma, jumta seguma, spāru soļa.

Viss augstāk rakstītais attiecas uz bezpamatu (stabiņpamatu) šķūnīšu būvniecību.

Līmeņošanu visvienkāršāk būs veikt ar lāzera līmeņrādi, precizitāte pietiekama, tikai ne pašā gaišākajā dienas laikā jāstrādā/jālīmeņo.

Kad man bija doma outsourcēt šķūņa karkasa būvi, potenciālais būvnieks uzstāja uz apakšējo vainagsiju. Man tas likās pilnīgi garām (ikdienā būvnieks, cik zinu, būvē tipveida karkasa mājas plāksne-vate-plāksne ar sprunguļiem pa vidu). Arī manā nu jau uztaisūtajā variantā ir horizontāli elementi, tomēr apakšējais no tiem ir ~25 cm virs pamata. Zemāk - tikai vertikāli statņi un apšuvuma dēļu gali.

Apakšējo vainagsiju nebija plānots likt. Domāju uz stabiņiem likt 5x10 statņus, augšējo vainagsiju, dēlīšus horizontāli naglot pie statņiem.

Dēļus labāk naglo vertikāli, ilgāk kalpos.

Kur ir problēma ar vainagu? Man ir grīdas karkass no 50x150 spiedienimpregnētiem dēļiem. Tas viss atrodas uz stabiņiem kas ir apmēram 20cm no zemes virsas. Tātad šķūņa grīda sanāk 35cm no zemes. Ieejai nav trepes bet slīpa rampa, lai var pļāvēju iestumt, ar ķerru iebraukt utml. Tā kā vieta slapja, ir bijis pat tā, ka zem šķūņa peļķe (pieliecoties zem šķūņa var smuki redzēt cauri, apakša tukša, ventilējas), bet iekšā viss kolosāli sauss, turklāt staigāt virs zemes ir daudz patīkamāk, nekā pa mitru zemi. Grīdas karkass ar soli 60cm, virsū 22mm spundētais OSB. Viegli izslaucīt, drošībai to vēl nolakoju, lai slapjums nebojā. Nu jau 2 gadi, varu no apakšas visas konstrukcija izpētīt, tur viss kā vakar uzlikts. Adares dēļi, kas iet horizontāli (vertikālajiem tad jāliek papildus šķērskoki) nosedz apakšējo vainagsiju/karājas tai pāris cm pāri, pasargājot to no nokrišņu mitruma.

Man viņi vainagu būtu likuši uz pamata un hidroizolācijas...
Paceltai grīdai var nebūt visiem gadījumiem pietiekama nestspēja, piemēram, iedzīt auto vai piekraut pilnu ar malku.

Te kāds energospeciālists negrib pakomentēt kā atšķiras stabveidu/lentveida pamatu energoefektivitāte salīdzinot ar plātņu veida pamatiem ap kuriem viscaur var ielikt siltumizolāciju? Plātnes skaitās dārgākas, bet kā ir ilgtermiņā ar siltuma ekonomiju?

Atšķiras jau pati konstrukcija. Plātnes lielākais trūkums ir tās atrašanās pavisam tuvu zemei, ja vien to netaisa uzbērumā. Nosiltināt kvalitatīvāk un labāk var stabveida konstrukcijau ar pacelto grīdu - tukšo pagrīdi, jo to siltina līdzīgi kā pārsegumu. Apakšu ciet, lai vējš netiek un starp sijām pilnu ar vati. Tomēr ja sijas 5x20, tad 20cm vates. PLātni tu nekad tik labi nenosiltināsi, īpaši malas, kas iznāk uz āru, zem plātnes jau var palikt arī tos 15-20cm puķika, bet malās vairāk par 5 būs problemātiski, lai gan, droši vien jau var izdomāt - variants ir siltināt fasādi ar 10cm izolācijas un pamatus arī, tikai tad abi būs vienā biezumā, varbūt nekas.

Manuprāt lenta no plātnes apakšsiltināšanas ziņā neatšķiras, savukārt stabi gan - ir taču starpība, vai aiz siltinājuma -20° un vējš vai +8°!
Kāpēc malas būtu jālaiž uz āru, piemēram, standarta konstrukcijā, kad sienu siltina no ārpuses? Tāpat jāsiltina arī plāksnes mala. Grūtības sākas, kad sienas siltinājums neatrodas ārpusē vai ir vienmērīgi sadalīts pa sienas biezumu.

Par to vēju apakšā taisnība. Varbūt labs ir amerikāņu crawl-space risinājums, kuru ziemā nohermetizē. Bet vispār, ja ārā ap nulli, paceltā grīda ar tukšumu apakšā tomēr ir daudz labāk, jo ja grīda guļ uz zemes, dzišana norit pārsvarā siltumvadīšanas ceļā, jo ir tiešs kontakts - gaisa slānis tomēr nav tik spēcīgs dzesētājs, tur droši vien kārtīgi jāizvērtē, kas ir efektīvāks. Par pamatu siltināšanu - man likās ļoti labs kaimiņa risinājums, lentveida pamati, gāzbetona mūris līdz ar pamatu ārējo malu. Pamatus siltina ar puķiku, 10cm, bet laiž pāri pamatiem vēl virsū sienai kādus 20cm, augšā vate. Tādā veidā vājā savienojumvieta pamati/siena ir vienmēr siltumā.
Plātnei tomēr tas zemes tuvums man domāt ir lielākais mīnuss. Sakarīgi viņu nav iespējams pacelt. Tad jāber un nenormāli jāblietē kaut kas fundamentāli nesošs, a ļa šķembas, kas jau veidojot tādu 30-50cm uzbērumu mājas laukumā būs sālīts prieks.

Nezinu, vai to realizēšu, tomēr man gana labs liekas senlatviešu klons (filmā Puika vēl vistas pa istabu staigāja).
Salīdzinoši lēti ir pārvietot grunti viena gabala robežās. Tā piemēram, uzbērumu zem šķūņa izveidoju no smiltīm, kas iegūtas tīrot dīķi. Vēl viena dīķa rakšanas smiltis izmantoju ceļu remontam. Ja baigi vajadzētu, varētu vēl kādu izrakt (tikai jāatrod vieta, jo ne katrā bedrē vasaras beigās turēsies ūdens, tāpat varētu būt problēmas ar zemes izmantošanas veida transformāciju ārpus būvprojekta ģenplāna robežām).
Daži gan, manuprāt, pārvietojot grunti mēdz arī pārcensties:
[images.google.lv]

Man darba kolēģai ir klona grīda - veca. Itkā jau normāli, bet probļems esot ar izlietu ūdeni, grīda tajā vietā paliekot slapja un nemaz tik ātri neizžūst. Viņu ir domāts slaucīt - mazgāt to grīdu tolkom nevar. Varbūt putekļusūcējs būtu līdzētājs, nezinu, viņa teica, ka tikai slaukot.
Uz Amatciemu visu laiku gribas lūkoties aizbraukt, nav sanācis. Vai tad tur tas viss reljefs ir mākslīgi veidots? Apkārtne tak dabīgi kalnaina. Vispār Čiris baigais ziķeris, reiz nejauši paziņas rādīja, ka lielā Spānijas dienas laikrakstā bija liels raksts par Amatciemu ar lielām bildēm. Pagājšnedēļ pa LTV1 bija raidījums, kurā piedalījās Čiris un imais teica, ka viņš ne pirkstiņu neesot pakustinājis, lai Amatciemu reklamētu ārzemēs - tas viss esot noticis pats par sevi - laikam kādi ārzemnieki ieraudzīja un nolēma aprakstīt. Kādās tik valstīs Amatciems neesot reklamēts, un visās pilnīgi bez viņa ziņas. Malacis, kapitālistiem jau šitie teletūbiju kalniņi ļoti patīk.

Mana doma bija, lai arī kā mēs siltinātu no ārpuses pamatu sienu, caur pamata lejasdaļu izveidojas aukstuma tilts, kas savukārt pātņuveida pamatiem nav. Vēl varbūt risinājums ka starp sienas un gridas siltinājumu ir kāds siltumizolējoš-nesošs (divas grūti savienojamas īpašības) bloks, kas iet aukstumtiltam priekšā.

Ap pietiekamā dziļumā ieraktiem un pietiekamā dziļumā nosiltinātiem pamatiem nevarētu veidoties vērā ņemams aukstumtilts (turp, un atpakaļ). Papildus var pielietot zemes siltināšanu - frost protected shallow foundation (par dažām tehniskās realizācijas niansēm man gan arī ir šaubas).
Man bija cerības, ka tāds ciets nesošs un labi siltumizolējošs materiāls būs putustikls. Kad es gabalu dabūju:
[www.gomelglass.com]
sapratu, cik drupans tas tomēr ir (reizes 3 mīkstāks par Vangažu gāzbetonu).
Man zem guļbūves ir ekstrudētais Dow, putuplastu mēdz likt arī zem salmu ķīpām.