Māja plānojas no fibo blokiem 30 cm biezumā. Kopeja platiba ap 220 m2. Ja ir paredzēts skrūvspāļu pamati tad tas ir jaiekļauj jau projektā? Mājas pamati 13 x 15 m.

Vai kāds šeot ir pieredzējis plātnes monolīto pamatu būvniecībā? Kādas izmaksas un kurš ir veidojies pamatu pīrāgu?

Kad es savulaik interesējos par skrūvpāļiem, man pateica, ka atsevišķi nepārdošot un viss, tikai ja nolīgstu firmu uz iestrādi.

Ja projektē skrūvpāļu pamatus, tad tas dabīgi, ka ir jāiekļauj projektā. Projektā jābūt norādītam pāļu izvietojumam, slodzei uz katru pāli, pamatu šķēlumiem, kur attēlots skrūvpāļa sajūgums ar pamatu siju. Manuprāt skrūvpāļi ir tiešām labs, moderns un ātrs risinājums mūsdienu būvniecībā. Vienīgi jāpiezīmē, ka 1 stāva grīdas jāprojektē kā pārsegums, kurš balstās uz pamatiem, un nepieciešamības gadījumā arī uz skrūvpāļiem, kas ieskrūvēti speciāli grīdas noturēšanai, citādi sanāks ka pamati praktiski nesēdīsies, bet grīdai gan būs tāda iespēja, un tādus jokus jau gan neviens negribēs savā mājā. Ja zem mājas galīgi švaka grunts ( kūdraina, dūņaina), tad jāpadomā arī par to lai inženierkomunikācijas - ūdensvads, kanalizācija ar laiku nessasēstos un nesabojātos. Praktiski, ja ir ap 2m nelietojama grunts, ir divi izplatītākie paņēmieni - pāļu pamati vai grunts nomaiņa. Kā sen aizmirstu (nepelnīti!) vēl var pieskaitīt gremdakas pamatu variantu, kas pie tehniski ekonomiska pamatojuma ir pilnīgi reāls un ir vairākus tūkstošus gadu vecs - tāpat kā pāļi. Plātnes tipa pamati ļoti švakās gruntīs praktiski atkrīt. Pie augsta gruntsūdens līmeņa ja izvēlas grunts nomaiņu, grunti praktiski visvieglāk sablīvēt ar piesūcināšanu - atsūkšanu.

Laikam jau tomēr būs jāpaliek pie grunts nomaiņas ar lentveida pamatiem un pamata pēdu, pie grunts blīvēšanas jaskatas vai blietet ar blieti vai udeni, jo grunsudenim ir kur notecet - blakus iet " upe - melorācijas grāvis".

No paša pieredzes - blietēt vajag obligāti gan ar ūdeni, gan lielo blieti - zem pamatiem es ņemtu pašu lielāko, ko normālie nomas punkti piedāvā. Varbūt to, kur sēž virsū nevajag, bet nu vismaz 450-500kg noteikti. Tikai ar ūdeni tur nekas labs nesanāk, jo ūdeni tu lej vienā vietā - ja varētu īsā laika posmā uz tās vietas uzgāzt, piemēram 500tonnas ūdens - resp. lai viss blietējamais laukums būtu zem ūdens - tad jā, bet ar šļūteni laistot nekas labs nesanāk un pat pēc vairāku nedēļu nepārtrauktas liešanas ar blieti tiek panākta ievērojama nosēšanās.
Labākais variants - rupji būvgruži. No\nem to augsnes kārtu nost - saved rupjus būvgružus, lai traķis izlīdzina, tad ar lielo blieti viņus iesist zemē iekšā, un tad virsū jau kaut ko normālu - smalkākus būvgružus vai šķembas, ko vieglāk izlīdzināt. Bet vai tiešām tie skrūvpāļi nesanāk lētāk un ātrāk?
Neaizmirsti, ka blietējamais materiāls jāblietē pa kārtām, ja uzbērsi 1m slāni un tad pa virsu drebināsi - tas atkal nekas nebūs.

Buvinž. Ivars kādreiz tepat forumā tika stāstījis par vairāku grodu aku ierakšanu zem pamatiem līdz nesošai gruntij un to piebēršanu ar nestspējīgiem materiāliem. Tālāk jau mājas pamatus balsta uz piebērto aku virsām. Vai tas būtu tas pats, ko SAK piemin kā gremdakas pamatu variantu??

Vai kāds ir saskāries ar pāļu pamatu izbūvi. Interesē iedzenamie dzelzbetona pāļi.

6,5x12m ēkai pamatu augstums virs zemes 40cm, zem zemes - ~90cm pašrocīgi ielēju pasūtot betonvedēju 2006. gadā. izmaksas - 2 reizes liets, 650Ls kopā.
metode līdzīga kā atvaram, ar perimetra grāvi, bez zemes stumšanas (kurš vispār izdomāja stumt to milzu bedri ar smagajām tehnikām? kam to vajag?) vienīgi veidņi man bija no 3 šķiras kokamteriāliem, nahaļavu pa 2 vakariem sanagloti, ar smiltīm nostiprināti, nedaudz līki. bet kuram gan rūp līkumi, ja pirmo gāzbetona rindu perfekti uzliekot māja aiziet jau taisni. pamati pat nerēgojas, ne tos kāds redz, nekā.

pateikšu cik ilgā laikā tas pasākums bija gatavs:
1 diena - apstaigājam āderes, atzīmējam stūrus
2 diena - atzīmēju perpendikulāras sienas, sāku rakt pamatu grāvi.
3 diena - atbraucu pašā vakarā, pabeidzu grāvi pa visu ēkas perimetru
4 diena - no paša rīta atbrauc betonvedējs, iegāž grāvī betonu, sāku klapēt hļavnos veidņus
5 diena - klapēju veidņus
6 diena - atbrauc betonvedējs, gāž iekšā, uz ātru roku ar zemi pieberam lai atstutētos švakākie posmi, ti lai veidņi neizgāztos. viss pamati ielieti.
izmaksas - 650Ls. plus lāpsta, naglas un veci nezēmeru utml dēļi. :)
ēkas kontūra - 6,5m x 12m.

Jezup!

Tu armatūru nelieto nemaz? Pamati tikai no plika betona?

jā, pamati ir bez armatūras. patlaban 4 gads. nevienas plaisas:)

ja arī gribi iemest armatūru, tad nejau nu tas būs tas dārgākais tajā pasākumā. aizbrauc uz metāllūžņu bodi, un par sakarīgām cenām sapērc kādu vien armatūru kārojas.

Jautajums sekojošs, njemot vera to ka grunts nestspeja ir vāja, vai ir iespējams liet pamatus sekojošā veidā: Norok zemi ~ 1,5 m dziļuma tad, ber smilti un šķembas to visu nobliete un tad pa visu laukumu lej un arme monolīto plātni( 20 cm biezuma ) uz kuras savukart pec tam taisa virsū lentveida pamatus 1,3 m augstuma un 25 cm biezumā. Plātne kalpotu kā liela pamatu pēda, kvadratūra ir 130 m2. Protams pec tam hidroizolacija, un pamatu aizberšana virs zemes atstajot ~ 30 cm virspamatu.

To GatisK

Ja liek plātni, tad nekādas pamatu sienas nav vairs vajadzīgas. Jānomaina grunti zem plātnes uz nekūkumojušu - rupja, vidēji rupja vai granšaina smilts līdz sasalšanas dziļumam. Bet reti kur ir tik sūdīga grunts, ka privātmājai plātni vajag. Bet lai no plātnes būtu kāda jēga tad vajag konstruktoram aprēķināt stiegrojumu.

Atvars Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man pamatu izbūves izmaksas uz doto brīdi majai
> 10 x 16 m (pamatu kopgarums ap 70 m) ir
> sekojošas:
> 1. Būvlaukuma sagatavošana, augsnes auglīgās
> kārtas nostumšana 35 Ls.
> 2. Pamatu rakšana 80 Ls.
> 3. Grants atvešana 5 kravas x 65 ls = 325 Ls
> 4. Armatūra pamatu pēdai 130 Ls (300 m 10mm un
> 100 m 6mm)
> 5. Elektrodi armatūras metināšanai 7 Ls
> 5. Pamatu pēdas betonēšana (platums no 0.45 m
> līdz 0.7 m, biezums ap 0.3-0.4 m) 2.5 t cementa =
> 250 Ls
> 6. Veidņi pamatu betonēšanai (OSB ar visādiem
> savilcējiem) ap 290 Ls
> 7. Pamatu betonēšana (1.4 m augstums un 0.28 m
> platums) 6.5 t cementa = 650 Ls.
>
> Kopā pašizmaksa 1767 Ls un ap 50 kW nosvilināta
> elektrība ar betonmaisītāju Otimix 190, ko
> nopirku mazlietotu par 180 Ls.
>
> Drabus veicam trijatā, es un vēl divi mani
> bračakas, māja top Talsu rajonā. Strādājam
> tikai nedēļas nogalēs. Kā paši smejamies,
> atpūšamies Dzīvojam un strādājam visi Rīgā
> (esam plānā galdiņa urbēji).
>


Drauģi!

Ko jūs teiktu par termogrāfu, ar ko nosaka mājas un citu priekšmetu siltumatdeves efektivitāti. Vai ar to vērts taisīt biznesu?

Ambeļiņ, biznesu ar termogrāfiju principā var taisīt, bet, lai klients saņemtu pilnvērtīgu un kvalitatīvu pakalpojumu, tad:

* Kvalitatīva un jūtīga iekārta, ar dažādām papildus fīčām. Tādas maksā labas mašīnas cenā. Tie lētie termogrāfi ir ar mazāku izšķirtspēju, mazāku jūtību un mazāk fīčām, vairāk domāti, lai fiksi uzmestu aci un atklātu rupjas kļūdas.

* Nestrādāsi daļa gada tāpēc, ka temperatūru starpība starp iekštelpām un āru ir pārāk maza. To daļēji var mazināt kompleksa termogrāfijas pārbaude kopā ar blīvuma pārbaude (caurumi ātrāk maina temperatūru, veidojas pamanāmāka T starpība), jūtīgāks aparāts (stipri dārgāks).

* Tev jārubī fiška celtniecībā, jābūt lielai pieredzei. Lai varētu klientam pateikt ne tikai "saimniek, ir sūdi", bet arī pateikt kāpēc un kā to labot. Jārubī arī tas, ko tieši bildīte "saka".

* Man liekas, Latvijā ir jau čupiņa ar firmām, kas to piedāvā. Iespraukties būs grūti, mēģināsi konkurēt tikai ar cenu - neatpelnīsi.

* Ja Tu taisies piedāvāt tikai "atbraucu, ar aparātu apskatījos, izdrukāji bildītes", vari nemaz nesākt. Vēl varētu mēģināt, ja Tu varēsi piedāvāt kompleksu pakalpojumu, kas sastāv ne tikai no bildīšu izdrukas.

Tiko pabeidzu savus betona bloku pamatus laukums 9x10 m pamata platums 30 cm
Balta smilts sakas 30 cm zem melnzemes
Pamatu dzilums 1 metrs zem zemes un 30 cm virs zemes
Bloki divas rindaaas kopskataa 1,20 m un 10 cm monolita betona virspamats

Bloku izmaksas 500 ls (vismaz 100 ls ieklauta piegade)
Cements 30 ls (400 kg)
Murejamaaa grants
Lietots betona maisitaaajs 60 ls
Divu draugu palidziiba 45 ls
Autoraans 70 ls + 5 ls soferim

Virspamats mans darbs 4 dienu veidnjoshana, betona jaukshana un mureshana
Cements 30 ls (400 kg)
Armatuura cik nu tur sanaaca uz latiem 20

un kādus pamatus vajag nesošajām starpsienam?

tēma veca kā pasaule, bet nu pacelšu :)
runāju ar būvinženieri par 10x20 plātni vienstāva koka karkasam, šis visai skeptisks, jo grunts ir ar odziņu 0-30virskārta 30-~200 laba smilts, ~200 - 600cm nenosakāmas izcelsmes maisījums kas visvairāk sastāv no kūdras, melnzemes bet ir ar kaut ko līdzīgu dūņai kādā kārtā, no 600cm smilts. Gruntsūdeņi 170cm. mana doma bija norok tos 30cm un +~100cm blietēta smilts uz kuras armēta plātne. Būvinženieris baidās atkal, ka tā visa plātne var sākt sēsties uz kādu malu. ir kādam pieredze ar šādām gruntīm un lielāka izmēra plātnēm ?

...domā savādāk- kas būs sliktāk- sēžas visa māja vai arī kāds mājas stūris?
Šajā gadījumā austo ģeotekstilu un smiltis pa virsu~60cm, tad neausto ģeotekstilu un šķembiņas~20cm, un tad plātne virsū. Tik drenāžu pa perimetru kā obligātu nepieciešamību.