varbūt kādam ir pieredze - vai 2.stāvā uz paneļiem pirms izlīdzinošās betona kārtas (5-7cm) vajadzīga putoplasta kārta un metāla režģis (siltās grīdas nav paredzētas)?

paldies

izlīdzinošās betona kārtas (5-7cm)!!!!!!!1Vai tik nelīdzeni paneļi? Ja apakšā nav auksts, tad putuplasts veiks skaņas izolācijas funkc.Režģi liek, lai plāna betona kārta uz netik stabilas virsmas neplaisātu.

Domaju, rakstitajs bij saparatis ar izlidzinoso kartu - siltas gridas.
Man ir tiesi tada konstrukcija - putuplastu nevajag , caurulites stiprinam pie metaliska rezga.Skanjas izolacija ir ideala!Nevar salidzinat ne ar vienu koka parsegumu konstrukciju.

pieversu sim rakstam uzmanibu, jo te iet runa par 2 st gridam. man pasam privatmaja ar koka parsedzem, kur liet otram stavam betona gridu butu aplami no drosibas viedokla (ja nemam vera, ka m2 betona 1 cm biezuma sver videji 24 kg, tad 5cm bieza grida svers ap 125 kg/m2 un 25 m2 istabas grida kopa pari 3 tonnam, tad baidos nobrukt leja ar visu savu silto gridu), tapec mekleju informaciju par citiem silto gridu ierikosanas veidiem neizmantojot betonu. musdienas diezgan dazadas alternativas pieejamas, kas viss ir loti sadardzinosi. ja sarekinaju sadu gridu ierikosanas izmaksas, tad radas jautajums, kura del ari sito visu rakstu, proti - vai nav pratigak uzstadit garakus, augstakus un platakus radiatorus (vismaz r22 vai r33) ar to panakot lielaku sildvirsmu un zemakas apkures izmaksas, neka nemties ar visam tam gridu siltinasanam? varbut vienigi nav tik izskatigi no interjera viedokla pie neliela loga turet milzigu radiatoru, bet savadak vajadzetu but daudz lielakai ekonomijai gan uzstadisanas izmaksu zina gan velak kurinama izmaksu zina. pie tam, neiet runa par parlieku milzigu radiatoru uzstadisanu. un platumu faktiski nemaz ar aci nepamanis ikdiena, kaut gan tas loti ietekme siltumatdevi.

Kā tad, uzliekot lielākus radiatorus, noteikti samazinās apkures izmaksas ;)
Tāpat kā iztērējot 100 Ls banknoti nauda ietaupās vairāk, kā iz tērējot 4 piecīšus ;)

ne, apkures izmaksas noteikti samazinas kad radiatora vieta ielej gridas ar visam trubam, izolaciju, rezgiem utt.! taa laikam, ja?! kas tad ta tava silta grida ari gadijuma nau viens liels radiators? ta vieta lai pa puskvadratmetru lielu laukumu plustu 80 gradu udens tava grida pa 20 m2 plust 35 gradu. jo lielaka sildvirsma jo mazakas apkures izmaksas. uztaisisi ne tikai gridu bet ari griestus un visas cetras sienas ar trubinam un tev jau tur nepludis 35 bet 23 gradu udens un telpa bus ta pati temperatura kas no viena maza radiatora ar 80 gradu udeni! un te tev ar ir sesi milzigi radiatori. izbuves maksas palielinas, nenoliedzami, bet tas nav tas ko es jautaju.

Tas..Posted by: frekass (78.84.88.---)Datums: 27/01/2008 11:16
Apraksti sijas - izmērus, soli un tad varēšu pateikt ko praksē tām vajadzētu izturēt.
Par siltumu, taisnība ir Posted by: IP Logged (159.148.229.---)Datums: 27/01/2008 17:38. Tik cik tev istaba siltumzudumos tētēs tik tērēs. To ar radiātoriem neietekmēsi. Taču atkarībā no apkures sistēmas, ierīkojot lielas virsmas zemgrīdas apsildi ar relatīvi nelielu apkures ~32..40 temperatūru tu netieši ietekmē apsildi telpās. Tas saistīts ar to, ka telpās komforta sajūtas nodrošinājumam pietiek ar zemāku gaisa temperatūru. Un vēdināmais gaiss arī jāsilda.

frekass vardaa - paldies par piedavato palidzibu Brinkmana k-gs! sobrid neesmu uz vietas, bet nomerisu un aizrakstisu tos izmerus.
gribetu lugt jums izskaidrot, kur es kludos - isti neaceros kur, bet esmu lasijis ka maju apsildot tikai ar siltajam gridam, radiatorus nemaz vairs nevajagot. ar to es saprotu, ka silta grida veic so radiatora funkciju. ja mes apskatitu tadu piemeru - uzcelam divas pilnigi vienadas ekas (cetras sienas, grida un jumts), pilnigi vienada arejo apstaklu ietekme, pilnigi vienads siltinajums.. ekas ir piem 50 m2 platiba. mums saja eka jauztur piem +20 gradi. viena eka mums ir tikai radiatoru apkure, otra silta grida. kurinam ar piem granulam (mana gadijuma ir granulu apkure, bet domaju, ka sis attiektos daudz maz vienadi uz visiem kurinama veidiem). pec visparatzitiem faktiem, eka kur mums ir silta grida, mums vajadzetu zemaku apkures siltumneseja temperaturu (piem +35) lidzarto ari pateretos mazak granulas kurinasanas procesa un izmaksas butu mazakas. ta tak ir, vai ne? lidz ar to, ja mes palielinatu otras ekas radiatoru, kurs sobrid piem ir ar 1 m2 sildvirsmu uz radiatoru, kura sildvirsma ir teiksim 2,5 - 3 m2, pec manas logikas ari saja gadijuma samazinas nepieciesama siltumneseja temperatura, jo ir palielinajusies virsma un tos pasus 20 gradus eka mes varam uzturet ar mazaku kurinama paterinu. piemeram, siltumnesejs ir nevis vairs 80 graadu bet 65. iedosu pavisam banalu piemeru - ja mes noliksim visu sienu ar radiatoriem un eka joprojam vajadzes uzturet sos 20 gradus, tad mums siltumneseja temperatura bus nokritusies no 80 jau uz kadien 40 gradiem?! siltumneseja daudzums protams bus palielinajies, bet manuprat nenozimigi attieciba pret kurinama daudzumu, kas japatere. nobeidzot so domu, ja salidzinam izmaksas silto gridu ierikosana un efektu ko tas panak ar lielaku radiatoru uzliksanu, neka tas butu vajadzigs, lai apsilditu izmantojot 80 gradu siltumneseju, varbut ir verts izteret krietni mazak uzreiz un vairak maksat ilglaicigi velak, neka daudz izteret uzreiz ar domu ka pectam bus stipri mazak jamaksa. jautajums laikam rodas pats no sevis - cik ilga laika atmaksajas siltas gridas salidzinajuma ar radiatoru apkuri? un otrs jautajums - cik videji izmaksa siltas gridas piemeram 10 m2 ja betone, un cik ja izmanto "nebetonesanas" silto gridu metodi?

Par siltuma ekspluatācijas izdevumiem.
Diemžēl par sistēmu sākotnējām izmaksām es jums palīdzēt nevarēšu. To varbūt komentēs citi interesenti.
Par ekspluatācijas izdevumiem salīdzinot apsildāmu grīdas platību pret radiatoriem. No fizikas telpā sajūtamajam siltumam ir divas daļas - konvektīvā un starojuma komponente. Starojuma komponente piemēram ir saules starojums, kur piemēram martā atrodoties jūrā starp kāpām mēs varam iedegt un mums nesalst pat pie gaisa temperatūras +5..+8grādi.
Tapēc, ja mums ir grīda vai pārsegums, kurš uz mums staro ar +26..+35 grādiem, tad gaisa temperatūra, vai gaiss, kas ieplūst vai izplūst no telpas var tikt uzsildīts līdz +15..+16 grādiem. Salīdzinot ar radiatoru apkuri, kur siltuma noņemšana notiek ~60..80% apmērā ar gaisa konvekciju un gaisu uzsildam līdz 24..25 grādiem mēs iegūstam to, ka elpošanai paredzēto gaisu mēs varam nesildīt.
Te teorētiski ir tā saucamais ieguvums apsildes ekspluatācijas izdevumu samazināšnai..tieši gaisa svara sildīšanas izdevumu samazinājums.

spiekis - kādēļ Jūs domājat, ka piem. izliekot visu sienu ar radiatoriem, siltumnesēja daudzums palielināsies "nenozīmīgi"?

siltuma daudzums Q = c x m x (t1-t2) kur c - īpatnējā siltumietilpība, m - ķermeņa (šajā gadījumā siltumnesēja+radiatoru)masa, t1 - ķermeņa sākotnējā temperatūra, t2 - beigu temperatūra.
Ja Q=const, c=const, tad m būs apgriezti proporcionāls (t1-t2) jeb pieņemot, ka Jūsu minētie siltumnesēja gan 80, gan 40 grādi 'atdziest' līdz kautkādiem const 25, ko mēs iegūstam? ...
Vai izlabojiet kāds, ja es murgoju ;)

Biedri, cik zinu, neviens vēl nav atcēlis fizikas pamatlikumu - enerģijas nezūdamības likumu. Resp. enerģija nerodas un nepazūd, tā tikai pāriet no viena veida otrā. Ja mēs ņemam 2 pilnīgi identiskas mājas un abas apkurinam - tad ir pilnīgi vienalga vai mums ir radiatori, siltās grīdas, siltās sienas, siltie dīvāni vai silta sieva - lai uzsildītu abas identiskās mājas līdz vienādai temperatūrai, tiks patērēts vienāds enerģijas daudzums, pilnīgi vienāds un runas par radiatoru platībām utt ir pilnīgi nevietā.

Lai uzsildītu 1 litru ūdens par 1 grādu ir jāsadedzina konkrēts granulu daudzums, neatkarīgi vai tas ūdens atrodas tievās caurulītēs grīdā vai milzīgā radiatorā pie sienas. Starpība tikai katla noslodzē: vai katlam uz sistēmu jāpadod 40 vai 80 grādu. Ar grīdas apsildi mums vienmērīgāk sasilst visa telpa, bet apkurinot ar radiatoriem telpas temperatūra starp grīdu pie pretējās sienas radiatoram un griestiem virs radiatora var sasniegt 8-12 grādus. Siltās grīdas ir lielāks komforts, bet arī lielāki kapitālieguldījumi sistēmas izveidē.

vgy7

Vai tā ir taisnība, ka guļamistabā neiesaka likt siltās grīdas, bet gan radiatorus? No silt.gr. ceļoties putekļi un tie visu nakti jāelpo! Cik tas ir daudz un cik nopietni??

Taisnība gan,nebūs tev samelojuši,pie tam ceļas ne tikai putekļi,bet arī mati,gūlta un dažreiz pat jumts,bet tas tad,ja riktīgi uzgriež siltumu.

Guļamistabā tas ir pat ieteicams, jo ja ceļas ne tikai putekļi...kas zin :)

Guļamistabā tas ir pat ieteicams, jo ja ceļas ne tikai putekļi...kas zin!

Guļamistabā tas ir pat ieteicams, jo ja ceļas ne tikai putekļi, kas zin!

Jo telpā lielāka temperatūras starpība starp siltumavotu un sienām, jo lielāka gaisa plūsma, jo lielāks vējš jo vairāk putekļu.

vgy7

Lietas būtībā ir šāda,ja liek siltās grīdas,tad vienlaicīgi ir jāpasūta arī grīdas lupata,jo putekļi nenormāli,tā,ka pilna mute un acis un televizoru nevar redzēt,tātad jārēķinās ar baisu mazgāšnu rītā un vakarā.Turpretī,ja ir radiatori,tad grīdas lupatu var atdot kaimiņam ar siltajām grīdām,jo mazgāt nevajadzēs nu kādu gadu točna,pie tam vajag vēl pasmīkņāt par kaimiņa jocīgajām grīdām.

Ak cik daudz sviesta, Par pārsegumu, lejot izlīdzinošo kārtu putupolistrolu nevajag, skaņu tas tāpat necik neizolē, atšķirībā no vates, tas tā, zemāka temperatūra apkurei ar siltajām grīdām dod reālu ekonomiju, sitās grīdas ir lētākas nekā radiatori, paskaitiet paši, zemāka apkures siltumnesēja temperatūra dod ekonomiju izmantojot siltumsūkni, pie tam lielu, siltumsūknis un radiatori ir naudas izsviešana.