Kas ir izdevīgāk... 1) 1 staava maaja ar kopeejo lietderiibas platiibu 160m2
vai 2) 2 staavu maaja katraa pa 80m2 (kopaa 160m2 :) )
??? njemot veeraa visus faktorus, !!! kuras maajas celtnieciiba no PAMATIEM liidz atsleegai buutu izdeviigaak!
Nu saaksim ar to ka vienstaavu maajai buutu lielaaki, liidz ar to daargaaki pamati !

Visādi ir runāts, bet vienstāvene sanāk dārgāk - pirmkārt jau pamati, tad vēl grīda, lielāks jumts utt. Bet mega pluss - mājās nav jāskraida pa trepēm, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo itkā jau nekas, bet ilgā laika periodā tā kāpelēšana pa trepēm mājā ir apgrūtinoša.

Cel vienstāva ēku ar iespējām izbūvēt mansardstāvu. Noķersi divus zaķus uzreiz. Vajag tikai sameklēt tādu projektu, kur vismaz meta vai skiču līmenī šī tālākā mansarda jumta pārbūve atrisināta. Tas tapēc, lai būvējot būtu nojausma par jumta nesošo konstrukciju izbūvi.

Izdevīgāk nav lētāk, bet daudzāku faktoru apvienojums. Tātad vispirms katram sev jāformulē tos un tad varēs nolemt.

ja māju cel sev, tad vajag izvērtēt, kā ērtāk - ko līdz izbūvēt lētu otro stāvu, ja viņā neviens negribēs dzīvot?? neticu, ka izmaksas atšķiras tik kardināli, ka būtu vērts ekonomēt uz savām ērtībām.
mēs katrā gadījumā izvēlējāmies 210kvm vienstāva māju - piedzims sīcis - pa trepēm nevarēs staigāt vismaz pāris gadus(patstāvīgi domāju), tad piedzims otrs - kas ar viņiem nēsāsies??? paši paliksiet veci - baigi jau gribēsies pa trepēm iet, un pienāks arī diena, kad pavisam veci paliksiet... pazīstu daudzas ģimenes, kas izbūvējušas otro stāvu - un to izmanto tikai vecu grabažu
katrā gadījumā iesaku vismaz vienu guļamistabu 1 stāvā paredzēt.

...vislētāk ir nebūvēt vispār. Vairākstāvu mājai nepieciešama kāpņutelpa- būvtilpums ~ 80 m3; naudas izteiksmē virs Ls 10000,- vai tas nosedz 1 stāvenes lielāku pamatu un lielāka jumta izbūvi bez konkrētu projektu precīzu tāmju salīdzināšanas nekādi nav pasākāms- jumtu kāds var izdomāt likt no platīna plāksnēm jeb kāpņutelpas apdarē izmantot zelta inkrustācijas...izvēli 1 vai vairāk stāvus parasti pamato zemes gabala izmēri un saimnieka gaume, ekonomikas jautājumi šodienas būvniecībā nedarbojas- visur pamatā ir 1m2 izmaksa...tā nezin kāpēc ir ~vienāda kā vienstāvu, tā daudzstāvu būvniecībā.

Visi ir ļoti precīzi izteikušies. Tiešām tā kāpelēsana ar laiku būs zb, tā tiešām ir viela pārdomām. Papildus tam tas būvtilpums 80m3 kā teica td ir nosacīti nelietderīgā platība kas piekam ir arī jāapsilda.
Tad vēl ir ? vai zemesgabas ļauj irzvērsties paltumā.

Ja otru reizi nāksies būvēt, tad izvēlēšos 1 stāvu.

piekrītu spk, otro reizi būvētu tikai 1st.

Manā izpratnē kāpņu telpa nav tā būtiskākā, kas ietekmē ēkas izskatu. Ir tāds faktors, kā siltumataupīšana. Te ēkas formai būtiska nozīme, te ēka, kurai tilpuma m3 dalījums ar apsildāmās virsmas laukumu m2, kā skaitlis būs vislielākais, būs visizdevigākā. Ēkas izmaksās jāievērtē arī ekspluatācijas izdevumi, ne tikai kāpņu telpas izbūves izmaksas.
Tā manuprāt starpstāva pārseguma izveide no koka un smiltīm, ja tās iegūstamas uz vietas ir vislētākā konstrukcija salīdzinot ar siltinātām grīdām uz grunts vai bēniņa pārseguma siltināšanu.

..atvainojos,ēkas tilpuma dalījumam ar apsildāmo ārējo laukumu, koeficents ir m un skaitlim jābūt MAZĀKAM..tiecas uz skaitli pi~3,14

no siltumzudumu viedokļa vislabaka ēkas forma ir kubs. nu labi- ideāli būtu lodes forma.

padomju laikos bij tā saucamās "sēnītes". siltuma zudumi salidzinoši mazi pat ar to laiku populārākajiem materiāliem (skaidbetons, smilts, izdedži, skaidas vai vēl kas cits ko vareja dabut par pudeli vai nofenderēt)

Siltuma zudumiem vajadzetu but lidzigiem. 2stavu maja minus kapnu telpa apsilde , bet tas kopensejas ar to ka siltums nak no 1 uz otro stavu. Respektivi apkrurinot kadu apaksejo telpu aukseja telpa jabut + 8 gradim.
1stavu maja ir daudz vairak arsienas.

Es kāreiz būvēju 1-stāvīgu ar mansardu. Viss ir nosiltināts tip-top, izņemot grīdu pirmajā stāvā. Tagad nožēloju, jo ir silto grīdu apkure un liekas, ka caur turieni zūd siltums. Ja ceļ vienstāvīgu, iesaku pamatīgu siltumizolācijas slāni zem pirmā stāva betona grīdas.

Pamatīgu siltinājuma slāni vajag pamatos vai ap tiem, bet ne zem grīdas. Grunts zem ēkas kalpo par siltummasu, kas pastāvīgi apkurināmām mājām ir tikai vēlama. Reiz jau norādīju uz pirmajā brīdī pārsteidzošiem rakstiem par grīdu izolēšanas neefektivitāti:
[www.buildingforafuture.co.uk]
"insertion of any floor insulation to a solid floor contributes little (and in some cases nothing) to energy savings".
Tiesa, grīdu sildīšana ir īpašāks gadījums, un viņi atzīmē, ka "losses through the floor are higher in buildings with under floor heating than in buildings without", tomēr simulācijās netika atstrādāti visi pamatu un tiem pieguļošās grunts siltinājuma varianti.

Pareizi jau Vienstāvs saka, bet tas attiecas tikai un vienīgi uz negrīdu apkurēm. Ja man ir liels grīdas laukums, kurš ir visu laiku silts - kā zinām, siltums materiālā izplatās vienmērīgi visos virzienos, pie kam zūd visvairāk tajā virzienā, kur ir lielāks delta t, resp. uz zemi cenšas līst. Te arī zudumi. Man pamati ir siltināti no iekšpuses. Grīda nekur nesaskaras ar pamatiem - ir izolācija apakšā un pa perimetru, lai nebūtu tiltiņi, bet tāpat uzskatu, ka caur grīdu zūd daudz, jo zeme zem grīdas ir konstanti auksta, jo to uzsildīt ir nereāli. Pamatus no ārpuses šādas konstrukcijas gadījumā siltināt ir nevajadzīgi.

Ja pamati būs nosiltināti pietiekami dziļi, nekur tālu siltums neaizies - ar laiku izveidosies konkrēta nemainīga efektīvā dziļuma siltas grunts spilvens.
Drīzāk traucēs grīdas kā sildelementa inerces laiks (šodien gribētos iekurināt, bet nav vērts, jo masīvā grīda uzsils tikai pēc nedēļas).
Termomasa pastāvīgi apkurināmām ēkām viennozīmīgi ir vēlama. Bet vai tā būtu jākoncentrē tieši sildelementā? ...
Ideālu apkures elementu labi ilustrē salīdzinājums ar dzērāja galvu, kas "ātri reibst un ilgi tur dullumu", tāpēc jau vēsturiski krāsnīm centušies bez siltumietilpības palielināšanas arī īsināt uzsilšanas laiku, piemēram ar podiņiem, kuri sākotnēji izskatījās atbilstoši nosaukumam un tos arī nepildīja, lai pabiezinātu.

80 m3 kāpnēm atvēlēt laikam ir dikti jāmāk, man sanāk tik sākot ar kādiem 25-30, kaut ērtākai kāpšanai (platākas un lēzenākas) var sasniegt 40. Pie tam, daļa zem kāpnēm 1.stāvā ir visnotaļ lietderīgi izmantojama grīdas platība.

Būvēt 2 stāvos sanāk apjoma sakompaktēšana, jo ar to pašu vienā stāvā nākas nedaudz izplūst. Kaut gan, "sēnītēm/tintnīcām" ir nedaudz citi kritēriji.

[www.building.lv]
[www.building.lv]

Tad vēl viens arguments par to, lai būvētu 2.stāvu ēkas. Otrajā stāvā parasti izvietojas guļamistabas. Te jāņem vērā faktors, ka daudziem cilvēkiem vasarā patīk gulēt pie atvērta loga, bet zemes stāvā daudziem psiholoģiski tas apgrūtinoši. Sevišķi pilsētciemos, kur iedzīvotāju blīvums liels.