Mums te nupat viens neatkarīgs profesionālis ieteica, ka dēļu grīdu (domāti egles koka dēļi) mājā var likt tikai tad, kad pabeigti visi mitrie darbi - gan flīzēšana, gan arī krāsošana, nu vismaz pirmajai krāsas kārtai esot jābūt uzklātai. Telpās pagaidām vēl ir nevājš mitrums (mitruma mazināšanai viņš vēl ieteica arī mitruma savācēju iznomāt), pa lieldienām iekšsienām uzlika ģipša apmetumu, bet nu tuvāko pāris nedēļu laikā plānots pieslēgt apkuri. Esošie būvnieki bija plānojuši kādu nedēļu pakurināt un tad jau sākt likt dēļus. Bet nu sabaidījāmies, vai tas būs prāta darbs. Varbūt kādam ir pieredze/ieteikumi?
(Mājas "pīrāgs" ir koka karkass + fibrolīts + ekovate)

Gudrās vācu grāmatās rakstīts, ka pirms mitruma deformāciju jūtīgu materiālu ieklāšanas, tos vismaz 3 nedēļas būtu jātur telpā pie plānotās temperatūras.
Taču ja dēļos kokā iekšējais mitrums ir 15%, tad to varētu likt uzreiz, bet tad dēļi var piebriest. Cik zinu tad regulāri apsildāmās ēkās koksnes mitrums svārstās ap 15%.
Teorētiski pareizākais variants ir likt dēļus stiprinot katru 5 dēli un tad pēc 2..3 gadus pārliek.

Labrīt - ģipša apmetums - tur tak tas ūdens ir spaiņiem iekšā! Apmetums un bez apkures šitādā laikā praktiski nežūst. Es neriskētu likt dēļus tik slapjā mājā. Bet galvenais lai grīda zem dēļiem būtu izžuvusi. Ja ir betons, tad vismaz pāris mēnešus tam jānostāvas. Mitruma separatoru vajag obligāti iznomāt. Turēt viņu ieslēgtu vismaz nedēļu. Pēc apmešanas mitrums ir krimināls.

Ivaram taisnība, ka dēļi "jāpieradina" pie apkārtējās temperatūras un gaisa mitruma pirms tos ieklāj. Pat linolejs un lamināts vairākas dienas jāpatur telpā, kur šamējie tiks ieklāti. Līdz ar to "neatkarīgam profesionālim" arī daļēja taisnība.
Kādus riskus iegūstam, forsējot darbus? Ienesam sausus (es ceru ;) ) dēļus mitrā telpā. Ieklājot uzreiz, pēc laiciņa dēļi piebriedīs. Ja būs cieši nospundēti, metīs nelielus kūkumus. "Pieradinot" dēļus pie šāda mitruma, šamējie atkal protams piebriest. Ieklājam, telpa izžūst, dēļi sarūk un veidojās šķirbas (tas pats efekts sausā telpāieklājot neizžāvētus dēļus). Par flīzēšanu un krāsošanu gan varētu iebilst. Tas ir īslaicīgs mitruma palielinājums. Pretējā gadījumā telpu remonti bez grīdas izjaukšanas nav iespējami ;) Katrā ziņā dēļu grīdu vajag ieklāt pie tāda gaisa mitruma, kāds apmēram paredzēts telpas ekspluotācijas laikā (un pieradināt arī). Pēc tam var arī krāsot un līmēt, protams grīdu nosedzot. Jo tas mitrums neilgu laiku palielināsies un atkal samazināsies. Pastiprināti kurinot, vēdinot, vai lietojot mitruma savācējus konstrukcijas protams ātrāk izžūs...

Telpa ir jāvēdina un citādi jāžāvē. Labāk pakurini kādu mēnesiun tad domā par grīdas likšanu. Ideāli ir ja grīdas dēļu mitrums ir 8-10% robežās (sausajās telpās- istabās) tad pie ekspluatācijas neradīsies pārāk lielas šķirbas. Ja var dabūt, labāk grīdai likt priedi, jo tās koksne cietāka.

Tās gudrās vācu grāmatas jau droši vien tik uz papīra, internetā nava lasāmas? Ar vācu valodu problēmu nebūtu. Paldies par komentu!

Liels paldies visiem par komentāriem, visnotaļ noderīga informācija!

Būvfirmas vadītājs vienīgi šodien minēja, ka mitruma savācēju neesot vērts (resp. neatmaksājas) izmantot pirms apkures pieslēgšanas, tikai pēc tam.

SAK - vai tad egle mīkstāka nekā priede? Mums teica, ka vienāda mīkstības pakāpe, tikai eglei esot mazāk zaru vietu. Plānoti 38 mm dēļi (projektā bija 29 mm dēļi, bet būvfirmas vad. teica, ka viņš tiem diez ko neuzticoties).

Egle tiešām ir nedaudz mīkstāka par priedi. Bet tā atšķirība nav tik būtiska, lai satrauktos. Eglei nav mazāk zaru vietu, tikai tie ir sīkāki. Apskaties dabā. Izskaiti , cik zaru lielai priedei un cik lielai eglei ;) Eglei vēl salīdzinoši smalkāka un gaišāka šķiedra. Par dēļu biezumu. Jo biezāki, jo grīda protams stabilāka.

Es dēļu grīdu ekspluotēju kādus astoņus gadus un varu teikt, ka dēļu "pieradināšana" telpai ir vispareizākais variants. Vienā istabā grīdu iliku tūlīt pēc dēļu atvešanas no zāģētavas(protams žāvētus), bet otrā istabā dēļi nostāvēja vesalu mēnesi un tikai tad tika ielikti. Ja pirmajā istabā pāris vietās ir nelielas šķirbas, tad otrā istabā nav pilnīgi nekādu šķirbu. Protams slapjā aukstā mājā turēt dēļus ir pilnīgi garām. Dēļi ir "dzīvs" materiāls un jāieklāj tikai tad, kad istabās ir normāls mikroklimats. Ja grib pa fikso, kā tagad modē, tad liec fufeli skaideni un klāj pa virsu štrunta laminātu. Dēļus pa fikso ieklāt nevar! Vislabāk dēļus pilnīgi nekā neapstrādāt, tad telpa ir ļoti patīkams mikroklimats, kolosāla sajūta staigajot pa dēļiem ar basām kājām un pēc grīdas mazgāšasnas ļoti patīkams aromāts, kurš turās jau astoņus gadus. Protams, pa tādu grīdu ar dubļainiem kirzas zābakiem nestaigā.

Didzisp
Ar kādu svēto ūdeni tu toreiz mazgāji, ja vēl pēc astoņiem gadiem aroms?
Piedod, nenoturējos ;)

Jautājums "kad" vedina piebilst, ka tradicionāli grīdas likšanu tāpat kā vairumu citu darbu ar zemi vai dabīgiem materiāliem iesaka veikt veca mēness fāzē.

Didzisp.Kāda jau nu kuram tā gaume,vienam štrunta lamināts,otram neapstrādāts dēlis,cerams ,ka vismaz noēvelēji to dēli,bet nu paskats droši vien Tev kā manā garažā.Piedod ,bet par gaumi nestrīdas,tāpēc neuzspied citiem savu perfekto stila izjūtu.

Es nevienam neko neuzspiežu, bet dalos tikai savā pieredzē. Ja kāds laminātu uzskata par nopietnu materiālu, tā ir viņa lieta. Es laminātu uzskatu par grīdas kartonu aplīmētu ar sintētisku papīru. Katrs jau savu māju veido pēc savas patikšanas. Man patīk dabīga koka grīda un es pa tādu staigāju. Protams, neapstrādāta koka grīda neder priekšnamā vai virtuvē, bet dzīvojamā istabā, kur neiet ar āra apaviem, koks kalpo ļoti labi. Ja kādam patīk, var jau eļļot, tad kopšana būs vieglāka, bet dabīgā koka siltums arī pazudīs.
EjTakTu, Tu vienkārši nekad nēsi bijis lauku mājā pēc grīdu mazgāšanas. Dabīgs koks pēc kārtīgas beršanas smaržo arī pēc simts gadiem. To vienkārši, mūsdienu plastmasas laikmetā, ir grūti saprast. Vēlreiz saku- es neko neuzspiežu, es tikai saku, ka var dzīvot mājā ar visām ērībām saglabājot simts un vairāk gadus vecas tehnoloģijas. Būs vēl jāpamēģina grīdu izberst ar grīsli(ja pilsētnieki nezin, tad purvos aug tāds augs), esot vēl labāks efekts.

Didzim
Redz, lauku mājā ir preskartons un finieris. Bet tāda kā Tev, man ir tepat pilsētā blakus istabā.Tā kā zinu un ostu :D Vienkārši neiedziļinoties Tavā iepriekšējā tekstā virspusēji varēja saprast, ka grīdu esi mazgājis 1 reizi pirms 8 gadiem. Pēc šī vēsturiskā brīža aromāts aromāts nav gājis zūdībā :D
P.S. Piedošanu jau lūdzu pagājušajā reizē ;)

Nu paldies par izsmīdināšanu :)

Vienstāvs
vecā mēnesī - mjā, būtu jau labi arī tādas lietas ievērot...

Dēļus pilnīgi neapstrādātus gan neliksim. Domājam tik par to, vai ar lineļļu apstrādāt, vai ar laku tomēr. Būtu jau feini ar lineļļu, bet mani tā kā baida kopšana, jo dēļu grīda plānota gan koridorī, gan virtuvē.

Varbūt kā mazāko ļaunumu tomēr apsvērt lineļļu vai līdzīgu variantu (ja pareizi atceros agrāk parketus vaskoja). Vai lakots koks ievērojami atšķirsies no lamināta?

varu ieteikt firmas OSMO eļļu-vasku ( Hartwachs-Ōl) koka un korķa grīdām. apstrādāju kāpņu laukuma parketu. rezultāts pārsteidzoši labs. no cenas, gan, elpa aizraujas - 0,75 l bundža maksā 25 ls, un ar to var apstrādāt 9 m2 grīdas divās kārtās.

Ja jau virtuve un koridors, tad piekrītu Vienstāvam un v_t. Kaut gan laka veido cietāku virsmu, tomēr ilgākā laika periodā būs vieglāk atjaunot virsmas bez acīs krītošiem defektiem. Kopšanas ziņā abiem variantiem nav būtisku atšķirību. Tāpēc jau eļlo - vasko, lai atgrūstu ūdeni un netīrumus. Dekoratīvā, manuprāt, ir otršķirīga funkcija. Papildus bonus - aizsardzība pret UV staru iedarbību, lai materiāls ilgāk saglabātu sākotnējo izskatu.