kāds var sīki un smalki izstāstīt pamatu izbūvi. un verbūt ir kāda mājas lapa, kurā ir redzami šķērsgriezumi.

parasti jau pamatu izbuuve ir paraadiita projektaa un tur ir arii skjeersgriezumi un dazhaadi pamatu izveides risinaajumi pie dazhaadaam apbuuves vietaam(smilts, maals utt)

[www.abc.lv]

Gribētos dzirdēt vēl kaut ko , no cilvēkiem kas pēdējā laikā paši taisījuši pamatus.kā vislētāk izgatavot veidņus?utt.lūdzu padalieties ar pieredzi!

Nekas tur pamatos nav sarežģīts. Pamatu pēda un paši pamati. Tad beigās termo un hidroizolācija. Izrok bedri, pēda ir parasti 60cm plats un apmēram 20cm biezs betona plācenis - pa visu perimetru. Sanaglo no dēļiem veidņus, apakšā sablietētas šķembas un viss - gāž iekšā betonu. Šeit ir ļoti svarīgi visu uztaisīt līmenī. Te bez niveliera praktiski tas darbs kvalitat'\ivi nav veicams. Kad pēda sacietējusi - tai virsū veido veidņus (ap 20-30cm bieza betona siena, kādu metru augsta, atkarīgs no dziļuma utt.). Ja taisa pats, tad monolītos smuki bez nomātiem veidņiem uztaisīt būs grūti. Ja gribi taisīt pats var uz pēdas mūrēt virsū no cietajiem FIBO blokiem, vai krāmēt parastos pamatu blokus. Nav jau svarīgi, kas tur tajos pamatos ir, lai tik turētu. Vēl ļoti svarīgs ir gala pamatu aukšdaļas līmenis. Vienalga, vai mūr;ē vai liek karkaseni, svarīgi lai līmeņa atšķirība uz visiem pamatiem būtu ap <5mm. Tas kolosāli atvieglos gan mūrēšanu gan karkasa likšanu. To var iziet cauri ar garu līmeņrādi, protams, ar nivelieru daudz precīzāk un vienkāršāk un ātrāk. Var taisīt ar ūdens caurulītēm.

Vai par dēļiem ērtāki un lētāki nebūs Fieniera Bolderājas veikalā nopērkamie "atgriezumi":
[finieris.skice.gids.lv]
Gadījumos bez pagraba aaaa aprakstītajai lentveida pamatu tehnoloģijai var būtiski (mūsu sasalumiem gan ne gluži tik, cik redzams pēc "rubble trench foundation" sagūglētajā) palielināt šķembu īpatsvaru.

Ja monolīto pamatu sienu, tad labāk tasiīt no finiera atgriezumiem, tas protams, bet ja pašu pamatu pēdu, tad tikai no dēļiem. Priekšrocība tāda, ka dēļi nāk vienāda un parasti kalibrēta platuma. Klasiski ņem 20x100 dēļus un saskrūvē pa 2 pie puļķiem kopā. Rezultātā sanāk pēdas veidņi ar vienādu 20cm augstumu. Ar finiera atgriezumiem pēdai sanāk baigā zāģēšanās.

Klau, bet es tikai domāju ja man tāda maza vienstāvu+mansarsd mājiņā 6X9 vai tik tiešām nepieciešama ir pēda.Nepietiek ja izrok bedri pieber ar šķembām un tad mauc augšā pamatu sienu kādi 1.2 metri 0.25 plati.Un uz tā liek silikātbloku M18.ko teiksiet?

Vai karkasa mājai ar mansardu 8.5x8.5 nepieciešami pamati no pēdas 30x60 un paši pamati 125x30. Arhitekts laikam nevēlas mainīt satndarta projektu, kas domāts mūra mājām.

Pašam bija doma taisīt līdzīgi kā kaimiņiem uz dolomīta škembu spilvena ~20-30 cm lentveda pamati 125x25.
Grunts - smilts un zemāk dolomīts

Ko iesakat?

Neskaitot ēkas konstrukciju pamati vēl vairāk atkarīgi no konkrētās vietas grunts sastāva, kas ir pamatots iemesls tipveida projektu "piesaistes" prasībai.
Nepažēlo naudu ģeoloģiskajai izpētei.

Parasti pietiek ar kaimiņu pieredzi par grunts sastāvu. Pavisam primitīva ģeoloģiskā izpēte - izurbj ar rokas urbi vai izrok ar lāpstu kādu 1.5m dziļu bedri un lieta darīta. Tad jau skaidri redzēs, kas lācītim vēderā (ja kūdra vai māls - nav labi, ja smilts vai grants - ideāli). Ja māju ir domāts mūrēt no silblokiem, nu nezinu - bez pēddas izklausās riskanti, jo tie bloki ir smagāki par gāzbetonu, ja pareizi atceros. Plus apdare, apmetums, jumts utt., tur sanāks ne mazs svars. Var jau darīt kā senos laikos - izraka bedri, tad salādēja iekšā visādus laukakmeņus (tipa būvgruži) utt., tomēr stingrāks pamats nekā plika 25cm bieza pamatu siena. Tikai uz šķembām - izklausās pašvaki, jo lielāki ķirbuļi, jo labāk.

Kas vainas mālam? (tikvien kā tranšejas malu aizbēršanai nepieciešamā smilts).
Slapja smilts zem pēdas manuprāt ir daudz vārgāka par mālu.

Diametrāli pretēji - māls ir švaks, jo sals to nenormāli izcilā. Slapja smilts ir tā gadu tūkstošos sablīvējusies ka nu. Zaķusalas torni, starp citu, cēla tieši Zaķusalā, jo tur ir smilts pamatne lielā dziļumā. Un domā, ka tā tur ir sausa :) ?

Ar kaimiņu pieredzi uzmanīgi, man piem. kaimiņš bija dažus kubikmetrus tīra māla noracis, vēlāk izrādījās, ka tas ir bezmaz vienīgais tīra māla klucis apkārtnē :)
Vienstāvs, māla problēma ir tā, ka ja tas dabū sasalt, pēc tam kūstot tā apjoms stipri palielinās, un cilā pamatus, draņķīgi.

[www.tvtornis.lv]
"Zem katra torņa balsta iegremdētas 20 dzelzsbetona caurules jeb čaulpāļi, kas 24-27 m dziļumā balstās DOLOMĪTA SLĀNĪ".
Tāpēc jau vada prom lietūdeņus, meliorē pamatus, ber ar smilti, pat siltina pamatu apkārtni, lai neizcilātu. Ja ar smilti aizplūst ielejas, bet mālaini ir kalni, tad kurš ir nestspējīgāks?

Pamatu bedre jau izstumta, apakšā tik tīra sabrīvējusies smilts. Vai tiešām ar lentveda pamatiem 25 cm bez pēdas koka karkasa mājai varētu būt par īsu, ar ko tad šāda veida pamati ir mazāk nestspējīgāki par skrūvpāļiem un stbveida pamatiem purvos?

Vai pamatu nestspēja būtu tā lieta, kas jāzīlē veroties mākoņos vai jautājot anonīmā interneta vidē? Būvinženierim tas jājautā, gan jau ilgāk par pusstundu nevajadzēs, lai savāktu slodzes un piemestu grunts apstākļus; visdrīzāk jau būs gatavs risinājums izrēķināts...
Internetā var ieteikt gan 100cm biezu lenti uz divmetrīgas pēdas (sev taču būvējam), gan 10x10x10cm presētu kūtsmēslu kubiņus pa stūriem (kaimiņa švāģera znotam 600m2 trīsstāvenei tādi esot)....

Stabveida pamati purvos darbojas pilnīgi pēc cita principa - uz berzi, nevis balstās uz kaut ko cietu (Šitā pat debesskrāpji ir sabūvēti Šanhajā, kur vispār gruntsūdens ir pusmetra dziļumā un grunts n-to metru dziļumā ir tādas melnas lipīgas dūņas - rādīja pa Discovery :)). Pēda vienkārši stāv uz zemes. Bet nu koka karkasenei noteikti ka pietiks arī bez pēdas. Jo uz tādas 60cm klasiskas pēdas principā var celt 3-4 stāvīgu mūra ēku.

Es taisīju tā saukto "pannu".
Vieta ar ne to zemāko gruntsūdeni.
Nogaidīju pavasara sausākās 2 nedēļas un sāku rīkoties.

Ar ekskavatoru tika noņemta melnzeme (~ 40 cm), apakšā bija mālaina smilts, pa kuru 10-tonnīgais traktors braukāja kā pa galdu.
Virsū 40 cm smilts slānis, ko noblietēju ar vibroplati.
Tālāk ģeotekstila kārta + dolomīta šķembas 20 cm. Arī kārtīga noblietēšana.

Tālāk veidņi 3 dēļu augstumā, daudz armatūras (krustu škērsu, vairākos stāvos) un aizliets ar betonu.

Tagad man ir pamatīgi 33 cm biezi pamati, lieki piebilst, ka tas viss turēs 1,5 stāvu māju tā ka prieks :)

Lai izdodas!

Rīgas apkārtnes jaunceptajos ciematos vidēji grumts apstākļi ir vāji- ja dziļumā ir dolomīts, tad to klāj visai nenoturīgas konsistences smilts, ar vājiem nestspējas rādītājiem- bez ģeoloģiskās izpētes datiem katrai konkrētai vietai būvkonstrukciju speciālists parakstās projektā tikai uz pamatiem ar pēdas platumu 50~60 cm, ti rēķinoties ar sliktāko iespēju. Gribat pamatus pēc aprēķina konkrētai gruntij- jāurbj un jātaisa laboratorijas analīzes- 4 urbumi maksās ~Ls 400, vai par šo summu var iegūt kādu ekonomiju izbūvējot precīzi aprēķinātus pamatus- tas ir sarežģīts jautājums...par to iznāk ~ 2 m3 iestrādāta betona.