Kādu labāk matereālu izvēlēties koka karkasam - vienkārši inprignētu, vai žāvētu-ēvelētu-kalibrētu-imprignētu!

Iespējamās problēmas ieguvumi lietojot vienu vai ortu koksni????

Celtniecībā parasti lieto sausu materiālu, kaut siena šķūnim tas varētu nebūt tik būtiski. Ēvelētu lieto vietās, kur tas nepieciešams (būs redzams un apčamdāms). Pretaizdegšanās un pretzarazu apstrāde noteikti, vai pirms iebūvēšanas vai pēc, atkarīgs no daudzākiem faktoriem.

iz paša pieredzes - svariiga ir kalibrācija, savādāk var sanākt baigais čakars ar apšūšanu, kad dabūsi vai nu līstītes stiķēt vai pieēvelēt. un vēl, labāk nopirkt uzreiz koku ar rezervi nekā piepirkt, jo var sanākt cits izmērs - viens gudrinieks gaterī baļķi izzāģē izmēra strīpai pa ārpusi (dabūnam 200mm), a cits gudrinieks ekonomētājs pa iekšpusi (dabūnam 195mm).

Jaunākā prakse Eiropā kokmateriālos, kurus izmanto celtniecībā ir nevis impregnēts koks, bet gan termiski apstrādāts koks. Doma tāda, ka pēc žāvēšanas tos kokmateriālus uz kaut kādu laiku karsē pie nezinu - 60, 70, 80 grādiem. Tas izmaina koksnes struktūru un ķirmji un sēnes tādu vairs itkā neēdot. Zinu, ka Somijā un Zviedrijā mājas šodien būvē praktiski tikai no šādi apstrādātiem kokmateriāliem. Vienīgās spiedienimpregnētās detaļas ir cokola dēlis, kas liekas tieši uz pamatiem.

=>>> aaaa
Ar ko žāvēšana atšķiras no karsēšanas??? Sviests..
Es ieteiktu kalibrētus, lai izvairītos no milimetru problēmām. Un arī žāvētus līdz standarta 18%, lai nestaigā tik dikti pēc sastutēšanas (staigās jau tāpat, tikai mazāk). Žāvēšana un kalibrēšana/ēvelēšana piemet ~30Ls pie cenas klāt par cbm. Tas nav tik kritiski, lai izvairītos no problēmām.

Īpaši tupiem cilvēkiem, kas tālāk par pagasta gateri nav neko redzējuši:
Thanks to heat treatment,wood is far more durable against decay and far better able to repel the impact of water and moisture. Heat treatment refers to heating timber up in a controlled manner in high temperatures without using chemical additives so that various chemical and physical changes take place in the timber, providing a hygenic and safe product. These changes vary according to, for instance, the temperature and time used, drying method as well as timber species.
Lūk, arī BSW, kas ir Latvijā ražo izkarsētus koka būvmateriālus:
BSW Timber now offer heat treated timber to comply with the requirements of ISPM15
Heat treatment involves placing timber in a specially calibrated and certified kiln and heating it until its core temperature reaches 56 degrees centigrade for at least 30 minutes.
Kā jau teicu, skandināvi koka karkasenes tagad gandrīz ekskluzīvi ceļ no neimpregnēta, bet termiski apstrādāta koka. Žāvējot koksnes temperatūra nav augsta. Karsētavā liek jau izžāvētus kokmateriālus un īsu brīdi iztur stipri augstākā temperatūrā - koku vairs neēd ķirmji, tas paliek stiprāks un izturīgāks pret pūšanu, sēnēm utt.

to aaaa
Un kā ir ar stiprību šitādā šnitē izkarsētam kokam? Intereses pēc. Kautkur biju dzirdējis par stiprības samazināšanos. Tas gan nav noteicošais mazstāvu karkasenei.

Stiprība nedaudz samazinās, toties par 50-60% arī samazinās koka deformācijas - vērpšanās uc. Parasti āra apstākļiem koku izkarsē vairāk un tas iegūst tumši sarkanīgu toni (no parastās priedes - izskatās pēc sarkankoka), bet konstrukciju materiālus tik traki nekarsē - tie pat krāsu īpaši nemaina, varbūt nedaudz dzeltenāki paliek. Priede, piemēram, pēc izkarsēšanas izturības ziņā līdzinās ciedru sarkankoka izturībai pret atmosfēras iedarbību.
I-nets ir pilns ar skaidrojumiem kas tur tieši notiek un kāpēc, te viens no linkiem:
[www.corbat-holding.ch]

Skujukoki stiprībā zaudē diezgan pamatīgi, jo tiek iztecināti visi sveķi.