Grunts piejūras - 6m tīra, smalka smilts, gruntsūdens ~1,2 m robežās. Lai taupītu dārgo atvaļinājuma laiku un arī naudu, esmu nodomājis pamatus likt no pamatu blokiem 30x60x120(240)cm, zem tiem 10 cm sablietējot granti. Dziļumu rakšu līdz tīrai (dzeltenai) smiltij ~50cm.
Ja nav slinkums, pakritizējiet, varbūt kāda krimināla kļūda iecerēta. Vai nav par grandiozu. Sākotnējā iecere pirtiņa 4,8 x4,2 m, 1.5 stāvu karkasene. Ja labi turēsies, arī esošo vasarnīcu ceru restaurēt uz tādiem pašiem "klucīšiem".

Kaut tā būvē visapkārt, es tomēr neieteiktu palikt ar 30 cm platumu uz grants, pat uz 20 cm biezumā blietētām šķembām nē. 60 cm plata pēda būtu minimums un uz šķembām.

Taču, ja tā pirtiņa domāta kā vasaras būve, būs labi. Tad var pat uz stabiem.

Hmm, bet ar ko vasaras būve šajā aspektā atšķiras no ziemas? Ja sēdīsies, "flīzes leks nost" kā vienā, tā otrā variantā. Citādi karkasenei pāris cm nedomāju, ka ir kritiski.

:D man patīk būvju dalījums ziemas un vasaras! Vasaras būvēm zem pamatiem nesalst?

Labrīt, nu jau 4x4m būvi liks uz tādiem pamatiem, uz kādiem absolūti bez prob. varētu uzkraut 3-stāvīgu mūra ēku. Pat ierakti stabi šitādu būvi noturētu gadu desmitiem un ilgāk. Bet ja sev un kā vienmēr visu gribas ar 1000% garantiju, tad kas liedz pirmo bloku nolikt guļus - lai sanāk 60cm platumā un tad tam otru stāvus virsū??? Ja karkaseni, tad izlīdzināšanai tāpat būs jābetonē virspamatu lenta, jo karkasam labāk un nesāpīgāk ir uztaisīt smuki līdzenu un ideāli nolīmeņotu virspamatu kārtu.

Var jau paretināt un taisīt no tiem pašiem blokiem stabveidā. Pamata karkasu virsū, gan viegli un lēti uztaisīt, gan vēdinās, gan komunikācijas elementāri menedžēt. Kad uzcelts, šķirbas aizliek ciet ar akmeņiem vai ko tamlīdzīgu. Ir nojauta, ka tā varētu pat būt sakarīgāk. Tikai tas grunts sastāvs neliek mieru, vai nesāks grimt. Tāpēc jau izliku jautājumu izķidāšanai. Ekonomija te jau nekāda būtiskā nesanāk, materiāli maksā mazāk kā transports :)

Kā ieteiksiet siltināt ūdensvada/kanalizācijas caurules pirtij uz stabveida pamatiem?
Legālas būvniecības gadījumā vides pārvaldes noteikumos būs prasīts notekūdeņus:
a) novadīt publiskās kanalizācijas tīklā;
b) uzkrāt slēgtā tvertnē ar izvešanu;
c) attīrīt lokāli bioloģiski.

Es uz to raugos tā, ja ir normāls pamatu pacēlums un noteku slīpums tad izejošiem labumiem nevajadzētu uzkavēties pamatu starptelpā. Jebkurā gadījumš, kanalizāciju līdz karkasam var apbērt ar granti, trubas papildus nopakot ar putiku, utt. Tāpat ūdensvads ir paredzēts plastikāta, aplikts ar porolona izolāciju un kanalīzācijas trubā iekšā. Par kanalizāciju manā gadījumā šaubu nav, bioloģiskā, jo ūdens tiek ņemts no spices. Pašlaik gan vēl labumi tiek uzkrāti betonētā nosēdtvertnē, bet viņu ir tik maz, ka tvertne pat ar ūdeni nepiepildās.

Kanalizāciju vajag nopakot obligāti un tad arī nekas neaizsals, jo principā kanalizācija pat plika truba ziemā salā neaizsalst, jo notekošais ūdens ir silts un nāk ar lielu švunku, BET - pie viena nosacījuma - ka nekas nekur nepil!!! Tiko kaut kur kaut kas pil tā ir amba - aizrauj ciet pat resnās trubas ka nograb. Un īpaši podi ar laiku gandrīz visi, reizēm gandrīz nemanāmi, bet ūdeni pilnībā nesatur, jo uz gumijas blīvēm nosēžas dzels ar kaļķi plus vēl kāda aļģe uzaug un tad ir čau.

+1 par pēdējo postu - labs!