jālej pamati un atbilstoši tipveida projektam manai vienstāvu mājai ar mansardu ir paredzēti pamati h=1.6m no tiem 0,3 metri augsat un 0.4m plata pēda.
Kā ne mazums lasīts, domāju ka manai mājai 90 kvm kas tiks celta no silblokiem M18 (smiļšmālā) varētu peitikt ar tādu variantu:
pēdā izmantot šķembas 04 platumā 02 augstumā, noblietēt
tad veidņus 08 augstus 025 platu
lej betonu B20 līdz zemes slānim, un ļauj tam visam atpūsties, tad nākamgad no blokiem uzcelt 30 cm cokolu un tad no saviem blokiem celt mājeli

Kā jums tas liekās, ???

1) vai pēda tikai no šķembām var tikt uzskatīta par pēdu?
2) kāpēc 5 cm kante zemes līmenī - aiz kā aizķerties cilājošamies smilšmālam?
3) kā siltināsi pamatus?

1) nu īsti jau nevar to uzskatīt par pēdu bet tomēr labāk nekā veidni mest iekšā tranšejā( man šķiet)
2)šo punktu vispār nesapratu
3)siltināšu ar putjiku!

Tu laikam biji domājis pamatu virszemes daļu 30 cm augstu, bet es sapratu kā 30 cm platu un tāpēc brīnījos par 5 cm.
Kas zīmēts projekta BK daļā? Vai nebūtu drošāk virš škembām 20 cm augstu pēdu arī uzbetonēt?
Gadījumā, ja neplāno siltināt līdz pat pēdai, kā nodrošināsi, lai cilājošais māls neatlauž putuplastu nost?

tā jau bija domāts ka uzliet pēdu, un vēl joprojām neesmu pilnībā to domu atmetis bet vienīgi tas man dikti visu sadārdzina, jo ja es daru tā kā pirmajā ziņā man pietiek ar vienu 7 m3 betonmaisītājpumpi un negribās gluži dēl 2 m3 dzīt vēlvienu mašīnu (celšanas vieta patālu no betonrūpnīcām)
Par to putoplastu nebiju iedomājies, vai tad smilšmālam būs tendence tā rīkoties(cilāties)? vai ir kāda cita alternatīva kā iztikt ar pēdu bet nosiltināt?

bet kopumā ideja mana sūdīga vai kā.vai būs gana mainai vasarnīcai!

A cik ilgi jānogaida no dienas kad ielej(ja nu lej) to 20 cm pēdu, līdz tam kad liek veidņus?

Manuprāt 2 nedēļas betona cietēšanai būtu vēlamas.
Pēda jau siltinājumam netraucē. Toties arī smilšmāls ir māls. Protams, var un vajag aizbēršanu veikt ar smiltīm, lietusūdeni vadīt prom no ēkas un, ja gruntsūdens augsts, iestrādāt pamatu meliorāciju. Lābākajos ārējās siltināšanas paraugos putuplastu (tikai ekstrudēto!) liek līdz pēdai.
Ilglaicīgāks risinājums būtu pamatu pīrāgveida siltinājums, kad putuplasts neatrodas ārpusē. Vienu tādu variantu "Praktiskajā Būvniecībā" nupat bija publicējusi Columbia-Kivi. Var manam viedoklim oponēt, ka norautu ārpuses siltinājumu var atjaunot nenojaucot ēku.

Tad teiksi ka bez pēdas man neiztikt! :( ???
tagad kad iet tie lieti izrakta 2 metrus dziļa bedre un tajā neveidojaš ne lāses ūdens, šķiet ar gruntsūdeņiem problēmu nebūs,
no nestspēajs man aprē'ķināja un teica ka pietiekot ar to kāiecerēju vienkārši gribējaš vēl dzirdēt ko gudri vīri saka.PALDIES

Ja izrēķināja ka pietiek, tad vari iztikt bez pēdas. Platāks šķembu pabērums, protams, netraucēs. Projektos ar ekoloģisku ievirzi pat līdz 2/3 no apakšzemes dziļuma ir šķembas!

Ne jau pamati ir tas, kas maju tur uz zemes, bet gan tiesi pamatu peda. Var uzlikt labu pedu un uz paliem buvet daudzstavu eku - ka to dara seismiski aktivas zonas. Ta ka, ar pasiem pamatiem tam visam ir mazs sakars - pamati reali ir tikai majas sienas padzilinajums zeme. Princips ir tas pats, kas ar sosejas velosipedu braukt pa smiltim, vai brauk ar kalnu divriteni - vienam ir tievas riepas (pamati bez pedas) un tas smiltis nogrimst, otram ir platas riepas (pamati ar pedu), un tas brauc pa virsu. Reali pamatu apaksdalas laukums ir tas, kas maju tur uz zemes.
Ja pamatu laukums ir 90m2, tad ja pamatus taisa bez pedas un 0.25m biezus, pamatu pedas laukums sanak 9,5 m2, ja liek 0.6m standarta pedu - pamatu pedas laukums sanak 22.8 m2. Doma pac.

man, piemēram, puse no pamatu augstuma ir laukakmeņu - grants skalojums. un tad armēta betona lenta. grūti iedomāties, kas varētu šiem notikties

aaaa salīdzinājums ar riteņa riepām ir nekorekts. šajā gadījumā smiltīm ir iespēja tikt izspiestām uz sāniem. zem pamatiem tādas iespējas nebūs.

Pat ja gluži uz sāniem neizspiedīs, tomēr viss nesen bērtais sēdīsies vienalga cik tam nelēkātu pa virsu. Gadu tūkstošos viss ir labi noblietējies, tāpēc arī iesaka ar ekskavatoru nedarakt un pabeigt ar lāpstu, nevis ierakt par daudz un tad skalot vai blietēt atpakaļ. Kādai mājai virs pieskalojuma bij atlūzis pamatu stūris...

Ta jau ir, nav jau tikai pamatu peda atbildiga par stabilitati, lai gan tai ir liela nozime. Pasu pamatu sienas tomer ari uz berzes rekina piedod pamatiem stabilitati. Piemers - ierokam pusmetru dzili zeme parastu metrigu deli, biku ar kaju piemidam zemi un meginam deli izvilkt - bikses pilnas, ara nenak. Un tas tikai uz berzes rekina, tas ari stabilize pamatus pret staigasanu, bet, ja runajam par grimsanu zeme, tad ar pamatu pedu tas notiks stipri lenak neka bez tas. Es izveletos labak taisit pamatu pedu, bet sasaurinat lidz 20cm pasus pamatus. Taisi 60cm pedu ar armejumu un lej vai mure no blokiem (ja ir zems gruntsudens limenis, ka saki, un no 5 MPa Fibo) nebiezu sienu. Ta ta maja turesies kudis stabilak.
Pa Discovery radija, ka Sanhaja cela debesskrapi. Pamatnes tur reali nav - gruntsudens ap pusmetru no zemes un n-to metru dziluma tadas melna un jelas dunas. Reali maju nav uz ka atbalstit. Tad darija ta - ka pamatus izmantoja palus, bet nevis ka klasiski, lai tie balstitos pret kaut ko cietu, bet tiri uz berzes rekina - zem visas majas pa visu laukumu loti biezi sadzina palus, kas visu to pasakumu tur - ka tur tika skaidrots tikai uz berzi. Bet nu LV nekas tads nav jaizgudro, ko tu tur tik drausmigu ietaupisi to pedu nelikdams??? Jumtu un sienas majai var nomainit, pamatus gan ne...

vai kādam ir gadījies, rokot zemi, trāpīties uz naglas vai drāts gabala?
ja ne, tad izmēģiniet. spiediens uz tādu naglu ir daudzkārt lielāks kā uz identisku pamata laukumu. svarīgi ir dabūt pamatus zem sasaluma robežas. pēda - ekstremālās gruntīs. nevienam nevar liegt būvēt ar desmitkāršu izturības rezervi, tomēr saprātīga taupība ir nozīmīgs tikums.

Ja ir koka maja, tad tiesam pamati nav vajadzigi tik pamatigi, bet ta ka cilveks taisas buvet no blokiem, ipasi silikatblokiem, tad pedu tomer vajag.
Vienkarsi informacijai - redzeju Somu majas projekta pat bija uzzimeta klasiska 60cm peda ar armejumu, lai gan sis majas vispar neko nesver un Somi lieku materialu vispar nekur censas neizmantot...doma, ka jau teicu - ir elementi majas celtnieciba, uz kuriem p***t kapeiku neatmaksajas, un pamati ir saraksta galvgali. Vai esi parekinajis cik ietaupisi netaisot pedu??? Parsimt latus, neko vairak. Kad tiksi pie ieksdarbiem, tad sapratisi, ka tas tads nieks vien ir.

Nav jau man žēl tos pašris simtu latu, jautājums jau nav ne tikai naudas ietaupīšanā, skaidra lieta ir ka pamati ir galvenais, savukārt negribās darīt lieku darbu, papildus veidņošanu, līmeņošanu, un pēdējais, ja bez tā var iztikt tad kāpēc to darīt, domāju ka pieņemšu lēmumu kad izraksim pamatu tranšeju, (cik ilgā laikā pēc pēdas ieliešanas var liet virsū pamatu sienu)

Par Šanhajas brīnumu - "Arheoloģiskie izrakumi Indijā un ēģiptē apstiprināja, ka pat vairāk kā tūkstoš gadu pirms Kristus dzimšanas celtniecībā tika lietoti pāļu pamati" - respektīvi koka gabali iedzīti zemē - t.i. berzes pāļi...
Kā saka veci buki - uz pamatiem taupīt nedrīkst. Un tur ir pilnībā jāpiekrīt. Saprātīga rezerve nodrošinās pietiekamu grunts nestspēju, un, kas ne mazāk svarīgi, samazinās pamatu sēšanos, kas ir neizbēgama saspiežamās gruntīs. Mazāka sēšanās, mazāk problēmu. Atkarībā no civilās ēkas konstrukcijas pieļaujamā nosēde pēc normatīva ir līdz 15cm. Manuprāt tas ir daudz, un var atsuties uz ēku kopumā plaisu un plaisiņu veidā gan nesošajās konstrukcijās gan apdarē.