UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Pamatu nospraušana dabā
Autors: Aldiss (83.99.215.---)
Datums: 20/09/2008 23:17

Sveiciens!

padalieties ar sentēvu metodēm, kā visprecizāk uzsākot pamatu izbūvi nospraust taisnus leņķus.

tiek būvēta māja, lauki - nospraušanas aktu neviens pie nodošanas neprasa, līdz ar to spraužam paši, vienīgi kā tas ātrāk / precīzāk paveicams?

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: aaaa (84.237.170.---)
Datums: 21/09/2008 10:06

Ja mernieks nevienu punktu nav noradijis, tad noteikt precizu ekas atrasanas vietu ir neiespejami, bet ja tas nav tik svarigi, tad apmeram iedzenam pirmo stabinju, kur bus majas viens sturis. Talak butu janovelk strikjis no pirma stabinja uz otro domajamo sturi, parasti velk garaku, jo izmerus vares piedzit pec tam. Talak, lai uzmeistarotu taisnu lenkji, njem talka Pitagora teoremu. tipa a2+b2=c2, resp. kateshu kvadratu summa ir vienada ar hipotenuzas kvadratu. Daba, tuvakie skaitlji ir 3m, 4m un 5m. Tatad uz pirma nostiepta strikja nomeram precizi 3m, no si punkta uz otra nostiepta strika nomeram 4m (uz ta, ar kuru pirmajam javeido taisnais lenkjis). Koroche attalumam no pirma punkta lidz otrajam ir jabut precizi 5m, tad lenkjis bus ideali 90o. Prakstiski to var darit ar treso precizi nomeritu 5m garu striki, vai ar garu merlenti. Pieliek pie pirma punkta un kustina to strikji ta, lai 5m atzime sakristu ar otro punktu. Kad sakrit, striki nostiepj un iedzen pulki zeme. Isteniba labak ir sakt nevis no stura, bet iznest puktus ara, lai sturis sanak striku krustpunkta, bet nu ideja ta pati. Beigas, ka ir dabuts majas kvadrats, ir japarbauda, vai paralelas sienas sakrit garuma un vai diagonales ir vienadas, ja tas nav vienadas, kaut kas ar lenkeim nav kartiba.
Tada zina tam nosprausanas aktam ir ari praktiska jega, jo mernieks ar kjiikjeri tev ar mm precizitaati nosaka majas sturus. Bet nu tas maksaa naudu, un ne maz.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: jtdesign (89.201.70.---)
Datums: 21/09/2008 10:06

Ne tik sentēvu metode - ar praķa (žaketes) stūri. Kāds man tālā jaunībā vēl sastapts vecbūvnieks tikai tā iemērīja.

Jebkuram kaut cik sakarīgam celtniekam šodien, pieņemu, ka ir sajēga par darbu ar teodolītu, attiecīgi ņemam nomā un uz priekšu.

Vēl ir tāds verķis kā ekers.

Nu un vēl var atcerēties Pitagora teorēmu.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: ints45 (81.198.206.---)
Datums: 21/09/2008 20:52

var jau mēģināt kaut kā panākt vēlamo efektu ar vienkāršotām metodēm, bet vai tas ir to vērts? neprecīzi(gan vertikālajā, gan horizontālajā plaknē) izbūvēti pamati atsauksies uz pārsegumiem, tad uz mūrlatu - rezultātā paralēlas laktas un taisnu kori nedabūt. Visprecīzāk asis nospraust pēc koordinātām ar elektronisko tahimetru, iznesot asu pagarinājumus uz stūreņiem(tā tos laikam sauc). Vienkāršai ēkai tie būs divi piegājieni pa vienai stundai darba. Rezultāts būs spīdošs. Gan jau var sarunāt kādu mērnieku haltūras veidā! Ja interesē darbu saturs, varu izplūst detaļās!

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: Aldiss (83.99.215.---)
Datums: 21/09/2008 21:01

OK, bija doma pašiem to veikt, bet ja te ieklīst kāds mērnieks ar smalkajiem instrumentiem, kurš haltūras veidā to vēlētos paveikt - dodat ziņu uz e-mail.

objekts - Murjāņos

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: aaaa (84.237.170.---)
Datums: 21/09/2008 23:14

ja majas garumi nav tik arpratigi svarigi, lai gan ari to ar merlentu var nomerit lidz paris mm precizitatei, tad taisnu lenkji pec pitagora dabut var tiesam ta, ka pec ta vares stureni parbaudit. Nevajag jau ari parspilet, varetu padomat, ka bez smalkajiem instrumentiem to vispar nav iespejams paveikt. Stundas laika tie majas izmeri praktiski neatskirsies no mernieka uzdotajiem. Vienigais ko reali nevar izdarit - atrasanaas vieta dabaa. Lai gan, ja zemesgabals nav liels un ir precizi nomeritas robezas ar iedzitiem stabiem, nevis lupicam, tad ari to var izdarit ar ne vairak ka dazhu cm nobidi no reala. Mernieki ar saviem smalkajiem verkjiem ari bez precizu punktu koordinatem un atskaites punktiem ir bezspecigi.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: Vienstāvs (212.93.97.---)
Datums: 22/09/2008 21:01

Var nesaukt mērnieku, ja māk mērīt un rēķināt. Man savulaik pietika ar vienu iterāciju, pie kam spraužot uzreiz iznesumus, nevis vispirms stūrus, kā iesaka literatūrā. Līmeni - ar caurulīti pēc savienoto truku principa.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: Pow (62.85.110.---)
Datums: 26/09/2008 11:52

Taisnus leņķus var nospraust, pielietojot Pitagora teorēmu.
Mērnieku precizitāte ir ļoti apšaubāma, ja mēra ar GPS aparātu, nevis optisko.

Protams, ja matemātikas stundās gulējāt, tad labāk pasaukt smalkos instrumentus.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: aaaa (---.ltnet.lv)
Datums: 26/09/2008 12:14

Ar GPS mēra tikai, kurā pļavā govis šodien ganīsim, mājas koordinātes ar GPS neviens nekad nav mērījis. Ar otisko ķīķeri un atskaites punktiem, vismaz tā man mērnieks postulēja, koordinātes varot izmērīt ar 0.1mm precizitāti.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: Pow (62.85.110.---)
Datums: 26/09/2008 14:10

aaaa, nerunā par lietām, ko nezini. Kā saka, "nekad" ir ļoti ilgs laiks. Es zinu vismaz 1 kantori, kas ar GPS sprauž būvasis. Tālāk, runājot par kļūdām, pasaki savam mērniekam, lai aiziet izgulēt dzērumu. Mēraparāta (tahimetrs, teodolīts) kļūda tipiski ir 5mm (ir kruti aparāti ar precizitāti 1mm), bet pieļaujamā kļūda būvasu nospraušanai ir 5cm. Tātad ja mērnieks taja dienā ir manāmi iemetis, var sanākt arī kļūda 4cm, kas diez vai tev kā klientam patiktu.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: aaaa (---.ltnet.lv)
Datums: 26/09/2008 14:26

Ar GPS būvasis nospraust pat teorētiski NEVAR, jo to nepieļauj GPS precizitāte, nestāsti te pekstiņus.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: ints45 (212.70.163.---)
Datums: 26/09/2008 14:48

1. kam ir vajadzīga 0.1cm precizitāte būvlaukumā?
2. lai sasniegtu augstāku precizītāti mērījumiem ar elektronisko tahimetru labāk izmantot miniprizmu. Ar parasto prizmu būs pārāk lielas centrēšanas kļūdas.
3. Atklātā teritorijā pastāv teorētiskas un praktiskas iespējas izmantot GPS. Ponta pēc. Tahimetrs jebkurā gadījumā ir labākā izvēle.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: Pow (62.85.110.---)
Datums: 26/09/2008 14:51

aaaa, varbūt pietiks runāt par lietām, ko nesaproti?
Ņemsim par piemēru Leica GPS 900. Tepat Latvijā pa 10000 LVL nopērkams. Precizitāte (rms) horizontāli 10mm+1ppm, vertikāli 20mm+1ppm.
Tātad ja visu dara pareizi, tad precizitāte būs 1cm, kas ir pilnīgi pietiekami, ņemot vērā, ka pieļaujamā kļūda ir 5cm.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: aaaa (---.ltnet.lv)
Datums: 26/09/2008 16:51

Ar pliku GPS, ar vienu uztvērēju nevar, tad jābūt otram atskaites statiski noliktam uztvērējam, tad var. Bet tu tā nestreso, es tiešām neesmu speciālists šajā lietā, vienkārši gribas izteikt gudru viedokli :) Saku, ko man čoms, kas ir profesionāls mērnieks jau 20 gadus sacīja - un lamuvārdi bija konkrēti par tiem džekiem, kas ar GPS mērot koordinātes, jo LV atskaites koordinātes konkrēti vietām atšķiroties no GPS koordinātēm, pat par metriem! A visas topenes ta sazīmētas pēc normālās atskaites sistēmas, ne pēc GPS!

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: Pow (62.85.110.---)
Datums: 26/09/2008 17:03

Protams, ka tiek izmantota RTK GPS, t.i. aparāts uz lauka tiek sinhronizēts ar statisku uztvērēju, kas zin savas koordinātes un var pateikt korekciju dotajā laika momentā. Tādi Latvijā eksistē. Konkrēti viens ir botāniskajā dārzā. Kā viņi sinhronizē, es nezinu, bet tajos aparātos tie visi navaroti jau ir iekšā un mērniekam nav daudz jāiespringst un jāiedziļinās augstajās tehnologijās, ņem tik un mēra. Precizitāte ir tāda kā jau augstak teicu.
Modelim, ko minēju ir LKS-92 koordinātu sistēma un LV98 ģeoīda modelis augstumu iegūšanai, tā ka nav pilnīgi nekādu problēmu ar pielietojumu Latvijā. Protams, ja rokas aug no citurienes, tad cita lieta.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: Pow (62.85.110.---)
Datums: 26/09/2008 17:20

Tā 1cm kļūda, protams ir, ja visu dara pēc dokumentācijas, t.i. punktā ir jāstāv kādas 15 minūtes.
Latvijā darbojas LATPOS RTK sistēma, Rīgā un apkārtnē ir Eupos-Riga (darbojas gan ar Glonass gan GPS).

Tas ko es jau sākumā gribēju pateikt, ka pēc papīriem firmas var to darīt ar GPS aparātiem, jo pasē ir norādīta precizitāte un tā ir mazāka par pieļaujamo precizitāti mērniecībā, t.i. viņām ir izsniegta licenze. Problēma ir, ka dabā tā kļūda var sanākt daudz lielāka, jo viss ir atkarīgs no laika apstākļiem un satelītu skaita, ko redz aparāts, tāpēc es nekad savai mājai tā neļautu spraust pamatus.

Un vēl to, ka Pitagora teorēma rullē.

PS. Es neesmu mērnieks :)

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: aaaa (84.237.204.---)
Datums: 26/09/2008 18:05

Kaa tur bija, vai tad amerikanju militaristi beigas nenonema to speciali ielikto kljuudu GPS civiliem meerkjiem? Un ka beidzas ES centieni pashiem uzshaut augsha savus pozicioneshanas satelitus, lai nebutu jalieto GPS? Ja kas, tad GPS autonavigacija absoluuti rulllzz!

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: Pow (62.85.110.---)
Datums: 26/09/2008 19:28

Kļūda (selective availability) tika noņemta jau 2000. gada maijā un jaunās paaudzes satelītiem vairs nebūs tādas "fīčas" vispār.
ES centieni pagaidām ir visai nenopietni. Galileo sistēma tagad testa režīmā griežas tikai 2 satelīti.

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: ints45 (81.198.206.---)
Datums: 26/09/2008 19:52

Puiši, varu jums atklāt mazu noslēpumu. Latvijā(visā) reāli darbojas GPS stacionāro bāzes staciju tīkls:

[latpos.lgia.gov.lv]

Re: Pamatu nospraušana dabā
Autors: ints45 (81.198.206.---)
Datums: 26/09/2008 19:54

home->Site overview

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.