Sveiki!

Situācija sēkojoša: Zēme Mārupē! Grunts: 0,3m - Augsne - smilšaina, mitra. 0,2m - Smilšmāls. Un talāk Smilts putekļaina - vidēji blīva, mitra un ūdenspiesatināta. Gruntsūdeņu līmenis - 1,10m, un tas var mainīties +-0,5m robežās.
Tātad, vādoties pēc visa man teikta (gan forumos, gan paši celtinieki saka, gan arhitekts) sanāk, kā nedrikst pamatus likt zemāk par grūntsūdeņiem, t.i. ne zemāk par 1,10m. Savukārt tie paši cilvēki saka, kā jāliek zem grunts caursalšanas limeņa, kurš ir 1,20m Marupē! Līdz ar ir pretruna manā gadījumā - jāliek ne zemāk par 1,10m bet ne augstāk par 1,20m. Lūdzu palīdzēt man ar padomu(jo neesu celtnieks) ko man darīt? Ir doma uzbert zemes gabalam kādus 30cm laba smilts kārtu, līdz ar to pacelot to virs gruntsūdeņu līmeņa un tad varētu ielikt 1,30m dziļūmā, kurš būtu dziļāks par caursalšanas līmeņi un augstāk par gruntsūdeņu limeni.?
Un tad otrs jautājums: kādus pamatus ieteiksiet likt? Pats palasot un izdārot secinājumus: jāliek lentveida monolita pamatus ar stiegrojumu gan apakšā gan augšā, ar pamatu pēdu protams?
Ir tipveida projekts, tomēr tur pamati satsātv no pamatu pēdas un paši pamati veidoti no Fibo blokiem! Bet kā sapratu, manam gadījumam tas neder (gruntsūdeņu līmenis, ūdenspiesatināta grunts t.t.).
P.S: ko teiksiet par drenāžu? Blakus iet meliorācijas kanāls!

Uz priekšu, paldies visiem par padomiem!
Ļoti gaidu!

Var jau arī likt seklākus pamatus, tikai apkārt pa perimetru (vismaz 1,5m) slīpumā ielikt siltumizolāciju (putuplastu). Tas pasargās no pamatus no izcilāšanas. Otras variants ir veidot plātņveida pamatus (sanāk lētāki.) Bet tas laikām vairāk būtu atbilstoši karkasa tipa mājām.

Smilšaina augsne LV apstākļos dziļāk par 50-70cm neizsalst, šaubos, vai ir pat tik daudz. 1.20m, tad salam ir jābūt -40 mēnesi no vietas. Un tiešām, liec pa perimetru puķiku un taisi pamatus kaut vai 30cm dziļumā, galu galā 5cm puķika ir ekvivalenti 80cm zemei. Ja slapjš FIBO vari aizmirst, vēl no ķieģeļiem varētu mūrēt, bet FIBO ir porains un ūdens tam par labu nenāks. Liec monolītos, ar tiem nevar kļūdīties. Ir jau padārgi...
Drenāža slapjās vietās ir izveidojama tikai tad, ja blakus ir kur ūdeni novadīt, cik saprotu, tev ir iespējams, bet labāk, lai tā smilts ir visu laiku ;ūdenī, nekā kauit kas uz kaut kurieni tiek skalots prom, tā var arī pamatus izskalot. Neredzu īsti jēgu tai drenāžai. Ko īsti tā dos vietā, kur ir augsti gruntsūdeņi?

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Smilšaina augsne LV apstākļos dziļāk par
> 50-70cm neizsalst, šaubos, vai ir pat tik daudz.
> 1.20m, tad salam ir jābūt -40 mēnesi no vietas.
> Un tiešām, liec pa perimetru puķiku un taisi
> pamatus kaut vai 30cm dziļumā, galu galā 5cm
> puķika ir ekvivalenti 80cm zemei. Ja slapjš FIBO
> vari aizmirst, vēl no ķieģeļiem varētu
> mūrēt, bet FIBO ir porains un ūdens tam par
> labu nenāks. Liec monolītos, ar tiem nevar
> kļūdīties. Ir jau padārgi...
> Drenāža slapjās vietās ir izveidojama tikai
> tad, ja blakus ir kur ūdeni novadīt, cik
> saprotu, tev ir iespējams, bet labāk, lai tā
> smilts ir visu laiku ;ūdenī, nekā kauit kas uz
> kaut kurieni tiek skalots prom, tā var arī
> pamatus izskalot. Neredzu īsti jēgu tai
> drenāžai. Ko īsti tā dos vietā, kur ir augsti
> gruntsūdeņi?


Sveiki!

Paldies par dalīšanu ar domām! Es piekrītu kā diezvai zēme sasals 1,20m dziļumā, tomēr jā pareizi sapratu 1,20m - tā ir vertība, kuru zeme sasalot var sasniegt ar varbūtību 1 reizi 10 gados, tādā veidā viņi izrēķinā to lielumu man šķiet. Lūdzu pastāstiet sīkāk, ko nozimē siltumizolēt pamatus slīpumā? Vai tas vienkārši nozīmē tad apkārt pamatiem ielikt putuplasta kārtu? Vai tad šajā gadījumā tiešām zemē zem pamatiem nesasals? Jo man liekas kā vissnelabvēlīgākā ir tieši mājas celāšanas no apakšas, tāpēc jau arī sāka kā jāliek zem sasalšanas robežas. Jo zēmes porainības koeficients pietiekoši liels, līdz ar to izcelšanas spēks varētu būt paliels.
Ko teiksiet par 30 cm laba smilts kārtas, noņemot augsni, ielīkšanu, vai tas vispār kaut ko labu var dot? ? vai tas ir tikai naudas tērēšana?
Par drenāžu, man par to nav ne jausmas - tāpēc jau prasu, paklausoties tevi - itkā loģiski viņu netaisīt, jo gruntsūdeņi ir augsti!
Vēl viens jautājums tad par melnām grīdām - man ieteica nelikt grīdas kāmēr nav jumts, teica kā grīdu var iebetonēt jebkurā brīdī, tas nav steidzams un tas var ietaupīt naudu jā kas bija aizmirsts un jā grīda jau ielikta(īpaši tas atteicas uz apsildāmām gridām) tad būs papildus izmaksas kaut ko urbt tajā.

paldies

Iedomājies, kā mēdz likt ap māju betona plāksnes - līdzīgi tām, tikai dziļāk, ierok ekstrudēto putuplastu, ar slīpumu uz āru. Nesen vienā vietējā žurnālā bija zīmējums, varētu būt ka Praktiskajā.

Uzber smilti un mūrē no fibo. Zemes gabalam pie tādiem gruntsūdeņiem nāks tikai par labu, ja atradīsies drusku kalnā. Savādāk atnāks blakus kaimiņš un uzbers sev kurgānu. Vienīgais neaizmirsti labi pieblietēt to zemi, ko sabērsi iekšā pamatos un noiet ar bitumu kādas 2-3 reizes pa fibo.

Sveiki!
Man apstākļi līdzīgi, taču gruntsūdens līmenis ir ~70cm, tāpēc es vnk nostūmu melno kārtu, izraku pamatu vietas 30 - 40 cm dziļumā, kuras piepildīju ar granti un virspusē ~10cm šķembas. Drošības pēc uztaisīju tos pamatu pēdu gandrīz kā pludiņu - 90 cm platu un 30 cm augstu, pēc tam vēl 70cm(h); b-30cm klāt un kopā 1m. 50cm nosiltināju ar putiku, pa perimetru drenāžu - Drenāža forša lieta, jo točenīt riņķī nekrājās ūdens. Liku ne jau tāpēc, lai grintsūdeni vadītu prom, bet gan nokrīšņus, kas neļauj pacelties gruntsūdenim tik augstu. Rezultāts šobrīd (totāli slapjšš laiks) tiklīdz lāpstu ieduru 10cm zem pamatiem, tā parādās ritīgs ūdens, bet pamati paši nekad nav ūdenī.

var jau būt, ka pārspīlēju ar pēdas platumu, taču jūtos ritīgi droši:)

Jā un vēl par drenāžu -
stāsti bija visādi, ka kokosa filtrs ir labs, tad vēl kād teica, ka sintētiskais labāk, tāpēc ieliku abus variantus un secinu, ka kaut kā labāk drenējās caur sintētisko audumu, lai gan abiem variantiem pa virsu un apakšā sametu granti.
Lai nosusināti pārējo platību paņēmu un ieliku drenāžu ar D=128 (iekša)un bez filtra, protams grāvi piestūmu ar granti, darbojās eleganti!

P.S drenāža darbojās jau gadu

Elementāri-veic pamatu hidroizolāciju,varu ieteikt bentonīt mālu paklāju Volteks...

Sveiki, Jānis
Liels paldies par drenažas darbības aprākstīšanu. tiešam izklausās logiski un nepieciešami ar tādu grunti un tik augstām gruntsūdeņiem. Gribas protams, prasīt sīkaku drenažas uzbūves principu aprākstīšanu, bet saprotu ka to var dabūt jau gatvā veidā, līdz ar to gribu pajautāt vēl par pamatiem: Tātad manā gadījumā (gruntūdens 1.10m, putekļaina ūdenspiesatinata smilts, vienstāvu maja ar mansardu) ko jūs ieteiktu darīt lai uzbuvētu drošus pamatus? (prasu jo skatos kā ir jau pieredze uzcelot sev un reālajā vidē pārbaudot)
Vai pareizi sapratu?: Monolits, pamatu pēdas(šeit gan ir jautājums kadā dziļumā var viņas liet, augstāk par 1.10? pa cik?, vai zemāk? ), stiegrojums apakšā un augšā, talāk monolita lentveida pamati , siltinājums, horizontāla hidroizolācija, drenaža, melnas grīdas. Varbūt piemineju šeit nevisu nepieciešamo, bet nu gribas noteikt pamatprincipu pamatu uzbūvei tieši manam gadījumam, jo pieredzes celtniecībā nav, tomēr ir izpildītaji(celtnieki), kuri ir gatavi uzcelt dajebko, tikai jabūt pēc kā celt, līdz ar to mans uzdevums - piegādāt viņiem pamatu uzbūves risinajumu manam gadījumam.
Neturpinašu uzdot jautajumus talāk, paklausīšos ko teiksiet, tad turpinašu vaicāt, jo tas ir forums, tad arī citiem jādod iespēju izteikties, pietiek rakstīt romānus.
Man vnk pievelk tas, kā šeit ir cilvēki ar līdzīgiem dabas, celtniecības apstakļiem, uzskatu ka uz viņu pieredzei var uzticēties!

Vēl gribēju piepildēt: karkasu celt taisos no silikāta blokiem un jumtu no māls dakstiņiem, tātad svārs būs bišku lielāks, nekā būtu Aeroc un vieglāka jūmts seguma gadījumā, līdz ar to jautajums: vai tas varētu ietekmēt pamaru uzbuves principa izvēli?

paldies

Lai cik pieredzējuši būtu foruma cilvēki ar līdzīgiem dabas apstākļiem, izteikšu pamatotas šaubas par to, ka forumā projektu neizstrādāsi.
Bet šis ir mans subjektīvs viedoklis, un katram ir tiesības darīt kā grib, kamēr vien tas atbilst Banānzemes muļķu likumiem.

Nesen noklausījos lekciju vienā no Latvijas augstskolām pie Latvijā pazīstama tehnisko zinātņu doktora ;), cita starpā tika arī minēts, ka vertikālā hidroizolācija (horizontalā ir obligāta) betona pamatiem ir absolūti lieka - betonam, kā zināms ūdens nekaitē, bez tam kāda jēga, izolēt no sāniem, ja apakša paliek vaļā - nu apt. tā...
Ko citi džindženieri domā šajā sakarā?

To SAK:

Pilnīgi piekrītu tev Sak, tomēr uzskatu kā tiešam šeit ir tie, kuri var iedot vērtīgu padomu, vienīgais ir katra cilvēka pašapziņā cik daudz viņš no ta padoma izspiedis un izmantos! Līdz ar to ir vērts uzdod jautājumu, vaicāt un lasīt tev pie sirds pievīlcīgus stastus :)

To IP Logged!

Taisot grunts geotēhnisko izpeti, sapratu kā tomēr betonam ūdens varētu but kaitīgs, bet tas ir atkarīgs no ūdens sastāva. Ir tā saucamas ūdens fizikālas īpašības - agresivitāte pret betonu un korozijas aktivitāte pret teraudu, vot atkarībā no šām īpašībām ir iespēja noteikt vai noteiktās gruntsūdeņi nes kaitīgumu betonam. Man piemērām geotehniskās izpetes sledzienā uzrākstīts: Gruntsūdens nav agresiva pret normala blīvuma betonu un tā izstrādājumiem. apmēram tā

Gadījumos, kad ir konstatēts, ka gruntsūdens ir agresīvs pret dzelzsbetonu, betonam jāparedz pievienot ķīmiskās piedevas, kas pasargā betonu no agresīvā gruntsūdens dziļas iesūkšanās tā virsmās - jāpalielina betona ūdensnecaurlaidība. Smalkākos gadījumos projektā var paredzēt stiegras ar paaugstinātu korozijizturību. Tam visam vajadzētu būt minētam projekta BK daļā.
>IP Logged - profesoram taisnība gadījumā, kad betons atrodas zemē un nekalpo kā norobežojoša konstrukcija. Ja mājai tiek projektēts sauss pagrabs un tai pat laikā pastāv augsts gruntsūdens līmenis, ir nepieciešams betona sienas padarīt ūdensnecaurlaidīgas, un šeit nu, kā saka, ir vairāki varianti - drenāža, hidroizolācija, betona ūdensnecaurlaidības palielināšana, kas kuram ērtāk un izdevīgāk. Neagresīvs ūdens ir sacietējuša betona lielākais draugs, bet applūdis pagrabs nešķiet ērts lietošanā. Klausīties lekcijas ir ļoti labi, tikai jāklausās ir uzmanīgi, citādi vārd izņemti no konteksta var sagrozīt galvu.

Vai kādam vēl ir vēlme iedot kādu vērtīgu padomu šajā sakarā? Var būt vēl kādam ir līdzīga grunts veida situācija un pieredze kā rikoties šajā gadījumā? Jau iepriekš paldies.

Jautājums ir par pergamīna izmantošanu starp kondesāta plēvi un siltinājumu! Vai var izmantot pergamīnu (speciālās cietās vates vietā) kā vēja barjeru starp kondesāta plēvi un siltinājumu? (siltinājumam izmatos isover stikla vati, jumta segums ir rukki skarda jumts) Un ja var izmantot tad cik lielai spraugai vajadzētu but starp pergamīnu un un kondensāta plēvi?
Otrs jautājums ir par siltinājumu virs pirts telpas! pirtij ir divi stāvi kā jāsiltina starpstāvs starp pirts telpu un otro stāvu? (japiebilst ka starpstavs bus aptuveni 35 - 40 cm biezs) Vai var izmantot cieto akmensvati? (Pasas pirts telpas siltinasana ir skaidra)
jau ieprieks pateicos par atsaucību!

Tātad manā gadījumā (gruntūdens 1.10m, putekļaina ūdenspiesatinata smilts, vienstāvu maja ar mansardu) ko jūs ieteiktu darīt lai uzbuvētu drošus pamatus?
Nu skaidrs visiem ir tas, ka monolītveida pamati ir vieni no drošākajiem, bet ne lētākajiem. Pamatu pēdu vajadzētu rakt nedaudz augstāk par gruntūdens līmeni(nu pietiktu ar 10 - 20cm), jo tad būs arī vieglāk izrakt (netraucēs ūdens un būvnieki nečīkstēs, ka sūdīgi iet un nepieciešams šis un tas klāt utt.) Stiegroju gan pamatīgu saliku - 12cm resnas drādis ar aci 7 - 8 cm, bet virspamatā tikai horizontālā veidā to pašu drāti divos slāņos, taču visos stūros betonējot sametu pilnīgi visus atgriezumus, jo dzelži nekad nevar būt par maz.
Siltumizolāciju uzliku visam virspamatam. Kad pamati bija gatavi, tad savedu pieberamo grumti un piebēru, sablietēju pilnus pamatus (līdz augšai palika 8cm, jo 5cm grīdas siltumizolācija un 5cm pati betona melnā grīda. kad pamati bija gatavi uzreiz arī ieliku to drenāžu, jo atkal būvnieki sāk čīkstēt, ka jātaisa laipas utt, par ko jāmaksā, tāpēc iedevu 3 dienas brīvu un ieliku drenāžu - man labi un nekas papildus tiem būvniekiem nebija jāmaksā.

Un galvenais celtniekiem nemaksāt par darbiem, kurus viņi it kā uzveļ uz neatbilstošas vietas laika un vēl citiem apstākļiem, jo galu galā kad vienojāmies, tad vietas apstākļi arī bija redzami, protams apstākļi jāizlabo, bet ne celtnieku pēc, tikai ja no tā pašam labums.
P.S. Ienāku buildingā tikai tad, kad man kaut ko vajag zināt, tāpēc tik vēlu rakstu atbidi.

Skaids,

paldies par padomu. Domāju kā tā arī darīšu pavasarī. Pagaidam viss skaidrs, ja būs vēl kādi jautājumi - jautāšu un prasīšu padomu sakarā ar pamatiem.

Jautājums par komunikācijām tad uzreiz:

Dabūju tipveida projektu kurā iekšā ir komunikāciju (ūdensapgādes, kanalizacijas un gazes) instalācijas plani, instalācijas aksonometrijas un izklajumi, bet kā sapratu ar to nepietiek, ir vajadzigi atseviški so komunikāciju projekti? Vai kads šeit esošais lielos vilcienos varētu precīzāk paskaidrot par komunkācijām?

jau iepriekš paldies.