pusotra stāva mājai ir uzlikts jauns jumts no randeļa. tagad ir plāns taisīt otro stāvu apdzīvojumu.

1. vai ir nepieciešama kaut kāda papildus izolācija pirms liek vati, ja zem jumta ir vēja plēve?

2.Cik biezu vates slāni likt?

Kauns pa visu ģīmi, bet tiešām nezinu, kas ir randelis :(

1. Nemetāla jumtiem viss OK, tikai zem vates tvaika izolāciju

2. Ar 25 centimetriem būs labi, var arī pāris cm mazāk likt.

man ir metāla jumts. vai no metāla līdz vatei ir jābūt atstarpei?

viens džeks man sāka taisīt 5cm atstarpi no jumta lika preskartonu un tad 10 cm vati un pec tam 5cm brivu vietu ... vai tas ir normāli?

es baidos nosalt!

Ieejam Paroc.lv un apskatamies kas un kaa jaataisa jumta siltinaashanai apdziivojamaa mansardstaavaa. Ar visiem ziimeejumiem utt., bez mistikas un "viens dzheks teica".

Metāla jumtiem ir tie "pīrāgu" varianti ar kondensātplēvēm, kas pasākumu sarežģī ievērojami, no apakšas praktiski nereāli izdarīt. Tāpēc parasti taisa bez, taču ventilācijai starp vati un skārdu gan jābūt.

Starp vati un skārdu tak parasti ir latas, tas nozīmē, ka ventilācija ir jebkurā gadījumā, ja nu vienīgi nepārbāž to vati.
Cik man zināms, tad vates biezumam vajadzētu būt 20 cm. Ja spāru biezums ir teiksim 15cm, tad liek 15cm vati un tasot apdari vēl 5cm. Vienīgais, vot pats domāju vai pareizi izdarīju, ja plēvi paliku zem 15 cm nevis pasāš beigās. Moš dabūšu vēl vienu plēvi likt!!?

Sakiet ko gribiet bet mūsu klimatā vajag 30 - 35 cm. 80% siltuma iziet caur jumtu. Man ir un nenožēloju! Piemēram Somijas būvnorma ir 45 cm.

Nesen piedalījos vienā diskusijā. Tipa reāla situācija - māja, pilni 2 stāvi, 2. stāvā melnie griesti platībā ~100 kv.m., 25cm vates pa virsu. Griestiem pa vidu caurums apmēram 1 kv.m., kur paredzēta jumta lūka, bet tā vēl nav uzstādīta, līdz ar to telpas ir savienotas ar aukstajiem bēniņiem. Viktorīnas jautājums - cik daudz siltuma aiziet pa šo caurumu, respektīvi, par cik pieaug apkures rēķins?

spk, domāju ka tur iziet gandrīz viss mājas siltums. Es kad pirms pāris dienām atvēru lūku uz bēniņiem, tad pa to caurumu siltais gaiss skrēja ārā it kā apakšā būtu pamatīgs gaisa pūtējs. Tāda vilkme bija, ka mati plīvoja :)

spk, Tur reāls neaizsegts caurums tās lūkas vidū? Ja tā, tad tur viss siltums gribēs izkļūt un arī izkļūs. Ja mājās būs mitrs, tad aukstajos bēniņos radīsies daudz kondensāta.

Man jumta lūku taisīja sekojoši. Apakšā standarta siltinātā lūka (laikam 2-3cm siltinājums iekšā). Kaste no dēļiem, kas iet cauri ekovates slānim, aptaisīta ar tvaika izolāciju (pārpalikumi no citiem darbiem), lai gaiss pa šķirbām nestaigā, augšā vāks ar blīvgumijām, kas smuki dēļu gropēm pieskaņots, un papildus 5cm siltinājums.

Es pēc siltumizolācijas spējas sarēķināju, ka mani 2 jumta logi (70x140) zaudē vairāk siltuma nekā visa jumta plakne ar 30cm vates kopā. Ar tiem jumta vipendroniem nevajag aizrauties - ir jau smuki, bet tas maksā siltumu.

Nē, jumta lūka ir ciet. Bēniņu lūka nav uzlikta. A var būt tā, ka dēļ vienas šīs bēniņu lūkas neesamības apkurei 2x vairāk jāstrādā?
Vienk. man arī bēniņu lūka nav uzstādīta, bet nu es tam caurumam vates plāksnes pa virsu uzkrāvu, līdz ar to vroģi siltums nezūd.

2x vairāk kaut kā par šerpu izklausās.

Runājot par vates plāksnēm, teikšu no savas pieredzes - ja tās ir novietotas horizontāli (bēniņu lūka) bez gaisa barjeras, tad tām ļoti labi iet cauri silts gaiss, uzsveru nevis vienkārši siltums, bet silts gaiss kā gaisa plūsma (ar visu mitrumu). Ja aukšā ir pietiekoši vēss un iekšā pietiekoši mitrs, tad veidosies "smuks" kondensāts. Ja kondensāta būs pārāk daudz (augšā nespēs izvejoties), tad tas tecēs uz leju. Man visur ir tvaika izolācija, izņemot (pagaidām) starp skursteni un sienu (daži cm x 80cm), tad varēja novērot kondensātu tieši virs tā ar vati aizbāztā caurumiņa.

man ir onduline jumts ar plēvi zem tās.meistars ieteica piesist 2cm list. tad 5cm putuplastu un tad parejo likt vati.pec tam tvaika izol. ar foliju. tas ir normali vai g.l.u.c.k.s.?

Es gan to putiku neliktu, jo pie tā var veidoties kondensāts. Putikam tvaika pretestība ir 60x lielāka par vati...

Daudz interesantas lietas ir www.proclima.lv. Daudz sabūvētas mājas bet visiem ir līdzīgas problēmas, kā piemēram svīst logi, gar rozetēm pūš un t.t.

jā, proklima palīdz pret visām bēdām, t.sk. matu galu lūšanu, sliktu elpu un diskomfortu īpašajās dienās, par tādiem sīkumiem, kā vējš jumtā iebūvētās rozetēs, nerunājot..

kadu vati labak likt mansarda siltinasanai,akmens vai mineralvati/?

Sietiniekam-
Abas ir minerālvates, akmensvati taisa no bazalta ieža,stikleni pūš no vecām pudelēm. Akmens vate ir blīvāka, stikleni vieglāk ieklāt un transportēt, jo tā ir saspiesta.
Tātad jautājums par izmaksām, ko vari atļauties.
LV var nopirkt divas akmensvates- Paroc no Lietuvas, Rockwooll no Polijas, abas līdzīgas, man labāk patīk Paroc, jo no Rockwooll birst visādi sūdi, bet lētāka.
Taču uzpurni vajag lietot siltinot ar jebkuru vati,savādāk var sarīties visādus sūdus un vemt, dažiem uz ādas parādās alerģija, man viens radinieks saslima. Saka ,ka vēmiens nāk no hloroforma, kas ir stikla vates saistviela.
LV var nopirkt stikleni> Isover no Somijas vai Krievijas, visdārgākā bet
no stiklenēm vislabākā, Knauf Termolan no Čehijas un Ursa no Krievijas.
Pēdējās neesmu lietojis un neiesaku.
Tikai iesaku izvēlēties plāksnes, jo ruļļus mansardā būs grūti iestrādāt.
Tātad viss atkarīgs no maciņa.

Pats sabāzu knauf vati, nesaskatiju atšķirības, tik cenā gan.