Sveiki. Arhitekts pajautāja, kādu jumta eguma domājam. Biju pārliecināts ka Ranilla Monterrey būs īstais, bet nezinu, ko teikt par bezazbesta šīfera loksnēm Eternit.
Vai Eternit spēj konkurēt ar Ranilla? Un ja spēj, tad kādā ziņā? Sevišķi interesē Ivara Brigmaņa viedoklis.

Monterejs ir kičs, imitē S-profila kārniņus, bet īstenībā prasts (kaut kvalitatīvs) skārds vien ir. Rannilai ir arī citi profili, kas jumtu ainavu spēj atdzīvināt interesantāk.

Eternit tiek ražots daudzākās rūpnīcās, no kurām tuvākā ir Akmenē un laikam arī viņu ražojumi ir vienīgie parastajā Latvijas tirgū. Taču oriģinālais uzņēmums Šveicē šos ražojumus īpaši augstu nevērtē. Citādāk gan ne vainas, tas pats vecais labais "šīferis" vien ir, tikai bez azbesta. Kaut šeit piedāvā tikai viena izmēra vilni (vismaz vairāk neesmu pamanījis), Eternit spēj piedāvāt plašāku formas daudzveidību, ieskaitot plakanās loksnes. Tā kā arhitekta radošajai domai ir kur izvērsties.

Akmenes Eternit ir pavisam noteikti lētāks par Rannilu (nejaukt ar citu ražotāju skārdiem) jau kā pliks materiāls, kur nu vēl ar iespēju veidot vienkāršāku jumta "pīrāgu".

Tie ir pilnīgi divi dažādi jumta segumi un nav pa tiešo salīdzināmi. Tas ir kā Golfu pret Mersi salīdzināt,bet cenas ziņā jau ir kas līdzīgs - Ruukki bleķis vai tik vispār nesanāk viens no dārgākajiem jumta segumiem (te es neskaitu dabīgā akmens plāksnītes, ar ko kargina Villa Adlera ir noklāta, bet tās ap 50 Ls m2 bija izstādē izliktas.) Garantija esot 500 gadu :)

Kas tad ir pietiekošs segums ar krāsu izvēli priekš privātmājas?

Pietiek ar dajebko, kaut biezāku plēvi ar armējumu. Un krāsu gamma te var izrādīties visplašākā, simtos toņu.

No pagaidu klājumiem bez plēves ātrumā tik varu atminēt Onduline, kas būtībā ir bituminizēts papīrs.

Vērtība pati par sevi ir māla un betona kārniņi, tad dažāda veida skārds ar rūpnieciskajiem pārklājumiem (kā Rannila/Ruukki). Dabiskais šiferis ir supermanta, dārgs gan un vēl smagāks. Var uz jumta audzēt zālīti, populāri Norvēģijā, bet arī šai pusē jau manīts. Bituma šindeļi tomēr vairāk piemēroti amerikāņu tipa līdztuvākajamtornado sivēnnamiņiem.

Betona un māla dakstiņi vienā maisā, skārds nez kāpēc par rūpniecisko pārklājumu nodēvēts, bituma šindelis nolikts, kaut gan populārs ne tikai amērikā ... uzreiz var manīt, ka profesionālis ar nesubjektīvu viedokli, b??ģ :D

Dakstinjus LV pareizi peec tehnologjijas praktiski neliek. Visur Jevropaa dakstinju segumam obligati liek otru apakshejo seguma kartu - resp. uz delju vai lidziga klajuma liek kausejamo ruberoidu, vai, plakanas Onduline plaksnes. Dakstinjus tikai ar plevi apaksha nedrikst likt, pie mums tieshi ta ari dara. Kapec? - tapec, ka dakstinji nav hermetiski un stiprs lietus ar sanveju vai pulverveida sniegs tiek apaksha.

to: jam

Uzliku, tikai ne Akmenes, bet no poļiem.
Uzrādi e-pastu, aizsūtīšu kādu bildi

www.proclima.lv

tur ir risinājumi un bukleti par pareizu jumta membrānu izvēli un izmantošanu

to aaaa
Pagaidu jumta segums ir 150 mikronu plēve, bet uz pavasara darbiem savai pirts mājiņai (apdzīvojams mansards) plānoju šādu jumta pīrāgu no apakšas uz 250mm spārēm: apšuvuma spundētie dēļi, tvaika izolācijas plēve Jutadach TB 120, starp spārēm ~21cm ekovate, starp spārēm ieskrūvētas 25mm fibrolīta plāknes un 15mm gaisa šķirkārta, pretvēja un hidroizolācijas plēve Jutadach 95, ~25mm vertikālais škērslatojums, Monier kiegeļsarkani Zanda Elegant betona dakstiņi ar attiecīgu latojumu. Vismaz 60.gadus šadai konstrukcijai noteikti jākalpo...

To CoCo: Fibrolīts nekādā gadījumā nebūs kā pretvēja aizsardzība vatei.

To Didims: Virs fibrolīta taču būs pretvēja un hidroizolācijas plēve Jutadach 95!?

Tu iepriekš raksti, ka Tev virs fibrolīta būs gaisa škirkārta 15 mmm.
Tai gaisa spraugai ar vajadzētu būt lielākai (50 mm).

Kāpēc!? Ja man starp betona daktiņiem... ups, iepriekš neesmu pateicis, ka bez ~25mm vertikālā latojuma tam virsū ies horizotālais 50x50mm latojums daktiņiem, tātad no daktiņiem līdz Jutadach 95 plēvei būs ~75mm gaisa šķirtkārta. 15mm gaisa šķirtkārta no fibrolīta līdz elpojošai (uz augšu) Jutadach 95 membrānai, ja no apakšas uz augšū būs "uzmeistarota" gaisa plūsma, būtu jābūt pietiekošai. Pie jumta slīpuma nedaudz virs 45 grādi, ja arī kāds mitrums tiks vēl uz fibrolīta, tas notecēs!
Doma vēl ir arī iet uz sekojošu pīrāgu: no apakšas uz 250mm spārēm: apšuvuma spundētie dēļi, tvaika izolācijas plēve Jutadach TB 120, starp spārēm 25cm ekovate vai 10+15cm akmens vate, tad uzreiz uz spārēm jumta plātnes Isoplaat ( [www.isoplaat.eu] ), kas ir gan dārgas un pie tam vēl pretvēja un hidroizolācijas plēve Jutadach 95 jau ir nopirkta, tālāk ~25mm vertikālais škērslatojums, horizotālais 50x50mm latojums un Monier kiegeļsarkani Zanda Elegant betona dakstiņi.

Hmm, SSā atradu labu cenu Isoplaat:
Jumta plātne 25mm 2500mm 750mm - cena m2=3.25Lvl, m3=129.86Lvl, gb=6.09LVL
Nopietni jāsāk domāt par otro variantu, kas ir tehnoloģiski vienkāršāks un vieglāk izpildāms! Vienīgi jāpārdod Jutadach 95 plēve, kas jau ir iepirkta...

OK! Šobrīd esmu nolēmis atstāt Jutadach 95 plēvi saimniecības ēkas jumtam nākotnē, bet pavasarī pirtmājiņai jumta pīrāgu bez plēvām likt sekojošu: no apakšas uz 250mm spārēm: apšuvuma spundētie dēļi, Isoplaat Siltinātājs 12x2700x1200mm - cena m2=1.12Lvl, starp spārēm 25cm ekovate, tad uzreiz uz spārēm Isoplaat Jumta plātne 25 2500 750-cena m2=3. 25Lvl, tālāk 25x50mm vertikālais latojums, horizotālais 50x50mm latojums un Monier kiegeļsarkani Zanda Elegant betona dakstiņi.
Vai kāds var pateikt: nebūs problēmu pūšot ekovati starp spārēm 250mm, kuras apšutas ar 12mm bieza Isoplaat Siltinātāja un 25mm Isoplaat Jumta plātnēm? Vai spiediens nebūs liels iepūšot ekovati, vai neizpiedīs, neizlieksies plātnes, ja starp spārēm ir 600mm solis?