Es nevaru saprast, kurus blokus labāk ņemt mājas sienām (gan nesošajām gan nenesošajām). Keraterm izturība 25 salšanas cikli, bet Aerock 50-75 cikli.
Kas noteik pēc šiem cikliem?

Ja ēkai ir jumts, atbilstoša ārējā apdare un ievēroti citi slapjuma novēršanas pasākumi, tad šādi MITRA materiāla salšanas cikli vispār nenotiks.

Sen neesmu neko paudis, taču šinī sadaļā prasās neliels paskaidrojums:
Nebūtu īsti korekti salīdzināt gāzbetna un keramikas salturību: skaidrojums gauži vienkāršs - atšķiras mērījumu metodikas, keramika tiek pilnībā izmērcēta līdz maksimālajai ūdens uzsūcei (keraterm max 25%), un tad saldēta, atlaidināta ar remdenu ūdeni, un saldēta. Savukārt gāzbetons tiek saldēts ar relatīvo mitrumu.
Kā pats saproti, tad gadījumā, ja gāzbetonu (jebkuru) samērcētu pilnībā (līdz ~ 60% ūdnes uzsūcei), tad tas neizturētu pat vienu šādu ciklu.
Taču šis ir stāsts par atšķirīgo mērījumu metodiku, nevis gāzbetona neizturību.
Kā pieminēja Vienstāvs, tad fasādei, kas aizsargāta no slapjuma uzņemšanas visos veidos (hodroizolācija, apdare, jumts) sasalšanas/atkušanas cikli ir samērā nosacīts jēdzins.

Keraterm reālā salturība ir kā parastam māla ķieģelim, kas ir n-tākās reizes lielāka kā jebkuram gāzbetonam, par to vispār nekādu šaubu nav.
Kas labāks? - grūti pateikt, būtībā abi labi. Prkatiski nezinu, bet liekas, ka gāzbetonam lielākais mīnuss, ka lietus laikā tas neapstrādāts, ķipa celtniecības procesā, šausmīgi samirkst - pēc tam māju grūti izžāvēt. Keraterms vairāk jāsiltina, bet materiāls stipri pamatīgāks, katram savi plusi, mīnusi. Galu galā - ne jau sienas nosaka mājas kvalitāti - pareizāk sakot, tās to nenosaka nemaz, jo dzīvojot iekšā ir pilnīgi vienalga no kā ir sienas. Labāk pievērs uzmanību lietām, kas reāli nosaka mājas kvalitāti - apkure, ūdensapgāde, plānojuma ērtums, ventilācija, gaisma, apdares materiālu kvalitāte, labs siltinājums.

vai kāds pie reizes nepateiktu cik ilgi žūst aeroc sienas pēc celtniecības pabeigšanas līdz tas sasniedz tā saukto līdzsvara mitrumu un cik % tas īsti ir, kā arī par cik samazinās siltumvadītspēja kamēr materiāls ir pārāk mitrs( cik reizes stiprāk jākurina pirmajā ziemā u.t.t) paldies jau iepriekš.

Jāizvēlas tos materiālus kas grūti uzņem mitrumu un viegli atdot.
Latvijā ir mitrs klimats un jābūt uzmanīgiem pie materiālu izvēles.

A kā nomērīt jau reālas siensa mitruma %? Es labprāt izmērītu savas mājas sienas, jo pavisam nesen viens "speciālists" kunkstēja ka man redz sienas būtībā tikai augustā apmestas, līdz ar to tie bloki ir pilnībā slapji un es tūlīt sākšu maksāt par apkuri lielas naudas. Kautkā nevaru sagaidīt tās lielās naudas :)

Nopērc jebkurā bodē multimetru, kas mēra arī mitrumu (noderēs visam kam) - sienās ar tādu neizmērīsi, bet telpās relatīvo mitrumu gan.
Man koka karkasa mājā tiko mērīju, pārsteidzoši sauss gaiss - tikai ap 35% rel. mitrums - pāris dienas atpakaļ. Vienkārši tā, salīdzināšanai - ja telpās ir virs 50%, tad jau tas ir jocīgi, jo tagad, apkures sezonā principā visiem ir pasauss gaiss.

Telpās skaidrs, bet radās vēlme pamērīt pašam blokam. Savādāk tā švamme baigi sausā šķiet :) Mani sāk uztraukt niecīgais elektrības patēriņš, tāda sajūta, ka es te priecājos par piem. defektainu skaitītāju, un pēc tā nomaiņas sekos pavisam savādāks rēķins.

Pats neesmu rokâs turêjis, bet saka, ka tas verkjis, ar ko mêra, piemêram dêljos, arii neko nemaksajot - ar to principâ var izmerit jebkura materiala.

Labrīt!
Harij T, vai varētu lūdzu nedaudz paskaidrot, kas tas par brīnummateriālu, kas grūti uzņem un viegli atdod???
Laikam šo fizikas kursu es nebūšu apmeklējis:)

____________________________________________________
Posted by: Harijs T (---.ejae.lv)
Datums: 25/11/2008 14:38
Jāizvēlas tos materiālus kas grūti uzņem mitrumu un viegli atdot.
Latvijā ir mitrs klimats un jābūt uzmanīgiem pie materiālu izvēles.

Apšaubu (tāpat kā līdzīgus apgalvojumus apavu industrijā/reklāmā un stiklu IR caurlaidībā) smart-materiāla ar Harija aprakstītajām īpašībām ja ne varbūt eksistenci, tad reālu pieejamību gan. Mazliet uz to pusi varētu vilkt koks, kura virskārta slapjumā piebriest un bremzē dziļāku samirkšanu, tomēr parasti arī to cenšas ekspluatēt sausākā režīmā.
Būvējot ekoloģiski, cenšas lietot materiālus, kas mitrumu viegli gan saņem, gan atdod, tai pat laikā pret pārlieku-daudz-saņemšanu cenšoties pasargāt konstruktīvi.
Runājot par skaitītājiem, pieļauju, ka Latvenergo bilanci ievērojami uzlaboja padlaika skaitītāju maiņa uz jaunajiem, kuri vairs nepieļāva radio klausīšanos vai 25W spuldzes degšanu, ripai negriežoties.

Te citās sadaļās tika apspriests mitruma savācējs telpās, ar tā palīdzību lielo slapjumu dabūsi laukā vidēji mēneša laikā (tikai daudz samaksāsi par elektrību), ietaupīsi uz...
...daktera apmeklējumiem vecumdienās!
Sienas žūšana dabīgā ceļā, bez mitruma savācēja ir atkarīga no daudziem faktoriem, gāzbetonam 3-5 apkures sezonas, keramzītbetonam 2-3 apkures sezonas, keramikai 1-2. Protams katrā vietā savādāki apstākļi, faktiski par nekādu žūšanu dabīgā ceļā mēs nevaram runāt par ēkām, kur siltumizolācijai izmantos putu polistirols, logi noblīvēti un nav piespiedu ventilācijas.
Te nu diemžēl cilvēkiem, kuri uzbūvējuši sādas ēkas varu ieteikt uzturēt vislabākās attiecības ar dakteriem...
Par līdzsvara mitrumu: savā laikā RTU Silikātu materiālu institūts ir veicis dažādu lielformāta sienu materiālu līdzsvara mitruma satura salīdzinošo analīzi paaugstināta mitruma apstākļos (90-100%), tajā tabulā redzams, ka: keramzītbetona līdzsvara mitrums 3,8%;
gāzbetona līdzsvara mitrums 7,9%;
keramiskajiem blokiem 0,45%.

__________________________
Posted by: aakk (78.84.71.---)
Datums: 25/11/2008 14:29
vai kāds pie reizes nepateiktu cik ilgi žūst aeroc sienas pēc celtniecības pabeigšanas līdz tas sasniedz tā saukto līdzsvara mitrumu un cik % tas īsti ir, kā arī par cik samazinās siltumvadītspēja kamēr materiāls ir pārāk mitrs( cik reizes stiprāk jākurina pirmajā ziemā u.t.t) paldies jau iepriekš.

nu te aaaa jau sakomentējis garām!!! Sen jau Latvijā ir pieņemts Eiro standarts kā notiek salturības ciklu un citu tehnisko lietu mērīšana, visiem blokiem standarts ir vienāds tāpēc jau ir CE zīme.
Ja par salturību, tad nenoliedzami keraterms ir blīvāks materiāls un piesūcināts ar ūdeni - temperatūras apstākļos ūdens izplešās un rodas mikro plaisas (kā redzam ķieģeļu mājās) daudz ātrāk nekā aerocam, kam ir poraina struktūra kur šo izplešanos un saraušanos kompensē. Tāpat arī gaisa apmaiņa caur porām notiek daudz efektīgāk - līdz ar to sienas daudzātrāk žūst. līdzsvara mitrumu aerocs deklarē 4-6%.

Sveiki.
Atbildot uz sākotnējo jautājumu, ja vienīgais kritērijs ir salšana, tev jātaisa koka sienas.

Paņem keraterm/fibo/aeroc bloku un ieliec ūdens vannnā uz 20 sekundēm, sasaldē, atlaidini. Nu bloks izskatīsies kā bloks. Ar aci nepateiksi,ka ir plaisas. Es domāju, ka visvairāk plaisu būs aeroc, jo tur ūdenim ir kur palikt (kad no keraterm ūdens notek visvairāk, no fibo notek mazāk). Kur ūdens visvairāk uzkrājas -1. aeroc, 2. fibo, 3. keraterm. Un sasalis ūdens nedaudz lauž bloku (visus) arī koku, tikai koks staigā, padodas, kad bloki plīst.
(Pavēro vecas ēkas, kurām ūdens tiek klāt ārpusē un sasalst, kā viņas izskatās, būtībā šodien neviens tik slikti ārsienas neatstāj kā pabeigtas )


Kas notiek pēc tām n-tajām sasalšanas reizēm, neesmu mēģinājis. Bet visticamāk nekas labs.

Reāli dzīvē, slapja bloka sasalšana īsti nenotiek, jo sienas kā minimums apmet vai uzliek vati un apmet. Līdz ar to mitrums tur dabīgi netiek klāt. (ar nosacījumu ja ir virsū jumts + ideāli ja iekšpusē nestāv vaļējas grīdas).
Manā gadījumā bija Keraterm gan ārsienas gan iekšsienas, bija vaļējas grīdas, no ārpuses neapmests, toties jumts bija virsū. Pieliekot roku pie blokiem (mīnus 10 grādos) viņi bija sausi gan no ārpuses gan iekšpuses, izņemot vietu, kur bija lietus lijis 2 nedēļas. Tur bija apledojis, liku sildītājus, ledus ārsienām pazuda pēc 2 nedēļām. Mēs nepaspējām uzlikt jumtu un kamēr bijām prom no objekta, neviens nebija apsedzis ar plēvi vienu malu.

Ja interesē varu vairāk pastāstīt tieši par keraterm un varam arī palīdzēt, ja kāds vēlas būvēt no šī materiāla. gsm. 28640402