Sveicināti!

Īpašumā parādījusies padomju laikos celta vasarnīca, neliela, apm 42m2 (kopējā platība) Nekādas apkures nav. Grīdas ar sapuvušas. 1 stāvs.
Vēlos pakāpeniski pārbuvēt par dzīvojamu telpu ;) Elektrību ievilkām jaunu, bet "provodku" mājā norubijām nost. Durvis metāla, drīz būs plastikāta logi. Ko ieteiktu darīt ar grīdām? un kādas patlaban izmaksas? Māja Latgalē. gribu arī uzmūrēt krāsni. bet nekādi nevaru rast spečuku... :( Varbūt ir ieteikumi?
gribam piebūvēt otro stāvu, bet vieta pati par sevi purvaina, tuvu ezers... vai drīkst izmantot blokus? jebshu labāk tomēr stiprināt pamatus un karkasu no koka?
neesu diezgan izglītots šinī jomā , būtu pateicīgs par padomiem.. plānots maksimāli strādāt pašiem.. krīze tak :D

Ja tik tiesam pratigak neliekas buvet blakus jaunu maju,
tad es vismaz ieteiktu rikoties sadi:

Ta ka maja ir loti mazina, tad buuveet no blokiem apkart jaunas sienas, tad vismaz zinasi, ka sis sienas vares nest tavu iecereto otro stavu.Kad kasti busi uzmurejis un ticis lidz parsegumam, tad jauc ko koka buudu nost.
Jebkura gadijuma, ja gridas ir izpuvusas, tad nekas labs nav ari sagaidams nesoso sienu apaksdaljaa.Cik ari noprotu, autors nav gatavs nekadiem papiriem un to saskanosanai, tad manis ieteiktaja gadijuma kopejot vecas majas aprises, domstarpibu gadijuma to varetu norakstit uz rekonstrukciju vai remontu.Atklats protams paliek jautajums, kas notiek ar to otro stavu, ja vesturiski tur tads vispar nav bijis (varbut ir mansarda telpa?).

Lai vai ka - ieteiktu buvet visu no jauna un cita vieta.Tici man - tas gala rezultata buus leetaak.Pats kad nopirku zemi uz tas bija koka majina.Es ilgi ar vinu tur ampelejos, kamer beigas nojaucu, jo pat tad kad saku buvet isto maju, sapratu, ka ta buda teritorija skata zinja nu nekaa neiederas.

krīze raksta ar :(

variants 1. Latvijas Kamīnu un krāšņu podnieku biedrība.

variants 2. Palasi litaratūru:
Podnieku darbi. E.Balgalvis, Rīga, Amatn. kamera, 1939;
Krāsnis un Pareiza kurināšana. A Delviga red., Rīga, Saimniecības lit. apgāds, 1943;
un taisi pats.

Kapēc koka būdu? :) mājai labi pamati un pirmais stāvs pilnīgi no ķieģeļiem. likti divās kārtās, ar gaisa starpsienu. vienīgi žēl ka pamati lieti divās kārtās un tomēr purvs dara savu .. viena mājas puse 100 punkti pamatus vajaga stiprināt. :) man nav jābūt gatavam papīriem. es vienmēt visu daru tikai caur tiem. savādāk šanī dzīvē nevar. visas atļaujas būs un tur nav problēmu. ir jau runāts un viss ok.. vēsturiski manuprāt saucas bēniņi ar vienu lodziņu.. gribētu vismaz pusstāvu.. i to vairāk vietas...

Atvainojos ka sākumā tik detalizēti nerakstīju.. tādos forumos esmu pirmo reizi..

vēl jautājums - ļoti daudzi paziņas saka (un arī būvē) ka dušu un tualeti vislabāk rīkot mansardā/otrajā/pusotrajā stāvā, jo tipo vieglāk pēc tam tos ūdeņus novadīt tur kur vajag.. cik reāla ir tāda prakse?

es plānoju pagaidām iztikt ar pārvietojamo bio tualeti... pa 100-150 ls var nopirkt (un ja alu daudz nedzer tad pietiek ķīmijas ilgam laikam) ;) bet pēcāk būvēt klāt pirtiņu (pirts + saimniecības ēka + labierīcības = viss vienā ēkā...) un tad jau mēģināt ar septiķiem.. kaut gan teritorija tikai "6 sotkas"

googlē meklēju bet maz ko rodu saistībā ar šo.. mož kāds zina derīgus linkus?

Par tualeti 2. stāvā - kāds ir racionālais pamatojums? Manā izpratnē tam ir nozīme tikai tad, ja sūdu trubu izvada pa logu ārā tā lai tie pa taisno uz kaimiņa teritoriju tek, citādi - slima suņa murgi.
Krāsns - ja bez vipendroniem parasta un kurināšanai - ss.lv tomēr vēl ir cilvēki, kas par relatīvi nelielu summu ir gatavi uzmūrēt, pats nesen apzvanīju, bet man vajadzēja ar vipendroniem :)
Grīda - principā tikai 1 variants, ja reiz tā uz grunts pa taisno un grunts ir mitra - betons. Koka sijām būs tāds pats liktens-sliktens kā esošajai grīdai. Tik nelielai platībai jau pat ar maisītāju var sajaukt. Ērtāk un labāk, protams, transportbetons. Vienīgi, ja tālu jāved, būs lielas transporta izmaksas. A citādi - 42m2 ar 10cm betona slāni (iespaidīgi biezs, reāli ar 7-8 cm pietiek) ar 200Ls tu ieraksties. Plus puķiks un plēve apakšā. Koroče, līdz gatavai grīdai kādi 300-400 Ls, ar visu armatūru.
Otro stāvu - laikam jau vieglāk no koka. Esošajam mūrim var uzmūrēt vai uzbetonēt vainagu, kas smuki līmenī un uz tā tad veidot karkasu, lai gan mūrēt jau arī varētu. Biezos gāzbetonus var ļoti labi izmantot bez siltināšanas, jo siltinot parādās problēma ar 1. stāva salaišanu smuki kopā. Vai nu siltināt abus stāvus, bet vasarnīcai, kurā reāli nedzīvo tas būtu muļķīgi. Laikam jau gāzbetons sanāk lētāk, jo koka karkass tomēr ar kaut ko prasās nosiltināt, un tas atkal maksā naudu.

šodien bija meistari par žogu apkārt.. izskatās ka tomēr ne... daudz runāja.. cenas ar tādas interesantas un bez īpaša pamatojuma. Krāsns meistaru atradu, pat tādu īpatnēju :) piedāvāju šim sapirkt gatavos sausos maisījumus krāsns mūrēšanai - man tak tā vieglāk. bet šis tam neuzticas, vajag smiltis, cementiņu un viņš pats visu pamazām veiks :) mož pat tā labāk. nolēmu nesteigties, vajag savākt vairāk informācijas.

par grīdu:

tagad man tur apakšā smilts, tad kādi (rupji skatoties) 15 - 20 cm pamati un tad tikai grīdas līmenis. ja liet betonu 10 cm tad manuprāt sanāk, ka līmenis kļust zemāks nekā bij...

vai nevar tā? >> sabetonējam stabiņus, uz tiem lieku lagas ,kuras pamatīgi ar antiseptiķiem noziežam, bet visu pēcāk aizberu ar keramzītu. ? pamatos ir caurumi vēdināšanai , bet vai tie ko dos, ja aizbēršu ar keramzītu???? būs gaisa cirkulācija???

nju tad augšā 22mm biezo spundēto osb (laikam egger).. cik tas ir reāli? jebšu nekam nederīgs variants? un vēl > tā kā osb, tad lagas salaist nedaudz biežāk, lai nekristu cauri ;)

Grīda jau nu nav problēma - kas, nevar vēl 10cm smiltis uzbērt, vai granti, vai šķembas un uz tā betonu??? Lai gan pēc tehnoloģijas būtu daudz pareizāk uz tām pašām smiltīm likt 10cm putuplastu, tad plēvi, tad armatūru uz distanceriem un betona grīdu (tā kā visa pasaule grīdu taisa, nekas nav jāizdomā). To līmeni dabūt vajadzīgo - par to jau nu tu vismazāk uztraucies, tas ir pats elementārākais visā šinī. Neviena lāgu grīda tev nekad neaizvietos labu uzlietu monolītā betona grīdu. Tev ko, pa visu varu gribas tajā pagrīdē žurkas audzēt??? Turklāt izmaksas kudiš lielākas.

:) žurku tur nav bijis 20 gadu... kapēc tagad jārodas? vienkārši man ar betonu maz saskares... baidos ko nepareizi izdarīt...

nu es iztīru tos gružus tagad, pievedu vēl smilti. putiku dabūšu, pa lēto, nav problēma. kam tā plēve domāta? hidroizolācija? kādu labāk? armatūra ar man it kā skaidrs ko un kā, bet pēcāk? mašīnu pasūtīt? jebšu pašam ar rokām maisīt un pa daļām liet? un vai es to tagad varu darīt.. salnas tak pa naktīm?

jap, vai blietēt ir obligāti jebšu ļoti ieteicami???

un kā man precīzi ieliet betonu vienādā līmeni? saprotu, ka nolīgt spečukus ir ok, visu izdarīs, bet situācija man tāda, ka pašam jādara...

sorry ja kādam liekas ka es te pastulbus jautājumus uzdodu. man kādreiz mācija, ka nebaidies atzīt ka nezini, labāk jautā, jautā un jautā, nekaunies... :)

Ja tu taisi sev, tad blietēt ir obligāti. Jebkurā nomas punktā 10min. laikā tu vari iznomāt vibroblieti, ja bērsi klāt tikai 10cm vai neko, tad pilnīgi pietiek ar mazo - 60kg. Skaties stats serviss vai ramirent, abi labi. Tikai puķiku liec cieto, parastais baltais tur neder. Ideālā gadījumā tāds, kas nesastāv no bumbiņām, bet ir kā putu plāksne (styrodur, jackodur, styrofoam). Plēve - parastā biezā PE plēve, 200 mkm, jeb 0.2 mm. Armatūras režģis jebkurš, pārdod visos veikalos, distanceri arī.
Betonu maisīt ir baigais nēģeru darbs, ja 40m2 un 10cm, tad vajag 4 m3 betona, kas ir kādas 10 tonnas. Lai gan, ja ir normāls betona maisītājs, var izdarīt, tāpat vannā tu tik daudz neuzjauksi.
Līmeni - nu tur visādi varianti, vadies pēc pamatu malām, kas noteikti ir līmenī, bet nu vēl pārliecinies. Tad var uz javas uzlikt betonēšanas vadulas, kuras pēc pamatu malām ar līmeņrādi izlīdzina, veikalos ir, tās ir tādas kā metāla sliedītes, pa kurām vēlāk, kad pļurra salieta, velk dēli, vai ko citu līdzenu.
Var pamatu augšmalās ieskrūvēt skrūves vai naglas un novilkt striķus pāri visai platībai, pēc tā tad uz leju mērot ar parastu lineālu arī ļoti labi var dabūt līmeni vadulām. Var vadulas nelikt un sadzīt tikai mietiņus, kuru augšmala būtu visiem vienādā līmenī - to arī viegli ar garu līmeņrādi izlīmeņot, bet nu tad betonējot grūtāk. Tādu milimetrīgu precizitāti tāpat nedabūsi, bet tas arī nav vajadzīgs, ja gribēsi likt kaut kādu prasīgu grīdas segumu, a ļa linolejs, tāpat būs jāuzlej pašizlīdzinošā grīdas masa.

Apsardzi pieslēdzu :) tagad varēšu vismaz ievest materiālus. Dabūju OSB 22mm eggger, pa 11 ls par plāksi :) no veikala plaukta :) kopīgos lēmumos nolēmām ka būs osb, grīda.. vismaz sākotnēji. jap, tomeer nauda ar speelee lomu.. tiklīdz savedīšu ķiegeļus un cementu, tā sāks mūrēt krāsni :)

vai Griestus var siltināt ar akmens vati? tagad man tie apšuti ar dvp, gribu nosiltināt liekot vati no augšas, nepieciešamības gadījuma pesishu nost dvp... tik un taa regipsis peecaak buus...

Labdien!

Ir ļoti līdzīga situācija, tāpēc neveidoju jaunu tēmu, bet rakstu te.
Vasarnīca. Celta 80/90 gados. Vieta ar augstu ūdens līmeni / blakus ezers / purvains apvidus.
Vasarnīcas izmēri 6m reiz 7m. Vienstāva ķieģeļu ēka. Pamati lieti divos piegājienos, cik ir konstatēts, tad salīdzinoši nedziļi - apmēram 35/40 cm zem zemes virsmas. Ēka stāv joprojām. Pamatu savienojuma vietā redzams, ka plaisas aiziet pa ķieģeļu sienu, bet būtiskas kaites nav konstatētas.

Blakus jeb aiz :) mājas ir pielieti klāt jauni pamati - apmēram 2,5m reiz 7m. Celtnieki vismaz solīja ka mēģinās liet dziļi - uz darbu veikšanas momentu apmēram 65/75 cm dziļumā jau bija ūdens. Ar vasrnīcas vecajiem pamatiem nav savienots. Nostāvēja vairākus gadus bez slodzes. Būtisks "iegrimums" netika konstatēts.

Doma ir uzbūvēt no blokiem papildus telpu, kaut kā (?) savienojot ar esošās ēkas sienu. Tad vietējie spečuki iesaka augšā visu apjozt ar 20cm betona sasaisti un tad bliezt virsū mansarda stāvu no koka.
Jūsu domas par tādu ideju?

Papildus visam tam, ir doma tomēr vēl atrakt vecos pamatus un ieliet klāt + armatūra + varbūt izdodas ieliet dziļāk nekā tie 35/40 cm - jo gadi iet un purvs "zūd" :D

Otrs moments - vecās vasarnīcas grīdas.
Vasarnīcai iepriekš bija 4 telpas: 3 istabas un "virtuve", kurā izveidots ar betonu aizliets pagrabiņš.
Ir veikta vienas starpsienas un grīdas seguma (kopā ar lagām) demontāža.
Rezultātā ir viena lielāka telpa (6m reiz ļoti apmēram 3,5) kur palikušas tik smiltis (kuras vienmēr ir mitras). Vienā istabā ir saglabājusies koka grīda (domājams, ka ir mainīta mož kādus 15 gadus atpakaļ) un tā saucamā virtuve kurā ir saglabājusies oriģinālā grīda - domāju ka tikai tāpēc ka ir pagrabs un tipo dabiskā ventilācija. Pagrabā ar viss bēdīgi. redzams vecais keramzīts, plēves, puvuši dēļi, pelējuma sēnīte. Pagaidām tur nelienu un neko nedaru, jo ir jāplēš grīda vai arī jāmeklē spečuki kuri var ielīst "alā" :D.

Ņemot vērā dažādos forumos lasīto un arī šajā diskusijā atspoguļoto, doma ir viena - betona klona grīda.

Vai pīrāgs būtu pareizs?:

Noroku "vecās" smiltis jebšu nedaudz izlidzinu telpu.
Noblietēju kā protu (varbūt labāk vibroplatipasūtīt?)
uzklāju biezo plēvi
uzklāju cieto putuplastu (5cm)
atkal plēve
distanceri + armatūra
betons (minimāli 5cm) ?

Ļoti ceram, ka šeit varēsim gūt kādus ieteikumus, komentārus. Ir vēlme mēģināt visu veikt maksimāli pašu spēkiem. Vairs nav nekādas uzticības celtniekiem - kuri kā vienmēr - saka vienu, dara citu un rezultāts vispār ir vēl jauns brīnums :(

Vēl viens moments - telpas iekšpusē starp pamatiem un ķieģeļu sienu ir tāds kā pakāpiens... nesen dari pats bij raksts par telpas siltināšanu no iekšpuses ar 5cm starpsienu blokiem...

Kādas speciālistu domas - ir vērts izskatīt tādu variantu? jeb mēģināt vate + riģipsis divās kārtās ?