Gribēju uzzināt par plātņveida pamatu sastāvu.
Cik saprotu:
1)Noņem auglīgās zemes virskārtu;
2)Izveido pa mājas ārsienu līniju veidņus;
3)Uzklāj 5mm biezu celtniecības plēvi- hidroziolācijai;
4)Uzlej 5cm biezu betona izlīdzinošo kārtu;
5)Saliek armatūru 2kārtās+ komunikācija
6)Lejam betonu
Lūdzu papildiniet, ja vajag labot kādu punktu

Kur pats svarīgākais - siltumizolācija?

Pēctam, kad būs uzmūrētas sienas katrā telpā domāju zilo stipro putuplastu, caurules siltajai grīdai un pār iplānu kārtu ar betonu.

Pēctam, kad būs uzmūrētas sienas katrā telpā domāju zilo stipro putuplastu, caurules siltajai grīdai un pār plānu kārtu ar betonu.

Var jau būt, ka kalna virsotnē sanāktu noņemt virskārtu (viena-divas lāpstas) un vālēt augšā. Vidējā statistiskā gadījumā gan vajadzētu ne mazums kravu berammateriālu (smiltis, šķembas), lai pamatu kautcik paceltu virs apkārtnes.
Citi foruma apmeklētāji droši vien teiks, ka ar vibroblieti visu varētu izdarīt pāris nedēļās, bet es - ka jāber skalojot ar ūdeni un jāļauj vienu ziemas (nu jau laikam 2009-2010) sezonu nostāvēties...

Nekam nekur nav jānostāvas, tas ir mīts, grunts ir pareizi jāblietē, ko pie mums principā pareizi nedara pat lielās firmas. Jebkurā grāmatā rakstīts - uzber 20-30cm un ar smago vibroblieti noblietē, uzber nākamos, atkal noblietē. Pa šādu grunti var braukāt pilns betonvedējs neatstājot pat pēdas. Nezinu kāpēc, bet tā nedara. Ja uzber 1m biezu slāni, tu viņu vari blietēt cik gribi, nekas labs tur nebūs.
Es pamatu smilti lēju 24h 2-as nedēļas ar ūdeni. Bet vienalga, kad uziet virsū ar 500kg blieti, tas nosēšanās efekts ir afigennijs, jo sitiena spēks lielajai blietei ir vairākas tonnas uz to 0.3m2 pēdas laukumiņu. Zeme dabīgi principā nesablietējas pat 10 gados. Reāls siķiks - bija kaut kad 15 gadus atpakaļ rakts elektrības kabelis, zeme itkā smuki līdzena, bet kad taisot celiņu šai vietai iet pāri ar lielo blieti, veidojas izteikts padziļinājums, kur agrāk tas grāvis ir rakts.
Starp citu - kara laika apbedījumus meklē durot zemē drāti. Tur kur rakts, zeme ir daudz irdenāka un drāts iet kā sviestā - tur kur nav rakts, daudz grūtāk iedurt - un tas ir 60!!! gadus atpakaļ.

Vai ir kādas šaubas, ka pa plānām kārtām neber laika un darbaspēka ekonomijas nolūkā?
Pats ar blieti neesmu strādājis, bet redzējis dažus brīnumus gan, turklāt arī kabatā nemētājas lieki tūkstoši skaidrā naudā ķīlai, tāpēc līdz šim no bliešu lietošanas esmu izvairījies.
Cik mitrai jābūt (cik drīkst būt) smiltij blietēšanas laikā? Nereti bliete zem sevis rada tādu kā sausas grunts spilvenu, kas brīvi peld apkārtējā vēl slapjākajā (par no zemblietes izspiestā ūdens tiesu) smiltī. Pārvietojot blieti, pārvietojas arī "peldošā sala".
To, ka vēl (jau ar visu plāksni) sēdīsies, es sagaidu, tāpēc izroku, neskatoties uz augsni/neaugsni, vienādā dziļumā, lai, ja sēžas, tad vienmērīgi.

Piekrītu, ka pareiza blietēšana ir ļoti efektīva. Savukārt zemes nosēšanās ir ļoti atkarīga no sastāva (smilts arī ir dažādu veidu). Man piemēram būvējot māju sanāca iegādāties kaut kādu sarkanīgu smilti ar pavisam nelielu māla piejaukumu. Es to sabēru 1.5m biezā kārtā pamatu kastē (pavasarī). Tad visu vasaru lēnām būvēju sienas un protams visi nokrišņi ļoti labi tās smiltis mitrināja. Kad rudenī domāju vai man nevajag pirms grīdu betonēšanas vēl šķembas uzbērt, tad paņēmu lāpstu un mēģināju izrakt nelielu reni, kur kanalizācijas trubu ielikt. Biju šokā - tās smiltis bija tā sablietējušās, ka es knapi ar lāpstu vispār kaut ko varēju izdauzīt. Tas vairāk līdzinājās smilšakmenim, nevis smiltīm. Tad protams doma par šķembām tika uzreiz atmesta :)

Par tūkstošiem neko nezinu - es atstāju 250 Ls ķīlas naudu un 500kg blieti paņēmu nomā par 10 vai 15 Ls uz dienu. Atveda, ar krānu iecēla pamatos un lieta darīta. Pusdienas darbs un sablīvēšanās ir ne pa jokam. Tas, kas ir drebinājis ar daudz maz palielu blieti uzreiz zinās, par ko ir runa - tu tur vari liet ūdeņus un vēl sazin ko, bet riktīgs bleķa klucis, kas vibrē ir nenormāli jaudīga lieta. Princips tas pats, kas pneimatiskajam āmuram vai parastajam - pamēģini naglu ar spēku iespiest kokā - bikses būs pilnas, bet ar sišanu iesit ka nemetās, ar blieti un zemi ir tas pats. Tā zeme vibrē vēl 5m rādiusā - tas ir reāls spēks. Man iebraucamais ceļš nu jau 2 gadus - kādu pusmetru biezs ķieģeļu un šķembu slānis - pilns betonvedējs neiegrimst ne centimetru, bet kad gāju tai vietai pāri ar blieti, tad aina pavisam cita - reāli tiek iespiests dziļāk zemē viss, un par vairākiem cm. No modernās tehnikas nav jābaidās - tā ir jāizmanto.

Arī pats atbalstu blietes izmantošanu,bet esmu šad un tad aizdomājies par to,ka pirms 15 un vairāk gadiem pie mums cilvēki pat nebija dzirdējuši par tādiem zvēriem,bet grīdas taču nav šo gadu laikā vecajām mājām nosēdušās par 10-30 cm........

Agrāk viss notika lēnāk, ne tādos triecientempos kā šodien. No otras puses - kāpēc gaidīt gadu, kad smilts kaut cik nosēdīsies, ja to principā var paveikt pa vienu dienu.

Laikam daži vecās koka blietes nav redzējuši :) Veči ar rokām dauzīja.

Pilnīgu piekrītu - jāņem normāla bliete un jāblietē pēc tehnoloģijas - 20-30 cm uzber un tad ar blieti. Pie mums jau celtnieki halturščiki saber visu slāni uzreiz un tad blietē - tā nav iespējams sablietēt kvalitatīvi. Tā ir ātri, slikti un droši vien dārgi :)

Es pats sagatavoju savai mājai pamatus. Iznomāju blieti starp 400-500kg. Dīzelis, pašgājējs (forward/reverse), vadība ar joystiku, pagriezt manuāli arī diezgan viegli. Īsāk - ērti, labi un kvalitatīvi. Nav ko jāties ar tām mazajām blietem, kuras jāstumj un jāvelk. Domāju, ja lielāks laukums jāblietē (piemēram, mājas pamati), tad ar lieto gala rezultāts sanāks lētāk, ātrāk un kvalitatīvāk nekā jājoties ar mazo blieti.

P.S. Tika jāatcerās, ka mitru mālainu zemi nedrīkst blietēt - lielā bliete mālus "uzkuls", pielips un sāks grimt :)

Tktāl ir skaidrs ja zem pamatiem jāblietē, bet ja ir ielieti pamati un piebērta smilts vai tehnologjija taada pati? Tipa nepaarpleesh pamatus ar taadu tuboblieti? :)

vai,tad cementu ar liki,kad pamatus leeji?:):):)

Es tieši pamatu iekšpusē sabērtās smiltis jau arī blietēju. Mazā - 60kg ir kudiš grūtāk vadāma kā lielā bliete, jo mazajai nav reversa un tā ar spēku ir jāvelk atpakaļ. Lielajām ar reversu vēl viens baigais pluss - to kloķi slēdzot no priekšas un pakaļas ātrumu ir viens punkts, kur tā bliete vibrē uz vietas. Šaurās vietās un stūros vispār ideāli.

shitaa taisa zviedrijaa.
smalka graniita skemba
putuplasts
pleeve
armatuura
betons
[bildites.lv]
nu protams, visas trubas un ko jau vajag, iestraadaa tur iekshaa. blieteeshana minimaala, cik jau taam smalkajaam skembaam vajag.apkaart likaam fibo blokus caur putuplastu(lai peec tam vinjus vareetu nonjemt nost un izmanot muureesanai- taa neko sev ekonomija uz veidnju reekjina, vai ne??!!)
[bildites.lv]
[bildites.lv]
[bildites.lv]

armatuura.. [bildites.lv]

:) Kad Latvijā būs šitāds pamats zem mājas, tad mēs arī neblietēsim :)
Žora, cik biezu to puķiku tur salikāt, izskatās, ka 2 kārtās. Un armatūru gan grīdām, gan plātņveida pamatiem esmu ievērojis, ka iekš SWE liek stipri stipri resnāku kā pie mums standartā. Cik tad tas betons biezs, arī izskatās, ka 2 kārtās.

jaa putuplasts bija 100mm divaas kaartaas(laikam,a mosh 50mm), gar saaniem 50mm.betons vienaa kaartaa, apmeeram 30 cm. bet nu taaads betons, ka tur ne ar perfi, ne ar ko nepanjemsi:D