Ko labu un sliktu varat ieteikt par pamatu būvniecību no dzelzbetona blokiem?

Kur tu esi redzējis dzelzsbetona pamatu blokus??? Parasti tajos dzelzs ir tik, cik āķīšos pacelšanai. Pie šodienas betona cenām monolītos jālej. Ar blokiem jau arī var, bet sienas nesanāk tik līdzenas, ja līmē virsū siltumizolāciju - lielāks čakars. Ja pamati kantaini - labs variants, ja ir erkeri uc. vipendroni, galīgi garām, jo tad bloki jāskalda - precīzi to grūti izdarīt, jāsmērē ciet caurumi utt., koroče - sliktāks rezultāts ar apšaubāmu ekonomiju.

Katram savi plusi. Lai izdotos efektīvi strādāt ar saliekamajiem, vispirms vajag kārtīgi iepazīties ar projektu. Ja pamatu konfigurācija nav pārāk sarežģīta, iespējams, ka saliekamais ir tas kas būs izdevīgāk. Priekšrocības ir tās, ka pamatus var montēt ātri praktiski jebkuros laika apstākļos, atkrīt veidņošanas darbi, betona iestrādāšana un kopšana, cietēšana. Stiegras gan tāpat kā monolītajiem ieteicams pielietot - tās ievieto starpbloku šuvēs starp pēdu un apakšējo bloku un augšā izlīdzinošajā kārtā, taču pie viendabīgas grunts vienkāršai prrivātmājai var arī iztikt bez. Blokus pat var nelikt vienu pie otra cieši, bet ar atstarpēm, kas ļauj ietaupīt (augšējā rinda, protams, jāliek solīdi).Pasūtot BK daļu ieteicams jau vienoties ar konstruktoru lai viņš projektē pamatus no blokiem, sazīmē bloku izkārtojumu katrai bloku kārtai. Pie trūkumiem var minēt montāžas mehānisma nepieciešamību (liela masa). Tāpat būs jāveido izlīdzinošā kārta, kā arī jājauc java starpbloku šuvēm. Tas ka jāstrādā rūpīgi laikam nav jāmin kā trūkums. Vēl kā trūkums ir cilvēku negribēšana parēķināt, plānot. Daži treknie gadi neveselīgi sačakarēja cilvēkiem loģisko domāšanu, jo, redz, ietaupīt štuku, pusotru uz pamatiem - tas jau nekas nav! Taču kopā uz visu māju salasās pietiekami lielas summas lai teiktu - ir gan. Taču tā ir katra paša darīšana un vēlēšanās. Jāseko līdzi situācijai tirgū jāparēķina bloku, montāžas un transportbetona, veidņu nomas, iestrādāšanas izmaksas. Tad arī varēs teikt - es izvēlējos izdevīgāko.

Es piekrītu SAK, jo ja tev tie bloki no padomijas laikiem mētājas par velti, tad kāda velna pēc liet monolītos, labāk izskatās, vieglāk apšūt ar putiku.
Rezultātā nauda vējā jeb jāsaka Cemex maciņā.

Ar blokiem neesmu redzējis nevienu, kas tiesām līdz galam būtu visu sarēķinājis. Parasti jau piemet bloku cenu un saka - vo, es pamatus uz pusi lētāk kā monolītos uztaisīšu. Bet, ja nopietni - neviens neierēķina autoceltņa īri, javas maisīšanu, izmaksas, neierēķina to, ka izlīdzinošā kārta tāpat ir jāveidņo, jālīmeņo, jāstiegro. Nu kas tur var sanākt lētāks, nesaprotu. Blokus taču ražo tieši tāpat no betona, kuru salej, bet tikai citā vietā, rūpnīcā. Transports - parasti viens smagais vairāk par 2-3 blokiem neved, jo smagi, a vajag desmitiem. Turklāt monolītajiem ir pavisam cita stingrība - nav šuvju. Tas īpaši svarīgi pie mūsu švakajām gruntīm. Zem monolītajiem tu vienā stūrī vari izrakt bedri un nekas viņiem nenotiks, bet no blokiem ir šuves un tie tomēr sēžoties kaut kam nevienmērīgi, pa šuvēm plaisās. Ja grib briesmīgi ekonomēt - var taču pats visu darīt, būs ekonomija.
Monolītajiem pats dārgākais ir veidņu īre, kas visu sadārdzina, var taču veidņus taisīt no OSB, kuru pēc tam var izmantot citur - jumtam, melnajām grīdām utt.

Te būs mana pieredze un izdevīguma atspoguļojums saliekot no pamatbliekiem...


Zināju, ka pagrabstāvu gribu no pamatblokiem. Projektā māja 12x12.8m (tāds izmērs tieši, lai smuki pa blokiem sanāk un divas 6m paneļu rindas). Bloki 4ās kārtās.
Trekno gadu pīķī nolēmām uzsākt. Katru rītu ieksatījos ss.lv vairākās būvmateriālu sadaļās un vienu rītu atradu pa 15Ls bloki (40 cm) māja liela tāpēc gribējās tieši tādus. Bergjos no tā restorāna, kuru tur nojauca. Bloku (un arī paneļu) bij vella pūtiens. Cena jauniem tad bij 25-27ls. Tad nu savus aptuveni 70 blokus pa 1000ls arī iegādāju (jā un pusītes un trešdaļas čalis no nojaucēl/izpārdevēj firmiņas atdeva bonusā. Ņēmu nedomājot tāpēc arī ka vest ļoti tuvu. Mašīnu tajā pašā ss atradu pa 15ls/h un lielais"mans" ar manipulatoru saveda man visu. Vienā reizē ņēma 10 pamatblokus un dažas puses vēl virsū čalis guļot lika. Bloks ap tonnu sverot. Lielā kravinieka nestspēja ap 15 t. (2-3?)
Veda laikam 3 nepilnas dienas tātad ap 350Ls pa transportu atdevām (tajā skaitā vinš man arī paneļus saveda).
Pēdu ar tēvu paši uz vietas pa nedēlu ielējām +/- 4kubi.
Veiksmīgi salikām pieaicinot vienu pieredzējušu veci divos paņēmienos pa divām nepilnām dienām. Krāns kopā izmaksāja ap 250lvl (18ls/h)
Vecim 100 vai 150 pa divām dienām. 2 palīgi kopā 80lvl. Smiltis ap 80lvl. Cemnts apmēram tonna tātad vēl 100 lati.
Izlīdzinošā josta, kas pie reizes arī logu aiļu pārsedzes tātad pirktais betons ar sūknēšanu bij 350Ls. Armatūra kāda tonna respektīvi arī 350ls.
Nu un kas tur vēl horizontālā hidroizlolācija laikam bij lati 50 maksimums (pašu darbs).
Nu un protams piestrādāšana pie viņiem, visādu sīko, palikušo caurumu aizliešana vai aizmūrēšana. Pašu darbs utt.

Nu tātad 380m2 mājas viss pagrabstāvs protams bez sittināšanas, ārējās hidroziloāciajas un pārējām extrām, tikai karkass 2800ls. Domāju labs rezultāts buma laikā, jo piemēram firma par lietajiem vai mūrētajiem pamatiem prasīja ap 15000Ls.

Paldies par saviem viedokļiem!

Ne jau velti PSRS laikos saliekamā betona/dzelzsbetona ražošana un pielietošana - no pamatiem līdz jumta pārseguma plātnēm, kopnēm - bija augsti atīstīta - tam pamatā bija ekonomiskais aprēķins.

Padomju laikā vienkārši saliekamo veidņu tādā izpildījumā kā Peri nebija. Bija kaut kas līdzīgs - tādi metāla vairogi. Tos parasti izmantoja monolītās kārtas liešanai virs pāļiem - šitā ir būvētas visas daudzstāvu panelenes. Nevienu atbildīgu celtni no blokiem netaisa, bet gan lej monolīto, jo stiprība ir pavisam cita. Turklāt R-Eiropā es nekur vispār saliekamās dz-betona konstrukcijas neesmu redzējis, tur visu lej. Protams, ir pārseguma paneļi, stabi, kolonnas, kas tur tiek lietoti, bet tā ir cita opera. Lai gan dienvideiropā, kur vispār visu lej no betona, nevienu pārsegumpaneli neesmu redzējis. Tur arī visas grīdas tomēr lej no monolītā.
Un par ekonomiju pad.laikos runāt ir vienkārši muļķīgi, rūpnīca atradās 1000km attālumā no izejvielu ieguves vietas, katlumāja atradās 10km no apsildāmās mājas utt.

uja, uja aaaa
aizbrauc uz to pašu Somiju - lielākā daļa celtņu saliekamās dzelzbetona konstrukcijas, pat privātmājas būvētas no 3kāršajiem sendvičpaneļiem.

un principā ir tā: jo tālāk uz ziemeļiem, jo lielāks procents celtniecībā izmantoto materiālu ir jau gatavas formas konstrukcijas. to nosaka gan klimats (būvniecības sezonas ilgums bez pretsala piedevām) gan darbizmaksas objektā vs angārā (daudz ērtāk un lētāk ir sastellēt sienu apsildāmā angārā nekā vējos un lietū būvlaukumā)

"stiprība pavisam cita"

manuprāt gan rūpnieciski izgatavajam dz/b izstrādājumam, kurš vēl izturēts kādus pāris gadus, būs lielāka stiprība, nekā ielietajam monolītajam betonam (izmantojot vienādas betona markas). rūpnīcā arī vieglāk nodrošināt betona kopšanu un mažaks novirzes no tehnoloģijas. pie tam monolītajam vēl nepieciešams laiks projektētās stiprības sasniegšanai, un 28 dienas tas būs tikai pie 20C, pie zemākām temperatūrām attiecīgi ilgāk.
cita lieta, ka dz/b konstrukciju metinātie savienojumi ir būvkonstrukcijas 'vājā vieta'...

aaaa - nu gan tu pats lej.
...grīdas lej monolītās - protams, ka rastjažku lej monolītu, ne jau montē ar ceļamkrānu. Taču ir arī tāda lieta kā nesošā konstrukcija, kas atrodas zem izlīdzinošās kārtas.

Par izlīdzinošo te nebija runa, bija domāts 2., 3., utt. stāvu grīdas.