Cienītais Juriks Noviks savā 1999.g. grāmatā raksta, ka mūrējot mūri ir vērts savlaicīgi logu un durvju aiļu malās iemūrēt koka klucīšus, pie kuriem pēcāk stiprināt logus un durvis.

zinu, ka padomju būvniecībā šādas lietas praktizēja, bet vai mūsdienās arī vēl ko tādu pielieto vai tas ir aizgājis etaps?

it kā grāmata izdota mūsdienās, kad jau pazina dībeļus, perforatorus utt., bet autors tik un tā iesaka mūrēt iekšā klucīšus.

Tajos klucīšos iesita episku 12 collu naglu cauri loga/durvju rāmim. Ja paredzēts šāds logu stiprinājums, tad kālab neiemūrēt.

Cik esmu lasījis par _cordwood_, koks neveido ķīmisku saiti ne ar vienu javu. Varbūt kā vidutāju var izmantot kādu PVA vai citu līmi? Kokam gan jābūt pāris gadus žāvētam, citādi izkustēsies kā vecs zobs. Drošāk par koka kluci varētu būt iemūrēt, piemēram, ar piemetinātiem stīpdzelžiem noenkurotus "garos" uzgriežņus.
Vidējā mūsdienu gadījumā, cik zinu, neiespringst vairāk par putu iepūšanu.

Cienītais Juriks Noviks tikai pārpublicē savasa vecās grāmatas, vai arī citus vecus tekstus. Es nekad nesmu augstu vērtējis šīs grāmatas. Kā mācību literatūru jau grāmatas var izmantot, bet tikai lai saprastu teoriju. Praktiskās lietas mūsdienās mainās ļoti strauji un tām jāseko līdzi pašam kaut ieejot būvmateriālu veikalā un apskatories uz plauktiem. Tak skaidrs, ka neviens mūsdienās durvis nenaglo ar naglām.

Pārāk es Noviku nekritizētu kaut vai tāpēc vien, ka viņa grāmatas ir retums starp mūsdienīgiem avotiem, kur daža vecā tehhnoloģija vispār tiek pieminēta. Bezkritiskums ieviešot jauno nereti rada arī vairākas jaunas problēmas, vienu, veco, _it kā_ atrisinot...

Piemēram Spānijā, visu durvju aiļu vietā tiek ar apmetuma kārtu iestrādāti koka dēļi (droši vien, ka pie sienas tie tiek ar dībeļnaglām arī piestiprināti). Kas pats ir licis durvis uzreiz sapratīs kāpēc, jo, ja grib smuki durvis pieskrūvēt, bez čakarēšanās, tad tas ir pat nepieciešams. Jo liekot durvis līmeņojot ir ārkārtīgi grūti iepriekš iezīmēt, kur jāsit dībelis, daudz vieglāk ir pa tiešo pieskrūvēt. Starp citu - interesanti, bet tur šķirbu arī nekad neaizpilda ar putām, jo kā jau esmu rakstījis, putas ir elastīgas un durvis agri vai vēlu vairs labi neveras, jo rāmis uz putām ir kustīgs. Tur lieto tādu metodi - parastās linu pakulas samaisa ar ģipša masu un šito zampu sastūķē iekšā šķirbā starp durvju rāmi un ailu. Pakulas ir kā armatūra, lai ģipsis neplaisātu, un pat ja saplaisā, paliek savā vietā, turklāt durvis ir nekustīgas nasmerķ uz visiem laikiem.
P.S. Novika grāmatas, arī mans viedoklis - ir tik ļoti novecojušas, ka reizēm pat nav vērts tās lasīt. Pamati, protams, nemainās, bet nu tās riktīgi ož pēc naftalīna, kaut ko jaunu jau nu varēja iekļaut, viss tomēr attīstās, un ne vienmēr uz slikto pusi. Tajās grāmatās tiešām modernos dībeļus vispār nepazīst.

Es ilgus gadus abonēju "Praktisko", kaut 70% bija reklāmraksti, galvenokārt vecīša un vēl dažu rakstu dēļ. Vecītis vairs žurnālā neraksta, un šogad vairs neabonēju (nevienu Latvijas būv- vai pusbūv-žurnālu).
Pakulas Latvijā agrāk mērcēja kaļķī (gan jau arī Novika grāmatās tas aprakstīts). Kaļķis drošāk pasargātu ne tikai sevi, bet arī koku no liekas sēnes.

Tādu praksi pielietoja krievu laikā ,kad durvju aplodas ailēs stiprināja ar naglām .Izdzenot naglu cauri aplodaj un klucī iekšā.Tagad jau cilvēkiem diezin vai patiks glaunās aplodās pa vairākām naglām . Tāpēc iesaku paņemt visparastākās reģipša ausis pieskrūvēt aplodas neredzamajā pusē . Un tālāk viss kā parasti ,ķīlēšna līmeņošana.

Super saruna internetā.
Es pie Jura Novika studēju krievu laikos, jau tad viņš bija konservatīvs vecs pirdējs.
Turpina tajā pašā garā- eksperts.
Protams koka klucis durvju ailā ir arhaisms no padomju celtniecības ziedu laikiem,
mēs vēl kādreiz uz vietas taisījām fibrolīta tipa klucīšus, kur cementa javu sajauca ar skaidām lai labāk naglu iedīt, tagad kad vajag durvis mainīt ārā dabūt nevar.

paldies par viedokļiem, protams drusciņ jau sajutos kā nejēga uzdodot tādu jautājumu, bet nu labāk uzdot un noskaidrot, nekā dzīvot neziņā :-)

Mēbeļu skrūve izskatītos gana glīti

Pareizo vietu caurumam var iezīmēt iemūrētajā uzgrieznī ieskrūvējot skrūvīti ar konusveida galiņu.

ar tādiem galiem ir arī koka skrūves. ieurb plastmasas dībeli un skrūvē uz nebēdu.

Laikam neviens durvis nav licis. Parasti rūpnieciskajām ir jau caurumi, kur jāskrūvē skrūves. Tad lūk, eņģu pusē OK, bet otrā pusē pirms izlīmeņošanas nezini, kur tās skrūves tieši būs un no tā, cik precīzas skrūves, atkarīgs cik labi ieliktas durvis. Tur tā ideja ir tāda - turi līmeņrādi, un kad ir, tad mauc skrūvi iekšā. Ja vēl jāliek dībelis, tas nozīmē, ka jānolīmeņo, jāatzīmē, jāņem kārba ārā, jāliek dībelis, atkal aptpakaļ utt. Tas nav nopietni. Tāpēc jau cenšas to dēli iestrādāt pašā ailā.

Es domāju, ka Noviku nu galīgi nevajadzētu noniecināt. Man ir visas viņa būvdarbu grāmatas, un jā, lasot atsevišķās tēmās nereti "naftalīns laužas ārā", bet tas naftalīns ir pārbaudīta vērtība - nereti piņķerīga un neērta, bet uzticama!