Lieta tāda, ka man ir parādījusies nopirkt saplākšņa atgriezumus par ļoti lētu cenu (kaut kādi 20-40Ls/kub.m), un tā kā piedāvājumā parādās arī 30x280x3000mm mitrumizturīgie saplākšņi, tad atiecīgi ir radusies doma savu iecerēto koka statņu vienstāva mājai to karkasu radīt no šiem saplākšņa atgriezumiem. Arī pārējā mājas apdarē varētu izmantot saplāksni. Ja izdosies dabūt arī par labu ciparu ar caurspīdīgo laminātu laminēto saplāksni, tad iekšējo apdari kādus gadus pat varētu netaisīt, pietiekami dekoratīvs un izturīgs.

Ļoti interesētu tāda komentārs, kurš būtu reāli saskāries ar saplākšņa izmantošanu nesošajās konstrukcijās. Mani vairāk satrauc, cik tāds saplāksnis salīdzinoši ar koka brusi ir izturīgāks vai neizturīgāks pret bojāšanos utt.?
Un kā uzvedas mitruma aprite, ja siltumizolācija no abām pusēm ir apšūta ar saplāksni (protams no telpas iekšpuses ir tvaika izolācija)?

1) cik tie atgriezumi gari un cik biezi, ja reiz līdzinās brusām?
2) brūnais manuprāt ir 100% tvaika barjera un no ārpuses tādu diez vai drīkst likt pat no būvkonstrukciju viedokļa.

3 metrīgi. Mani vilina lētums un precīzie gabarītizmēri, kas nemainās, kas diemžēl koka brusei nav raksturīgi.

No ārpuses tātad saplāksni nē.

Vēl nevaru izšķirties starp ekovati un akmensvati, bet te forumā par siltumizolāciju lasāmvielas ir pietiekami. Bet par saplāksni nav..

Noteikti, ka karkasu var taisīt, jautājums ir vai pietiek vertikāliem statiem ar vienu vai jaskruve kopa pa diviem, lidz ar to rodas jautajums par soli ar kadu velas izvietot vertikalos status un kada bus slodze uz karkasu un rezultata uz katru vertikalos statu (cik stavi, kas otra stava ieksa, kads jumts utt). Statu nestspeju aprekinat iespejams izmantojot LBN 206-99 laikam. Ta visparigi nemot drosi vien ka pietiek ar kopa diviem saskruvetiem jaņem vera ka saplaksnis liece ir ~2x vajaks par koka deli.

Bēniņi neapkurinātie, nesiltinātie, Jumts - šīferis vai skārds.

Ja godīgi, tad kaut kā jocīgi šķiet, ka koks liecas mazāk par tāda paša šķērsgriezuma saplāksni.

Un vēl sāku ievākt informāciju par pāļu pamatiem. Ir protams dārgie skrūvējamie, bet paziņa ir uzbliezis no elektrostabu dzelzsbetona stabiem. Ieurba zemē, iebēra šķembas un iesprauda to puļķi. Solis laikam bija kaut kādi 3m. Mani saista ātrums, ar kādu to dabū gatavu.

Tos finierus vari izmantot droši.
Vislabāk būtu 3x30 salīmēt kopā ar līmi un saspiest ar skrūvsspīlēm.
Tad tev iznāks brusa 90x280x3000 ar kuru principā var taisīt divstāvu mājas pārsegumu ar soli 600. Tāpat līmējot kopā gabalus tu vari iegūt brusu 6000 garu.
Uz šādas brusas var likt diezgan lielu slodzi un izmantot kā spāres un jumta krēslu.
Tikai slodze jāliek uz gala uz 90mm , jo saplāksnis uz mutes neko netur.
3000 mm vertikālos status sienām var likt droši, tad tev mājas karkass būs 280 mm
biezs. Bet mājas apšuvumu gan no gabaliņiem nestiķē, liela ķēpa un slikts rezultāts.
No ārpuses nopērc vēja izolāciju, no iekšpuses var likt riģipsi, pa vidu statņiem
vajag vati vismaz 150mm pēc LBN.

Vienīgi tā līmēšana diezgan laikietilpīga un beigās tas ietaupījums īsti nesanāk. Bet nu to vēl parēķināšu, kā tur īsti ir.

Es pie savas mājas ļoti daudz izmantoju finiera atgriezumus. Konstrukcijas stiprums jau atkarīgs no konstrukcijas un galīgi nav nepieciešams tās ribas līmēt kopā, var vienkarši likt biežāk.Finiera galvenana priekšrocība ir tas, ka ideāli taisnas kantes un materials negriežas. Cita lieta, ka paša jāpaštuko, jo meisteram jau negribas čakarēties un vieglak uzlikt resnas koka bruses. Finieris ir ļoti izturīgs materiāls un krievi tak karu vinnēja ar finiera lidmasīnām:). Pareizi jau būtu teikt saplāksnis, bet man kaut kā labak patīk teikt pa vecam- finieris.

Tas ka iesaku līmēt nav pa jokam, protams lielāks laika patēriņš.
Otrs variants ar speciālām finiera skrūvēm, bet tad skrūvsavienojums samazina konstrukcijas nestspēju un būs dārgāk.
Trešais variants ir skavot ar rūpniecisko skavotāju no visām pusēm, arī dārgi.

Starp citu krievi vinnēja karu ar amerikāņu duralumīnija korpusu lidmašīnām,
finiera zārki lidoja tikai kara sākumā un friči ātri tos svilināja nost.

Lidoja, lidoja arī kara beigas ar finira lidmašīnām:).
Ja runa iet par laminēta finiera līmēsanu, tad tur varetu būt problēmas, jo nu dikti plastmasīgs tas pārklājums. Es īpaši neredzu jēgu tai līmēsanai. Pilnīgi pietiek, ja vertikālajiem statņie pieskrūvēts kaut 3mm finieris. Tām krievu lidmašinām jau tieši tāda konstrukcija bija un, kaut vāciešiem bija pat reaktīvās lidmašīnas, krievi karu tomēr vinnēja:).

finieris ir saplākšņa 1 kārta, davai labāk čista terminoloģiski pareizi un latviski rakstīsim, ok?

Varbūt statņus var taisīt ņemot pa vienai finiera loksnei un abās malās skrūvēt klāt pa latai - tas šķērs izturībai un arī apšuvumu pēc tam būtu kur pieskrūvēt.

Vēl varētu ārējā sienas daļā laist latas arī horizontāli vismaz 5 cm biezumā, lai samazinātu aukstumtiltus, kas veidotos ja finiera statnis būtu pilnā sienas biezumā.

Man jau liekas, ka tas ir pilnīgs "Čau" pašam mājās līmēt brusas....būs tāds ieberziens, ka ilgi vēl pa forumiem gānīsies. Visreālāk būtu tās saplākšņa kārtas ar bultskrūvēm savilkt. TIKAI - tērauda materiāli un izgatavošanas čakars izmaksās dārgāk nekā skaistas brusiņas. Tagad jau kubs maz maksā. Un ar divi trīs kubi pietiks visām sienām.

Saplāksni var izmantot to kombinējot ar koka elementiem. Tātad saplāksnim tā malās pieskrūvē koka 4x4 vai 5x5 brusiņas. Bez aplēses stiprinājuma aptuvenais solis ~30cm. Tātad sienām tu iegūsi H vai T veida status ar izmēriem 8x28xL300cm.
Saplākšņus var izmantot arī vieglu pārsegumu izveidē- vieglam jumtam,veidojot koka krēslu.
Tātad šāda materiāla racionālai izmantošanai ir jāapvieno tehnoloģiskie risinājuma paņēmieni ar arhitektūru.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Saplāksni var izmantot to kombinējot ar koka
> elementiem. Tātad saplāksnim tā malās
> pieskrūvē koka 4x4 vai 5x5 brusiņas. Bez
> aplēses stiprinājuma aptuvenais solis ~30cm.
> Tātad sienām tu iegūsi H vai T veida status ar
> izmēriem 8x28xL300cm.
> Saplākšņus var izmantot arī vieglu pārsegumu
> izveidē- vieglam jumtam,veidojot koka krēslu.
> Tātad šāda materiāla racionālai
> izmantošanai ir jāapvieno tehnoloģiskie
> risinājuma paņēmieni ar arhitektūru.


Esmu redzējis, ka skandināvi un vācieši pie sevis tirgo saplākšņa "bruses" (apmēram 60-80x50 brusītes augšā un apakšā, kurās iefrēzēts un poliuritāna līmi ielīmēts 12-15mm saplāksnis, lielajām kopējais augstums ap 280mm laikam bija, bet bija arī mazāki modeļi starpsienām). Viņiem tādi tika likti gan sienās gan griestos koka statu un siju vietā. Pie mums neko tādu neražo. Mājas apstākļos gan tādu nešķiet lietderīgi taisīt.

No saplākšņa droši vari taisīt savu namiņu.Ja iet runa par saplākšņa stiprību,tad koks nu viņam nestāv blakus.15*120*2000mm spēj noturēt 1000kg uz 120mm kanti,ja saplākšņa atbalstpunkti ir paši gali un smagumu ieliek vidū.
tev nav vajadzīgs pat koka latiņas skrūvēt klāt.Ja tev saplākšņa izmēri ir 30*280*3000 tad tu droši vari to 280 raut uz pusi un sākt kombinēt vajadzīgās detaļas.
Piemēram stūra brusīte tiek saskrūvēta L burtā ,bet vidējās H burtā
( TIKAI NEVAJAG SĀKT UZ PLAKANO MALU LĪMET AR ROKAS SPĪLEM ).
Būtu labi ja ir iespēja tikt pie zāģa un frēzes.Tie atsver tavu laiku,naudu,līmi un veido visu būdiņu daudz stiprāku.