Pēckara, vienstāvu ēka. Nepieciešams mainīt grīdu (oriģinālā likta pa tiešo uz zemes...). Visādu apsvērumu rezultatā apstājos pie grīdas ar ventilējamu pagrīdi, žurkas neuztrauc. Kā man pareizi to uzveidot?

Jau iepriekš pateicos!

Uz āru ventilējamu ("auksto") uz iekšu ("silto") pagrīdi? Var kombinēt un pat taisīt inteliģentas pagrīdes ventilācijas vadības sistēmas! Pret žurkām palīdz sieti!

Kārtējais sapņu upuris - nu nosauc man kaut vienu ventilējamas grīdas priekšrocību, salīdzinājumā ar siltinātu betona plātni uz grunts.

Betonam šobrīd, un tuvākā laikā naudas nav un nebūs.

Pret žurkām siets! tā arī tiek plānots.

Grīdas ar auksto pagrīdi - ventilējamas uz āru.

Pa lielam aaaa varētu būt taisnība, tomēr gan jau pakasot pauri varētu izdomāt arī kādu pretargumentu.
Ja tomēr (pastāvīgi apdzīvojamai mājai, nevis vasarnīcai) pagrīdi, tad manuprāt labāk silto vai kombinējamu (zima/ļeto).

Paga, paga - tu gribi teikt, ka uzlikt kaut vai 5 cm puķiku, plēvi, pašu lētāko armatūras sietu un uzliet 7 cm betona ar lētu laminātu virsū būs dārgāk kā likt jaunas lāgas, līmeņot, iestrādāt pretžurku sietu, tad grīdas dēļus??? Nemaz jau nerunājot par to, ka ventilējamu pagrīdi ir reizes 10 sarežģītāk nosiltināt, ja to ir vēlme darīt? Kaut kas tev tur ar tiem rēķiniem nav īsti kārtībā.

Nu, ja pats ceļot izvēlas strādāt ar koku, kas ir ļoti viegli apstrādājams materiāls, ar ko katrs normāls vecis māk strādāt, tieši grīdas ar ventilējamu pagrīdi būs īstā izvēle, jo grīdu betonēšana celtniekam individuālistam varētu sagādāt zināmas galvasssāpes. Uzmūrē stabiņus un krāmē grīdas sijas virsū tā lai apakša būtu 50 cm no zemes atzīmes. Šis variants īpaši izdevīgs ja augsti gruntsūdeņi pavasaros. Nosiltināt nav absolūti nekādas problēmas - līdzīgi kā bēniņu pārsegumu pie aukstajiem bēniņiem. Vēl, piemēram, ja esošā ēkā nepieciešams pacelt gīdas līmeni, daudz izdevīgāk veidot grīdas ar pagrīdi nekā gāzt smilti iekš to māju un tad betonēt. Un ja uz betona gribēsi likt dēļu grīdu (nevar salīdzināt ar lētu laminātu), lāgas tāpat būs jāliek.

Par siltināšanu jau tieši ir runa - viena lieta ir samest puķiku uz smiltīm, otra ir taisīt būtībā dubultgrīdu, kaut kā mistiski ietrādāt pretmitruma plēvi, tad likt siltinātāju, tad īstos grīdas dēļus, vai melno grīdu. Pat teorētiski tas ir n-tās reizes sarežģītāk nezinātājam kā uztaisīt betona grīdu. Stabiņus pa vienam jātaisa - tāpat jābetonē - jālīmeņo utt. Tas, ka katrs vecis māk koka gabalu nozāģet, vēl neko nenozīmē - tādam darbiņam ir krietni vairāk jāmāk - tur jāēvelē, jālīmeņo, jāmāk nostiprināt tas pasākums. A betonēt - nu nez, man jau liekas ka nav primitīvāka darba celtniecībā. Ar pravilu izlīdzina grunti, uzliek plēvi, samet puķiku, atkal plēvi, sietu izmētā un lej betonu. Nu kas tur - paņem bumbieri - pāris palīgus un līdzina to zampu, ja vēl pašizlīdzinošā - vispār super.

Nu redz - katram savs talants!

Arī grīdai ar vēdināmu pagrīdi ir vēlams, lai no mājas pamatnes neceltos kapilārais mitrums uz augšu. Tātad zem stabiņiem jāgulda ūdens tvaika izolējoša materiāls, kā PE 200mkm plēve vai izmesti linoleja gabali. Dotajā gadījumā šuves var salīmēt ar līmlentu, jo hidrostatiskā spiediena nebūs.
Cik zinu šos vēdcaurumus uz ziemu daļēji vai visus aiztaisa ciet un atver tad, kad gaisam liels mitrums un tiek pabeigta apkures sezona.
Ja tu šos caurumus ziemā ciet netaisīsi, tad ziemā pagrīdē ielūdīs auksts gaiss un veicinās māju pamatu caursalšanu. Tātad jāsiltina grunts uz plēves uzliekot vai uzberot siltumizolāciju. Tāpat jāsiltina grīda.
Pret garuzējiem pagrīdē var uzbērt nedzēstos baltkaļķus. Tā, ka žurkas - gudras, tad to konstatējot tās ceļu uz pagrīdi aizmirsīs. Nu vismaz līdz šāda aktīva sārma dzēšanās beigām pašdzēšanās procesā no gaisa mitruma pagrīdei vēdinoties.
Mikroklimata nodrošināšanai telpās, ja ēka ir centrālā apkure, zem grīdas dēļiem guldāma tvaika izolācija, pie, ALU- papīrs.

Manā skatījumā monolītu betona grīdu principiāls mīnuss ir tāds, ka tad vairs netiek klāt komunikācijām. Ja ar kanalizāciju piemēram, kas notiek, viss lauz betonu augšā.