Situacija ir sekojosa - rekonstrujama maja,gazbetons, pirmais stavs celts 70.gados, siltinata ar niedrem, tad ar dzels sietu un apmesta. Otrais stavs uzcelts un jasiltina. Ko darit - vai nonjmet visu veco pirma stava fasades apdari un iegustot taisnu un viendabigu plakni, siltinat ar vati, sietu un dekorativo apmetumu, vai saglabat niedres, tacu negarantejot kvalitati beigas - problemas sagada divi aspekti - ka niedru sienas ir dazada biezuma, no 5 lidz 8-9 cm( padomju celtnieku darbs) un vel ka niedru augsa staveja atsegta 2 gadus, tatad iespejams ir sasukusies mitruma. Vai jedzigi ir atstat tas niedres, megjinat apmest un iegut taisnu plakni, un pieskanjot ar apmetumu otrajam stavam?

Es domāju, ka var atstāt esošo niedru siltinājumu. Tā, ka rakstā minētas biezuma svārstības 7+/-2cm, tad pirmajam stāvam var papildus piestiprināt 5cm fibrolīta plāksnes ar iekšējo siltumizolāciju, kura plakni saskaņot ar 2.stāva siltumizolāciju.
Tikai apmetumam gan jābūt kaļķu javas.

Mans viedoklis ir, ja Tev līdzekļi atļauj, noteikti nomaini esošo niedru siltinājumu pret jaunu (tikai ne putupolistirolu - to labāk pielietot pamatos un zem 1 stāva grīdām).

Atminos redzējis, ka ar niedrēm (bez pretvēja barjeras) siltinātu fasādi mīļotās būdai bij sarūpējis galvenais varonis filmā Aija (manuprāt vecajā, melnbaltajā versijā ar Zandbergu un Ritenbergu).

Joki 1.aprili ir laba lieta, bet ja nopietni, kadi butu argumenti par to lai njemtu nost niedres vai lai atstatu taas??? Man jau ari liekas, ka janjem nost, bet es neesmu celtnieks.

Lai izšķirtu šo jautājumu:
1) jāveic esošās sienas siltumpretestības pārbaude teorētiski ar aprēķinu vai arī jāmēra dabā;
2) atbilstoši 1. punkta rezultātiem jātaisa veicamo darbu tāme: cik kurš variants izmaksā:
3) jāveic oficiāli esošās konstrukcijas tehniskā apsekošana: eksperta slēdziens vai esošā konstrukcija ir atbilstoši noturīga un ilglaicīga;
4) uz iegūtās info bāzes jāpieņem lēmums.

... ļoti iespējams, eksperts nedos niedru slānim nekādas garantijas un siltumpretestības pārbaude uzrādīs vajadzību šo sienu papildus siltināt: loģiski- vienkāršāk liekas demontēt un ierīkot siltumizolāciju no jauna.

Ja aplūko niedras no kīmiskā viedokļa, tad tās vien tas pats kokmateriāls_ celuloze un lignīns vien ir. Un ja mēs ar kaļķa javu apmetam ar dēļiem apšūtas koka ārsienas, tad kāda starpība.
Saprotu, ka problēma virsmas līdzenumā, bet tapēc var izmantot fibrolīta plātnes, kas atkal koka skaidas, bet uz cementa bāzes līmētas.
Vienīgā piebilde, ka ārpusē noteikti izmantojams kaļķu apmetums, kur cokoldaļai ~1..1,2m augstumā var pievienot līdz 10% cementa.
Bet galu galā lēmumu pieņem tas, kas maksā.

Runājot par dabīgiem materiāliem, neskatoties uz 1. aprīli, man nebij joki prātā.
Filmā redzētajai konstrukcijai, kā jau teicu, trūka pretvēja barjera.
Tev tāda, cik saprotu, ir - apmetums. Gribas ideāli gludu? Nav vēl gludie apnikuši? Vari iet dzīvot sapņu pļaviņā/purviņā reģipša ciematā, drīz varēs izīrēt barterī pret apsarga funkcijām un apkures pašizmaksu. Vai Ķirsona ēdnīcās negludie apmetumi izskatās slikti?
Kā jau tante teica, var taisīt termopārbaudi (bet pēc apmetuma caurumu un šķirbu, ja tādi ir, remonta), kas gan laikam maksās vismaz 300 Ls. Veicot siltināšanu mūsdienīgi ir daudz lielākas iespējas iebraukt gan sienai, gan, galvenais, iemītniekiem neveselīgos risinājumos nekā bija iespējams niedru laikmetā.

Anna, ja naudiņš atļauj ,ņem tās niedres nost un tad siltini abus stāvus kopā ar vienādu siltumizolāciju. Vienstāvs protams pareizi raksta par purva/pļaviņu ciematiem, bet es neticu ka 70 gadu niedru apmetums izraisa baigo dizaina efektu.
Tad jau varbūt sadali fasādi apmetums, koka līstes, vai mūsdienu niedres- ap Engures ezeru ciematos ļoti daudzi viņas ziemā griež un vēlāk liek jumtus un ttt.