Labdien
Gribēju uzzināt Jūsu viedokli, kādus man labāk izvēlēties pamatus mājai. Uz doto bridi man zeme sastāv no ap 30cm zemes virskārtas, tad ap 3m smalkā baltā smilts un tad māls.Gruntsūdens gandrīz ar zemes virskārtu. Ir doma melnzemi nostumt un tad pievest klāt tādu pašu smalko smilti no grāvja, kuru rakšu(ap 300m garumā). Kādus labāk būtu likt pamatus. Vai monolītie lentveida izmantojot "dobeles panelis" der? Vai tomēr jātaisa pleldošie plātņveida pamati?

Vai tik tās smiltis nav "šķidras"?
Mana apvidus ģeoloģija ir mālainas kalnu virsotnes un smiltīm aizplūdušas ielejas. Vienu no ēkām esmu iecerējis vietā, kur no kalna tālākajā stūrī mālu vairs 2 m dziļumā neuztaustu. Dziļāk ieurbt varētu, bet urbi no peldošajām smiltīm izvilkt - diez vai:) Pamatiem arī citu iemeslu pēc (gatava grīda) plānoju plāksni, tomēr prātoju: vai zem "peldošā" stūra neierakt grodus pēc Ivara Brinkmaņa tehnoloģijas.

Grodus? Tas ir kā?

Paldies, par lielo godu, bet šāda tehnoloģija veca kā pasaule, īsumā tālāk.
Par stabveida pamatiem, kurus izpilda no dz/betona grodiem.
Ideja par ēku izbūvi uz stabveida pamatiem ir no tiltu būvniecības jomas, kur tos izmanto balstiem.
Ēka šajā gadījumā tiek balstīta līdzīgi, respektīvi stabveida pamats sākas nedaudz zem planējuma
un tiek izpildīts līdz nesošajam slānim cauri kūdrai vai sapropeļa massai.
Te aplēsē netiek uzskatīts, ka groda 8..10cm biezā sieniņa ir tā, kura uztver slodzi, to veic groda aizpildījums. Tātad aizpildījumam jābūt stiprākam par pamatnes grunts nestspēju. Pamatnes aptuvenā nestspēja tiek minēta ģeoloģiskajā atskaitē, kas smilts gruntīm būtu no 1..3kg/cm2. Tātad groda aizpildījumam der smiltis vai ķieģeļu šķembas, kurām ar blietēšanu vai savādāk iegūst spiedes stiprību no 3..10kg/cm2. Tā brīvi bērtām dolomīta šķembām spiedes pretestība > 6kg/cm2, to pašu iegūst blietējot smiltis līdz porainības koeficentam 0,4, zemāku nevar iegūt.
Tātad rūpnieciski ražota groda diametram 1m pamatnes laukums 0,8m2 vai 7900cm2. Un šāds laukums spēj uztvert un nodot pamatnei no 8..20t slodzes.
Virs grodiem līdzīgi guļbūves ēka izpilda apakšējo vainagu. Ja koka ēkai tas ir koks, tad mūra ēkām tas ir dz/betons. Vainagsija ir stiegrota un tā atrodas 15..30cm gruntī un 20..40cm virs grunts. Tātad veidojas dz/betona sija 20..30cm platumā un 40..90cm augstumā, kas stāv uz grodiem. Lai netieši nepārslogotu groda sieniņas augšpusē pēc groda aizpildīšanas ielej 15..20cm dz/betona vāku.
Jāzin ēkas svars un pamatnes grunts pretestība, tad var izrēķināt pamatu skaitu.

Ivara Brinkmaņa kungs kā ar jums var sakontaktēt?

Vispārpieņemts un ar likumdošanu ir noteikts, ka katrai būvei ir būvkonstrukciju projekta sadaļas autors- tas nozīmē, ka akceptētajā būvprojektā jābūt dotam pamatu risinājumam- to ar savu parakstu ir saskaņojis pasūtītājs un jebkuras izmaiņas jāapspriež un jāskaņo ar projekta autoru. Parasti šī procedūra ir vienkārša, ja vien projekta autors nav "uzmests"...

Tā tas būtu no formālā viedokļa.
Man, piemēram, ir pat kautkāda ģeoloģiskā izpēte. Tomēr tā sastāv tikai no 3 urbumiem un ne tuvu nav tik detāla lai pateiktu, ka vienas ēkas vienā stūrī māla slānis būs noslēpies dziļāk. Pasūtīju savulaik, lai saprastu, vai placī vispār varēs būvēt. Kautcik konkrēts iespējamo ēku izvietojums izkristalizējās vairākus gadus vēlāk. Teiksiet, ka vajadzēja pasūtīt vēl vienu izpēti ar vismaz četriem urbumiem katras ēkas stūros par četrciparu tāmi? Kamdēļ, ja pašam vien to visu nāksies būvēt? Pašbūvētājs, atklājot grunts atšķirību, var atļauties atlikt pamatu iestrādi un veltīt laiku, piemēram, grodu ierakšanai.

Reāli domājot, pēc Ivara teiktā sanāk, ka grodu pamatiem, piemēram 1 grods var turēt 8-20 tonnas slodzi. Apmēram 1m2 tātad sliktākajā gadījumā būs balsts 8 tonnām. Ja nemudrījam un ielejam klasisku 60cm platu pamatu pēdu pa visu perimetru, pieņemsim 10x10m mājai, kas ir 40tekošie pamatu metri. Tad slodzi, ko šada pēda var uzņemt pat visšvakākajās gruntīs būs 40x0.6x8=192 tonnas. Vai tiešām ar to nepietiek pat purvā??? Jo galu galā tas grods jau tāpat darbojas tikai un vienīgi uz sava pamata laukuma. Nesaprotu, ar ko parasta pamatu pēda atšķiras no groda? Ne ar ko reāli - plācenis zemē, kuru grūti iespiest dziļāk, un jo plācenis lielāks, jo grūtāk iespiest.
Pavisam švakās gruntīs (jau kādreiz rakstīju par debesskrāpi Šanhajā, kur pamats ir dūņas) lieto pāļus, kas nevis balstās uz kaut kā cieta, bet māju tur uz berzes rēķina. Ja ir grodi un pamatu sienu nav - ir tikai vainags, tad arī berze darbojas krietni mazāk kā klasisko monolīto pamatu gadījumā.

galvenā starpība būs izmaksās.

Manuprāt grods darbojas gan kā pālis (uz sānu berzi), gan, balstoties uz apakšgala. Extremlv gadījumā pietiktu iedzīt līdz mālam dažus pāļus, kaut lētāk varētu būt grodi. Varbūt var ņemt elektrības stabu gabalus un ar rokām ieļurkāt caur plūstošo smilti?
Ivars 100-niekus droši vien iesaka tāpēc, ka atrodoties 70 cm iekšējā diamtera grodā nebūtu ērti rakt.
Normatīvos lietotās nestspējas, cik zinu, pieļauj ievērojamu sēšanos. Kāds ir pirmais remonts gadsimta sākuma koka ēkām? Pacelšana!

Par pamatiem.
Pamatu iestrādes teorijā ir tāds punkts, kā pamatu iestrādes dziļums vadoties no izsalšanas vai pamatu izcilāšanas viedokļa. Zināms, ka sala izcilājuma radītie spriegumi ir 0,5~1kg/cm2 cēlējspēka. Tātad klasisais vai lentes veida pamats vieglām koka būvēm ar sānu virsmu uz 1m2 gruntī tiek celts ar 5~10t lielu spēku. Tas atkarīgs no daudzu faktoru kombinācijas, kā grunts, pamatu virsmas gludums, ēkas kurināšanas režīma, u.t.t. Tātad lai nodrošinātos no vieglu būvju izcilāšanas, pareizāk izmantot stabveida pamatus..vai grodus. Tos ar liekot ar soli no 3..5m var ieguldīt kaut vai 2..3m dziļumā un tiem sala izcilāšana draud daudz mazāk. Cits pozitīvs moments ir apstāklī, ja šobrīd nav iespējams izbūvēt ēkai pagrabu, tad ieliekot šādus grodus 3,5..4m garumā, vēlāk veidojas iespēja izbūvēt pagrabu.
Sala izcilāšana bīstama smagām mālainām gruntīm ar mazu ūdens drenāžas spēju un augstu gruntsūdens līmeni.

Vai būvinženierim Ivaram Brinkmanim ir kāds kontakttālrunis?

Te kaut kur forumā bija links par grunts sasalšanas dziļumiem. Rīgas rajonā vidējais bija ap 20cm, maksimālais 60cm, un maksimālais reizi 100 gados laikam 80 cm. Klasiski lentveida pamati 1m dziļumā, nosiltināti no ārpuses un ja grib vēl horizontālā zemes virsma nosegta ar siltumizolāciju. Ne par kādu izsalšanu/izcilāšanos te pat nav vērts runāt.
Par izmaksām - manuprāt ir daudz vieglāk ar traktoru izrakt normālu būvbedri pa visas mājas laukumu, ieliet pēdu un tad būvēt pamatu sienas - kaut vai mūrēt. Nedomāju, ka čakarēties ar grodiem, rakt zem viņiem, būs lētāk, ātrāk utt. Plus vēl tā pildmateriāla blietēšana - teorētiski tas viss ir skaisti, bet praktiski 3 grodus piebērt ar noblietētām šķembām - nu to gan es gribētu redzēt. Vibroplati tur iekšā nedabūt - tad ko, ar kuvaldu katru akmentiņu dzīt zemē iekšā???
Ja tiešām grib lēti un izturīgi, tad jādara kā amerikāņi dara - vienkārši izrok grāvi pa mājas perimetru un pa taisno grāvī sagāž betonu. Dabū gatavu pamatu pēdu, turklāt stūros var laukumu palielināt/padziļināt, iegūstot papildus stabilitāti, ja grunts švaka. Apakšā var samest lielus akmeņus/būvgružus utt. Un tad uz esošās pēdas var betonēt, nu kaut vai tos pašus stabveida pamatus. Uz pēdas pa taisno uzliek 200mm apaļas caurules un salej iekšā betonu - būs stabi, tiem var betonēt siju riņķī, lai gan man tas viss liekas nevajadzīgi sarežģīti un samocīti. Nekas labāks par klasisku pēdu un pamatu sienām vēl privātmājai nav izdomāts. Ātri, labi un beigās varbūt arī lēti (īpaši pie šodienas metāla un betona cenām).

Es necenšos šo domu par stabveida pamatiem uzspiest. Jo pamatnes grunts apstākļi ir ļoti dažādi.
Grodveida pamati ietecami tur, kur apmēram zem 1,5..2m dziļumā atrodas kūdras slānis 30..50cm biezumā, ieteicami tur, kur ~1,5..2m grunts ir vāja un ūdenspiesātināta un zem tās laba. Rīgā, pie Sužiem projektēju ēku, kur zem ēkas 4..5m kūdra, tur var redzēt, kādas izskatās ēkas uz klasiskiem lentveida pamatiem.
Cik maksātu grunts nomaiņa 130..150m2 ēkai 2~2,5m dziļumā.
Jā liekot plātnes , spriegumi ir mazi, bet tās negarantē ēkas sēšanos 30 vai 40cm , kas diezin vai būs optimāli, jo ēkai jāpieslēdz kanalizācijas komunikācijas un citi pievadi gruntī. Kā, kungi stādās priekšā ūdensvada ievadu ēkā, vai plīsušas kanalizācijas caurules zem ēkas plātņveida pamata.
Projektējot ēku jādomā par visiem aspektiem, tā arī ir projektētāja darba sūtība.
Iestrādes tehnika grodiem arī ļoti dažāda. Ir eskavatori ar apgriezto lāpstu. To pašu blietēšanu var veikt šāds eskavators iespiežot lāpstu groda vidū. Iespējas atkarīgas no izdomas, vai maz dažādu betona atlūzu mētajas apbūves tuvumā.

Tad cik saprotu, grodu pamatu galvenā priekšrocība ir tā, ka tie var tikt iebūvēti krietni vien dziļāk kā standarta pamati ar pēdu. Lai gan, kā te cilvēks rakstīja - ja gruntsūdens ir gandrīz zemes līmenī, tad nekāda rakšana tur tāpat nesanāk un vienīgā prātīgā alternatīva tiešām ir skrūvpāļi, kas tiek cauri švakajai gruntij līdz stabilākiem slāņiem.

Izmantojot 1 vai 1,5m grodus var iestrādāt arī gruntsūdenī. Te vienīgi jānodrošina ūdenssūknītis ar lokano cauruli, kurš darba laikā no groda vidus izsūknē ūdeni.
Kā tad mēs ierokam vai tīram esošās akas. Zināms, ka aku iestrādes laikā ūdens pieplūde parasti nav liela, kaut arī ilgstoša laika periodā tā piepildās.

Ivar, es no rūgti gūtas pers. pieredzes rokot kanalizāciju varu teikt, ka izsūknēt to ūdeni varbūt tikai var. Ja gruntsūdens ir riktīgi auksts un ir smilšaina grunts - man traktors izraka apmēram 2m dziļu bedri un apmēram 5 minūšu laikā tā bija līdz pusei ar ūdeni. Kaimiņs, kas korennojs latgalietis skatījās un brīnījās un teica, ja pats neredzētu, nekad neticētu, ka šitā var nākt ūdens iekšā. Pie manis aku izsūknēt manuprāt nevarētu vispār - ar parasto centrbēdzes sūkni noteikti nē - tad ir jādzen spices riņķī, jāliek lielais dīzeļsūknis un riktīgi jākačā.

Kā saku, katra vieta būvniecībā ir atšķirīga un tapēc katrai vietai var atrast tai piemērotu risinājumu.
Tā interesentam aaaa noteikti izdevīgi ierīkot siltumsūkņa apkuri, jo ja ūdens pieplūde tik liela, tad izroc 2m dziļu aku ievieto sūkni un kompresoru ar siltummaini, pieslēdz elektrību un lieta darīta.
Attiecīgi pie tik lielas ūdens pieplūdes noteikti nav jāuztraucas par grunts sasalšanu, jo, ja ūdens filtrācija gruntī tik strauja, tad ūdens sasilda grunti. Tas netieši izriet no siltumsūkņa virszemes siltumnoņēmēja caurules ieguldīšanas teorijas, kas saka, ka jo grunts slapjāka, jo labāk var paņemt siltumu.
Tapēc jau diskutējam, lai mēģinātu saprast, ka dzīvot un izdzīvot lētāk.

Izmantojot ekskavatora esamību nolēmu peldošākajā no plānotas ēkas stūriem ierakt pāli no trim 90 cm augstiem grodiem. Biju iecerējis procesu sabildēt detalizēti, tomēr dziļāko metru rokot smilts sāka plūst, knapi paspējām iemest grodu un bija ne līdz bildēšanai. Labā ziņa ir, ka apaksā tomēr tika uztaustīts māls, līdz kuram grods nenosēdās apmēram par 15 cm. Vajadzētu izpumpēt ūdeni, izgrābt iekšējās smiltis un pa ziemu sakraut uz groda dažas ķieģeļu paletes. Varētu piebērt ar betona gabaliem vtml, tomēr arī rezerves aku negribas zaudēt (ūdens šai sausajā gadalaikā apmēram 1.5 grodi). Varbūt iespējams (zem ūdens) iebetonēt grodam dibenu?
[www.failiem.lv]
[www.failiem.lv]

Vienstāv,izsūknējot ūdeni ,smiltis diezin vai izdosies izgrābt.Nezinu,cik dziļš tas ūdens,bet varbūt vajadzētu rīkoties otrādi,visu darbošanās laiku"akā"censties uzturēt nedaudz augstāku līmeni,kā apkārtējā gruntī un tad atkarībā no ūdens dziļuma ,vai nu ar rokām(vai ar smilšu kausu )zem ūdens izkasīt(ja tikai kādi 15cm)tās smiltis no grodu malu apakšas un tad mēģināt nosēdināt grodu(paaugstināts līmenis arī aiz groda sienām ārpusē rada ūdens slānīti un grodam vajadzētu "ieskaloties").Ja neizdodas nosēdināt,tad tāpat zem ūdens betonu iekšā un viss,jo tas paplūdīs arī zem grodu malām(smiltis notur paaugstinātais ūdens līmenis).