'Vecajaš ziņās forumā atradu, ka ir labi divi āderu norādītāji:

Ēriks.... un
Lija Bērziņa


Vai kāds neatsūtīt viņu tel, lai varu sakontaktēties.
Man akturļas jautājums par pamatu likšanu, tomēr gribētos māju nolikt pareizi ņemot vērā āderes utt.

Vai visi kas izmantojuši viņu pakalpojuus māju novietosānai ir apmierināti ?

Bērziņa (no trim [www.1188.lv]? atrodamajām tā no Rīgas gan jau būs īstā) ir ģeoloģe, pieņemu, ka viņa ir tiešām rūpīgi pētījusi uz grunts stabilitāti attiecošās lietas. Vispopulārākā arhitektu vidē.
"Bērziņas sarkanās" jeb diagonālās "āderes" man gan ir mīkla (neizdodas tās "uztaustīt"), savukārt "Bērziņas melnās" man 80% sakrīt, taču tām es it kā izšķiru divas dažādās polaritātes. Polaritāte kā īpašība minēta arī lielākajā daļā pasaules literatūras, vietējos avotos:
[spats.lv]
[www.svetvietas.lv]
toties to neapskata Dolacis-Valdmanis-Kalniņš, Bērziņa, Lināre, Käthe Bachler.

Ēriks esot hidroģeologs, telefons bija publicēts šeit forumā.

Viens jautājums ir apsekot vēlamo zemes pleķīti un sazīmēt atrastās zonas (kādas tik noteicējs spej noteikt...)Bet otrs jautājums: optimāli šajā āderu jūklī iezīmet pamatu, sienu, logu, istabu vietas. Un tad sākas problēmas. Un viena no tām ir globāla: Vai ievietot māju diognālā vai taisntūru veidā. Diognālā variantā grūtāk izvietot "lietas" bezāderu zonās. Taisnstūru variantā vieglāk. Bet: Ja noklūdīsities ar gultu ievietošanu taisnstūru variantā, tad sekas būs daudz sliktākas (vēža krusts...). Un nemaz jau tik ļoti uzticēties merījumu patstāvībai nevar. Ir gadījumi, kad tās pārbīdās. (Akas paliek sausas...).

Slavenais Ēriks man ierādīja kļūdainu akas vietu, viņš ierādīja arī mājas vietu.

Ņemot vērā bēdīgo pieredzi ar Ēriku, sameklēju arī Bērziņas k-dzi, kura uzzimēja āderu plānu ierādīja mājas vietu (atšķirīgā vietā, kā Ēriks).

Bērziņas pieeja ir visai pragmatiska, ņemot vērā viņs ģeoloģes pieredzi, viņas prāt jebkādas āderu neitralizēšanas ar akmeņu plācenīšiem u.tml. ir fufelis. Viņasprāt galvenais neplānot gultas vietas uz āderēm un nelikt sienas uz āderu krustpunktiem, bet tās vār šķērsot sienas kā vien tīk, jo mūsdienu būvmateriāli ir spējīgi pretoties āderu ietekmei, arī dzīvojamā istabā var būt krustpunkts - nenomirsi. Galvenais, lai naktī guļot, kad organisms atslābinājies, nav gulēšana uz āderēm.

Bērziņa ierādīja arī citu akas vietu, bet vēl neesmu racis, tādēļ nevaru pateikt vai tā ir precīza.

Manā gadījumā par ūdens atrašanas varbūtību Bērziņa izteicās atturīgi. Citu ierādītās gan nepareizā, gan pareizā akasvietas un arī vēlāk nolemtā mājasvieta izbrauca ārpus Bērziņas apsekotā ne pārāk lielā pleķa.
Cits foruma dalībnieks atradis sīkas tērcītes mālā precīzi Bērziņas zīmētajās vietās, kamēr galvenais ūdensnesējslānis, kam diez vai bija nosakāms platums, gaidījis virs dolomīta.
Kad centos iediļināties šais lietās, sākumā neiedomājams, bet vēlāk loģisks šķita Rx formulētais atzinums, ka ģeopatogēnās zonas nosaka ne tikai ēkas novietojumu, bet arī izmērus un plānojumu. Vērts iepazīties ar brošūru "Māja", ko 1990. g. izdevusi Latvijas Arhitektu savienības Lauku arhitektu kopa (Ausma Skujiņa, Zaiga Gaile, Ģirts Ādminis, Raitis Jelēvičs un par āderēm konsultējusi šeit jau daudzminētā Lija Bērziņa).

Man liekas, ja cilvēks tik ļoti uztraucas par ģeotermālo plūsmu ietekmi uz organisma, tad labākais variants ir ieplānot guļamistabu uz 25..30m2 lielumu un nopirkt apaļu gultu uz ritenīšiem. Tad katru nakti varēsi pārstumt gultu par 20..30cm uz sāniem un organisms tiks vienmērīgi apstarots. Tad nekādas kaites nebūs un kapā vesels guldīts tiksi..

Par kapa vietu un āderēm ar kas zināms? Tur takš uz ritentiņiem nepārbrauksi...

kāds var paskaidrot, kas īsti ir āderes? kas tas par starojumu? šitā lieta ir bišķi zinātne, bišķi mistika.

Ar "ādere" šeit aprunātajās lietās domāts "kaut kāds" fizisks lauks, ko sajūt cilvēks, dzīvnieki, augi, ....Un vienkāršotā veidā tās atrašanās vietu nosaka ar klūdziņu, svārstu....Vienkāršotā izpratnē tas nāk no, vai aiziet zemē. Tā kā tas ir lauks, tad tas rada arī kaut kādu iespaidu uz iepriekš minētajiem un citiem objektiem. Gan sliktu, gan ...labu. Iespaido arī būvobjektus....sienas, pamatus, kas var plaisāt, kļūt tajās vietās mitri, apaugt ar sūnu, pastiprināti pūt, šķiebties, ...un t.t. Un pats svarīgākais- iespaido cilvēka dzīves kvalitāti- veselību. Dažreiz iespaids ir ļoti noteicošs. Visbīstamākais ir patstāvīgs iespaids, tas ir- guļot, ilgstoši atrodoties uz tās. Kas tā tāda " ādere" nu jau ir plašs jēdziens, jo beidzamie pētījumi strauji attīstījušies. Šāda tipa laukus atrod starojamies no visdažādākajiem priekšmetiem, fiziskām iekārtām.....tēma ļoti plaša!

Tas ''kaut kāds'' tieši arī mani mulsina. No zemes dzīlēm nāk zinātnes pasaulei nezināms starojums, ko var noteikt tikai kāds vecītis ar rīksti. Tas man pataisa pamatīgi skeptisku. Cik zinu pastāv vai no elektromagnētsiskais starojums vai radioktīvais, abus var izmērīt. Kaut gan, ja mēs kaut ko nezinām vai neizprotam, tas nenozīmē, ka tas neeksistē.

No paša pieredzes zinu, ka uz ādarēm guļu ļoti slikti. Kādreiz dzīvoklī, kur zināju, ka ir krustpunkts, nākamais īpašnieks žēlojās, ka šim mazmeita(zīdainis) nemitīgi griežoties ar galvu uz otru pusi gulēt. Ceļot māju, ādares ņēmu vērā, tā, lai neviena guļvieta nesanāk uz ādares.

archis1...tik slikti jau nav. Bet negribēju zinatni pīt iekšā. Bet daba zin to visu jau sen, sen! Skatīt- lasīt te: [www.bronzovka.ru] un ja nesaprot, ir arī angliski.

Krieviem ir pribors
[www.iga1.ru]
kurš, cik saprotu, mēra skolā mācīto elektromagnētisko lauku (atminos sludinājumu Latvijas masu mēdīšanas līdzekļos, ka firma piedāvā ar ИГА-1 kartēt apbūves gabalus). Arī medicīniskās diagnostikas metode "biorezonanse" uz cilvēka ķermeņa mēra vājus zemfrekvences elektriskos signālus.
Elektromagnētiskais lauks ticis mērīts arī Dolača-Valdmaņa-Kalniņa grāmatā aprakstītajos pētījumos.

Pat ja tam, ko mēs saucam par "āderēm", piemīt elektomagnētiska izpausme, es nedomāju, ka tieši EM lauks ir tas, ko uztver cilvēks. Mērot ēteru ar tehniskiem līdzekļiem, piemēram, 50 - 2500 MHz diapazonā, var pārliecināties, ka kopējāis gan no konkrētiem starojuma avotiem (apraides, sakariem), gan gadījuma trokšņotājiem (auto elektroiekārtām, trolejbusiem un sazin kā vēl) nākošais elektromagnētiskā fona līmenis Rīgā ir vismaz par 20 dB (vairākas reizes) lielāks kā laukos tikai 30 km attālumā no Rīgas. Tai pat laikā rāmīša griešanās manās rokās virs "it kā āderēm" un šo "āderu" forma ir līdzīga gan laukos, gan pilsētā un nešķiet, ka pilsētā āderu uztvere tiktu kautkā slāpēta. EM koncepcija tāpat neizskaidro "map dowsing" un citus fenomenus.

Zemeslodi aptver gravitācija, elektromagnētiskais lauks un arī bioenerģētiskais lauks- dabas spēku, cilvēku un dzīvnieku smadzeņu u.c.orgānu izdalīta enerģija. Līdzīgs efekts kā āderes ir dzīvo organismu asinsvadi un ir dažādi pieņēmumi vai šo efektu rada šķidruma plūsma, vai lauks rada šķidruma plūsmu. Šo lietu izpratne saistās ar burvjiem, ekstrasensiem un arī ar baznīcu, zināšanas(spējas) šajā jomā nodrošina arī varu (Ļeņins,Hitlers),tās var izmantot gan labiem, gan arī ļauniem darbiem, tādēļ cilvēce gadsimtiem ir centusies ierobežot šo zinību pieejamību. Biolauks- tā ir telepātija, hipnoze un zemapziņa, tā ir saite starp visu dzīvo uz pasaules...

Nu gan "tante" lielu putru iemaisīja....tikai patesībā viss ir ļoti sakārtots! Zināšanas nav spējas! Baznīca nesaistās ar šo (bioenerģētisko) lauku! Un ādere apskatītajā variantā nav biolauka radītā! ...

...par ideju, ka zeme griežas, inkvizitori savulaik ļaudis dedzināja uz sārta, bet tādēļ tā nepārstāja griezties...

? kur ir tā robeža, no kuras mērot nebūtu jauztraucas par to, ka tu dzīvo. Labi es pieņemu, ka cilvēkam vājas iedarbības elektromagnētiskie lauki ilgstoši atrodoties ēkā vienā vietā var radīt veselības problēmas, bet kapēc par to tik daudz jāuztraucas attiecībā par būvkonstrukcijām ?..tā nav matu skaldīšana.

Protams, ja būvē pareizi, ievērojot būvniecības pieredzi, tad par būkonstrukciju stiprības samazināšanos nebūtu jāuztraucās. Bat ja skatās pagatnē...tad ļoti daudz senu celtņu mūros, pamatos ir plaisas kas ir tikai tajās vietās , kur ir ādere vispārīgā izpratnē. Tāpat tajās vietās izteikta apsūnošana arī novērota.

Cik nu man tā pieredze projektēšanā un būvniecībā ir, tad varu teikt, ka reti kura dzīvojama māja kurā patstāvīgi dzīvo cilvēki nostāv bez remontiem 30..60 gadus. Un remonta laikā visas šis vainas būvelementos var salabot.
Es domāju, ka arī bez āderēm augs sūnas un būs pelējums ēkās. Parasti vainas ir daudz vienkāršākas - trūkst vēdināšana, u.t.t