Daudzmaz esmu ticis skaidrībā ar grīdas pīrāgu pašā mājā:

Blīvēta grunts + šķembas + 1-3cm smilts + plēve + 10 - 15cm zilais cietais puķiks + plēve + betons 7cm ... tagad garāža

1) Vai ir slikta doma garažas grīdu palaist 5-10cm zemāk par grīdas līmeni citur mājā? Pēc projekta grīdas augstums (0.00) ir 10cm virs pamatu augstuma un garāžas grīda tur pat, sanāk baigi augstais slieksnis, kas nav labi, ja kādreiz grib kādu zemāku auto iebraukt.

2) Ņemot vērā, ka kārtīgam autiņam uz katru riteni ir ap 500kg svars, vai nevajag garažā grīdu taisīt biezāku, piemēram 9cm nevis 7cm?

3) Vai jāuztraucās par ūdens novadīšanu no garāžas grīdas?

Ja tu gārāžā mazgāsi mašīnu vai mazgāsies pats tad ūdens novade no grīdas būtu ieteicama.
Par to grīdas stiprību. Te es saprotu, ka 'puķiku' tu neliksi vai kā, sildīsi mašīnu garāžā. Garāžai jābūt labi vēdināmai, tātad sildot garāžu, tu zaudēsi daudz siltuma.
Tātad grīda. Manuprāt visoptimālākais ir gruģēts segums, kaut vai Klinkera bruģis uz smilts pamatnes. Tas tāds ir uz ietvēm gājējiem. Vietā, kur tiek iebraukts ar mašīnu, tātad zonās zem riteņu trases iestrādājamas 15cm šķembas ar blietēšanu. Cik esmu redzējis garāžas tad parasti tikai noteiktā veidā tajā tiek iebraukts.

Vispaar ir doma likt gan pukjiku garazhaa un uztureet tur vismaz +5 - +7 visos laikos ar ljoti ljoti shkjidras siltaas griidas paliidziibu. Lai tomeer pat ziemaa buutu iespeejams uzvilkt kaadu siltaakau jaku un kjimereeties, kaa arii lai maajaa tomeer nebuutu galiigi auksta telpa.

Taapeec kaa nezinaataajs prasu vai taa griida nedeformeesies, ja zem vinjas pukjiks kaut vai pat EPS 250.

Par to uudens novadi - mazgat netaisos, vajag tikai tik cik piesalusho ledu un sniegu novadiit, kad tas nokusis. Labas ziemas dienaas tur paaris spainji sanaak. Paceljas jautaajums vai taisiit griidu sliipu un novadi ar trapu vai kaa savaadaak?

Puķiku obligāti ir jāliek arī zem neapkurinātu telpu betona grīdas. Tā ir aksioma un tas te ir apspriests 100 reižu. Vācijā zem bāņiem liek putuplastu. Neticami, bet fakts. Un tur kājāmgājēji nestaigā. Betonu, protams - jo biezāku, jo labāk, lai gan armētam 7cm betonam tāpat nav nekādas vainas.

Labi pastāstiet man muļķim, kapēc garāžai, kura netiek izmantota regulārai darbībai, vismaz 2 stundas diennaktī, būtu jāsiltina. Tad jau labāk siltināt garāžas pārsegumu no apakšas, ja augšpusē dzīvojamā telpa vai iekšsienas virsmu ja garāža piekļaujas apkurināmai ēkai. Tad tiek ekonomēts siltums. Kapēc mājā nevar atstāt neapkurināmas aukstas telpas, tur var turēt vasaras sezonai vajadzīgās lietas. Tāda telpa varētu būt veranda, garāža, bēniņi, pagrabs.
Par strādāšanu garāžā. Tā, ka 'ķimerēšanās' parasti notiek vienā aprobežotā vietā, vai te nebūtu prātīgāk ieklāt ar elektrību sildāmu paklāju, kas ieslēdzams darbības brīdī.
Mitruma izvade no elementiem notiek arī aukstumā. Vai tad veļa ziemā nežūst? Es saprotu, ka garāžai būtiskāka ir vēdināšana, nekā siltums.
Par to 'puķiku' zem autobāniem Vācijā. Tā ir tehnoloģiska vajadzība, kas ceļa segumam neļauj 'rūgt' atkušņu laikā. Bet bagāts var darīt kā grib, sevišķi, ja kurināmā sagāde un izmaksas neko nenozīmē.

Es arī nesaprotu kāpēc jāliek putuplasts garāžā. Es liku betona grīdu uzreiz pa taisno uz smilts (pa vidu vēl plēve). Šoziem vēl nedzīvoju tāpēc mājā uzturēju tikai +5 grādi un ziniet kas ir labākais? Garāžā visu ziemu bija ap +8 grādi (tur nav neviena radiatora vai silto grīdu) Vienkārši tāda ir zemes temperatūra un tā ir diezgan konstanta gan ziemā gan vasarā (+/- pāris grādi). Ja būtu licis putuplastu, tad droši vien garāžā pa ziemu būtu zem 0. Un manuprāt 8 grādi garāžai ir tieši tas kas vajadzīgs.

Labi, kā tur ir ar to ūdeņu novadīšanu. Vajag taisīt grīdu leņķī un uzstādīt trapu ar novadi ārpus mājas gruntī vai vispār neko nenovadīt un cerēt ka aiztvaikos prom?

Neesmu no čaklajiem, gribu ziemā iebraukt ar auto tādu kāds viņš ir, lai visi arkās salipušie sniegi nokūst un aiztek projām. Paziņam garažaa tās peļķes lai gan nelielas, bet sastāvās un jāslauka ar slotu, man tas gluži neder.

Latvietis būvē māju vismaz savam mūžam 1, ja ne vairākām paaudzēm... jautājums: kā vispār var lietot auto, ar kuru pašam nepieciešams ķimerēties- ja nu vienīgi retro "maskavietis"...auto domāts braukšanai, viņam pašam ir savs jumts, manuprāt, līdzekļus, kas nepieciešami kapitālas "automājas" būvniecībai racionālāk ir iegūldīt tāda auto iegādei, kam tikai jāiepilda degviela un reizēm logu mazgāšanas šķidrums...viskabāk auto saglabājas labi ventilējamā koka nojumē.

Ūdens aizvadīšana garāžā, kūstot sniegam iespējama divejādi. Ja gruntsūdeņi zem ēkas ir zemu, vairāk par 2m un gruntis porainas - smiltis, tad ūdens var sūkties cauri bruģim. Saistīts ar to, ka zeme zem ēkas garāžā diezin vai sasals.
Ja pamatnē ir māls vai materiāls, kurš traucē ūdenim aizvadīties gruntī, tad garāža pieslēdzama ēkas notekūdens sistēmai. Respektīvi pie durvīm iestrādājama horizontāla tekne ar elektroapsildi pret apledošanu. Grīdas slīpums 0,004..0,01 uz tekošu metru.

Paturpināšu tēmu.
Šobrīd apsveru 2 veidus, kā varētu veidot grīdu garāžā - vai nu ieliet betonu, vai salikt betona bruģi. Klinkers pa dārgu.

Tātad - betons. 7cm un 42 m2, šķiet, ir apmēram 3 m3 kopējā tilpuma.
- Transportbetons B15 ninče 35 Ls par kubu nāk, var it kā izliet uz plēves un staipīt, bet var kādus 40 Ls piemaksāt par sūkni, diez vai ilgāk par stundu būs jāsūknē. Itogo uz latiem 150 pavelk samērā komfortabls pasākums.
- Var it kā jaukt uz vietas, tik nav skaidrības par proporcijām. Grīdai ir zināms tilpums, bet cementu pārdod kilogramos, derīga smilts ir, šķembas jāved krava 40 Ls un paliks pāri (bet arī vajadzēs vēlāk). Nu ja cements uz 100 Ls izmaksās, tad principā materiāli izmaksā to pašu, tik sporta daudz vairāk. Kas nebūt nav slikti :)

Bruģis. 4 Ls/m2 + piegāde pavilks uz ~200 Ls. Smilts ir. Šķembas vajag, +40 Ls. Itogo sanāk tipa dārgāk, bet nav salīdzinoši īsā laika sprīdī jāiestrādā. Nianse tāda, ka īsti nezinu, no kurienes bruģi ņemt, lai vairāk vai mažak būtu pārliecināts par kvalitāti, līdz ar to cena var izrādīties vairāk kā 4.

Kur ir rupjas kļūdas manos aprēķinos? :)

Principā sliecos uz betonēšanu. Garāža būs principā neapkurināma, bet ar viedā būvinženiera ieteiktajiem elektriskās apsildes paklājiņiem, ja nu sagribās paķimerēties. Vai vajag kautkādas plēves likt? Kāpēc?

Pie bruģēšanas varbūt vibroblietes noma ar transportēšanu, ja jau ar mašīnu pa virsu mīcīsies...

Tantei:
Varbūt vienkārši pieņem, ka dažiem patīk ķimerēties. ;)

Es pilnīgi noteikti nākotnē gribu lielu apsildāmu garāžu ar darbagaldiem, bedri vai pacēlāju. Man ir gan vecs 70.gada auto, gan mocis ar kuriem ķimerēties. Gan arī jauns auto kuru būtībā varu pats mierīgi saremontēt tādējādi ietaupītos līdzekļus, kurus neatstāju servisa centrā novirzīt garāžas apkurei.
Un tādai garāžai uzskatu, ka jābūt atdalītai no mājas, lai trokšņojot netraucētu ģimeni.
p.s. Un neesmu nekāds automehāniķis. Vienkārši patīk ķimerēties! :)

Šķiet, ka blietēšana jāveic jebkurā gadījumā, arī tas jāpierēķina klāt. 250 kg vibrolata kādi 25 Ls nāk nomā.

7cm betona biezums garazai imho par maz

menesi atpakal leju gridu savai garazai, tiesa gan nedaudz lielaka kvadratura - 130m2

pirags sads:
~30 cm dolomita skembas, pa virsu tika sagaztas smiltis, kuras saskalojaam ieksa, pa virsu izlidzzinosa grants karta ( aptuveni 3cm) pec tam betons B25 ar fibram, betona biezums 18cm, betons pec aprausanaas tika slipets ar helikopteriem.
Pec noslipesanas visu ritigi salaistijam ar udeni ~1cm, pa virsu uzklajam plevi un turejam 2 nedelas slapju. Tagad jau grida ir izzuvusi, izskatas super, udens betona nesucas, esmu laimigs bez gala :D, jo ieekonomesu ~1000ls uz flizem/flizesanu, ka bija domats pirms tam

aizmirsu pieakstit par blietesanu, blietejam skembas 2 reizes (~15cm un tad uzbera vel 15cm)ar 250 kg blieti, saskalojam, atkal blietejam (isteniba saskalojaas ieksha nenormali daudz) tad granti pa virsu un noblietejam ar 150 kg blieti.
Tagad garaza varu dzit iekshaa hotj tanku :D

kopejas izmaksas aptuveni 2200 ls, imho nav daudz, tiesa gan darijam visu divata ar chomu, ieleja/noslipeja citi chomi par loooti draudzigu cenu

Pidriķi, kāds ir pamatojums tavam imho, ka 7 cm pa maz? Nevajag man tanku garāžā, kaut arī vienalga man šķiet, ka ar tādu kārtu šķembām un armētu betonu nekas ļauns tai grīdai arī tanka gadījumā nenotiks. Ja nu vienīgi kāpurķēdes sačakarēs i 7, i 18 cm.
Kāds ir būvinženiera viedoklis? Garāža paredzēta 1 auto (pieņemsim, ka tas ir busiņš kas sver kādas 2 tonnas), pāris darbagaldiem un principā visādu uzparikšu glabāšanai, neviena no kurām svara ziņā nekādā gadījumā nebūs nekas īpašs.

Betonu vajag obligāti armēt. Spiedes stiprība būs pietiekoša pat 2cm biezam betonam, bet lieces, ko mēs šeit reāli cenšamies panākt (ja 2 tonnas autiņam, tad uz plaukstas izmēra riepas saskari ar zemi ir 500 kg svars - nav maz! Tankam uz plaukstu rēķinot noteikti būs mazāk) armētam betonam ir n-tās reizes lielāka par nearmētu. Tas fibru betons ir fuflo, saku pats no savas pieredzes. Ja grib izturīgu grīdu - saliec paresna diametra armatūras sietu uz distanceriem, uzgāz no bumbiera plastisko pašizlīdzinošo betonu, lai vieglāk līmenī dabūt un uz priekšu.
Mūsdienās gan pilnīgi nekur pat neapkurināmas telpas netaisa bez zemgrīdas siltinājuma, resp. obligāti jāliek puķiks, bet par to te ir tik daudz runāts, bet vienalga daudzi kā ēzeļi turas tam pret. Nav mana darīšana, bet nu pareizi tas nav, kaut tur pusmetrīgu betonu lej.

Nu, aaaa, izstāsti no savas pieredzes, kāpēc metāla fibru betons ir fuflo? Kas, ko, kā un ar kādiem negatīviem rezultātiem uztaisīja? Man pašam pamatu plāksnes, pagraba sienas un pārsegumi ir no metala fibru betona, taisīja Primekss. Varbūt vaina ir līkrocībā un tehnoloģijas neievērošanā? Ir noteikts minimālais biezums, betona marka, piedevas, ir dažādas fibras dažādiem uzdevumiem, nedrīkst vibrēt betonu, jāielej vienā piegājienā utt.

Drīz būs divi gadi apkārt kopš sākās betonēšanas darbi, neko sliktu nevaru pateikt. Visi pārejie celtnieki, kam nācās saskarties ar konstrukcijām (apstradāt, urbt utt.) prasīja, kāpēc tik stingrs un pamatīgs, ne tā kā gavnostrojā.

Neliela piebilde pie pidriķa teiktā. Ja betona virsmu apstrādā ar "helikopteriem", tad var papildus uzbērt cietinātājus(?), kuri tiek iestrādāti augšējos pāris mm betona virsmas. Manā gadījumā laikam tika izmantots kaut kāds Korodur produkts. Virsma reāli cietāka, gandrīz tāda kā nedaudz spīdīga.