Jāizvēlas starp gludo skārdu vai bituma dakstiem (šindeli). Nevaru izlemt, ko lai dara. Slīpums 15 grādi, konfigurācija 16 slīpnes, aukstie bēniņi, paredzētā vate 35 mm. Cena apmēram vienāda šindelim un skārdam ar uzlikšanu.

Biju izlēmis par labu šindelim, jo skaistāks, bet paziņas un draugi izdara spiedienu un saka, ka labāks un noturīgāks būs skārds. Tad nu centos salopot argumentus par un pret.

Skārds:
+ Saka ka ilgi stāvēs un bēdu nezināšu.
- Vai vasarā viņš neuzkarsīs un nesakarsinās bēniņus līdz nejēgai?
- Vai lietus laikā nepankšķēs nejēgā?
- Gludajam sūdīgs dizains, viļņoto itkā likt nedrīkst (īpaša zona Mellužos).

Šindelis:
+ Skaistāks
- Runā, ka sūnas augot, pat ja tuvumā nav koku, es gan zinu mājas kam stāv jau 10 gadus un nav sūnu?
- Runā, ka neskatoties uz apakšklāju sūksies ar laiku cauri ūdens?

Vai kāds var šos argumentus pastiprināt vai atspēkot balstoties uz reālu pieredzi?

Varu padalities ar pierdzi par NBP sindeli.
Ekspluatacijas laiks sobrid ir 3 gadi.Vate 20 cm.

Mekas nekur nesuucas cauri.
Lietus laika ir kluss.
Suunu nav, ties tuvakie koki ir apmeram 30 metru perimetra, ja neskaita auglu kokus darza.
Vel varu apstridet miitu par to, ka saule uzkarstot sindeli smird.

Ar metala jumtiem bus problemas atrast labus meistarus, protams, ja vien ar metala jumtu nebija domati kautkadi ranilas vai taml.

Meistari ir labi gan vienam gan otram jumta veidam - abi ir chomi bet katra brigaade specializeejas tikai savaa jomaa.

Galvenais jautajums ir par pashu materiaalu, ja pareizi uzlikts, kas labaaks shindelis vai metaals, vai caurmeeraa vienaadi. Tieshi interesee taadu lietotaju viedoklji kam viens vai otrs segums jau staav.

Metalam ilgaks kalposhanas laiks, lai netarkscheetu lietus laikaa esot specialie apakshklaaaji.

Man ir bleķa jumts bez nekāda apakšklāja, jo tas maksā naudu, uz mājas jumtu atkal kādi lati 200. Ja jumts ir nosiltināts ar normālu kārtu siltinātāja, to troksni nedzird un ir tā kā jumtinieki arī sacīja - to, ka lietus dauzās pa palodzēm dzird krietni vairāk kā to, kas notiek uz jumta. Tas ir tāds iesakņojies mīts no tiem laikiem, kad bija aukstie bēniņi un vispār nesiltināts jumta - bleķis pa taisno uz dēļiem - tad, protams, dzirdēja to rīboņu, bet mūsdienās tā nav absolūti nekāda problēma. Man jau nu tomēr liekas, ka cinkots un krāsots bleķis ir ilgmūžigāks pasākums par ar piķi piesūcinātu papīru.

Ja man būtu jāizvēlas, tad liktu šindeli, kā jau minēji, izskata dēļ. Pats gan uzliku betona dakstiņus.

Cinkots skārds. Ieklāts 1936. gadā. Nelielas rūsas pazīmes (no ārpuses). Tāpēc (vairāk estētisku apsvērumu dēļ) jumts krāsots. Pirmo reizi apmēram 1988. gadā. Strādnieki veiksmīgi krāsu iemainīja pret šņabi. Līdz ar to krāsa atšķaidītājam klāt tikai pigmenta pēc. Otro reizi krāsots 2000.gadā ar Salaspilī ražoto epoksīdkrāsu, par gruntskrāsu izmantojot turpat ražoto pretkorozijas gruntskrāsu. Pēc 7 gadiem krāsa sāka lēnām lobīties nost. Vai nu pa biezu kopējais slānis vai zaudējusi plastiskumu. Iespējama arī gruntskrāsa nesaderība ar krāsojamo virsmu. Takš laikam ar bija rakstīts, ka pēc aptuveni tāda laika jāpārkrāso. Tā kā šovasar jācepās uz skārda jumta :) Kaimiņam Becker jumta krāsa (bez gruntenes) uzvedās pa diviem gadiem labāk ;)
Nezinu nevienu bitumena šindeļa jumtu no 1936. gada. Tāpēc nav ar ko salīdzināt :D
Lai šindelis neapaugtu ar sūnu pielieto kapara vai cinka pričendāļus.
[www.bn.lv]
[abc.delfi.lv]

Kā skārdiniekam ir ar to bbleķa karšanu vasarā? Bēniņi protams būs ķārtīgi noizolēti, mājā karstums neies, bet uzturēt nenormālo siltumnīcu ar laikam nav labi?

Karšana jau nav atkarīga no paša materiāla, bet gan tā krāsas. Vai melns bleķis absorbē vairāk par melnu koku vai melnu šindeli? Nedomāju. Bleķis tikai labāk vada to siltumu. Melns šindeļa jumts tev vasarā arī uzkarsīs saules pusē ne pa jokam. Savukārt cinkots nekrāsots bleķis tāpat lielāko daļu saules enerģijas atstaros.

Visi parametri runaa par labu blekjim, ja vien vinjsh neizskatiitos tik suudiigi :( Ticu ka 100 gadus staavees, bet kaut kaa baigi vecmodiigais tas gludais blekjis tomer izskataas. Nez ko lai dara...

Kas tur tam šindelim ar to nosūnošanu? Vakar pavazājos apkaart un tiktieshaam ziemelju pusee iipashi piebuuvju utml jumtinjos, kas nav saules apspiideeti maajaam, kam virs 5 gadi ir kartiiga suna vai zaljoksna.

Itkaa jau ir servisi kas to suunu nost tiira, vai kaadam ir praktiska pieredze?

Pēc Latvijas noteikumiem bleķa jumtam obligāts ir zibensnovadīšanas konturs, kas savstarpēji vispirms savieno savā starpā loksnes un tad tās atbilstoši sazemē- horizontālās, jumtam pa virsu savilktās stieples nav sevišķi estētiskas...kaut ko tas arī maksā.

Vispār jau zibenim ir pilnīgi pofig, vai mājai jumts no bleķa, vai no papes, ja spers tad, bez zibensnovedēja, arī majai ar šindeļa jumtu būs kapec. Zibens novedēju vajag visam mājām un jumta segumam nav nozīmes.

...šindeļa jumta mājai zibensnovadītāju var iztaisīt sētā kā karoga mastu jeb pietiek ar pāris "ūsām" uz jumta kores (aktīvo elementu pielietot mūsu gudrie aizliedza),toties bleķa jumtam nepieciešams speciāli savienot savā starpā visas uz jumta uzklātās loksnes, pie tam kontura pievienošanas vietā katrai loksnei sabojāt aizsargpārklājumu, lai nodrošinātu optimālu kontaktu.

Cinkotajam skārdam nekadas loksnes nevag vienot savā starpā, tur viss jau savienots. Ja runa iet par krāsotām loksnām, tad tās jumta korē jau parasti ir savienotas. Ir divas galejības ar zibensnovedējiem. Viens variants, ka visas loksnes savienojam, visu jumtu nistaipām ar 12mm drātīm, taisām entos zemejuma kontūrus u.t.t. Otrs variants- karoga masts pagalmā no dzelzs trubas un jūtamies pilnīgi aizsargāti:). Ar pliku trubu pagalmā būs bišku par maz, bet bleķa jumtu nav vajadzības urbinat un čakareties ar ideālu konaktu. Zibenim, pie miljoniem voltu, ir pilnīgi pofig dažu omu pretestība tā ceļā.

Jumta skārdu var izmantot kā zibens novedēju, bet kā zibens uztvērēju - ne.
Visām ēkām nav obligāta zibens aizsardzība.

Man ir bleķa jumts - Ruukki, classic profils. Apmēram gadu atpakaļ, kad bijām gandrīz vai tiko ievākušies mājā, bija baigais negaiss. Vienos naktī blieziens bija tāds, ka es no gultas praktiski izkritu un biju pilnīgi pārliecināts tajā brīdī, ka ir iesperts mājā, ka visi logi ir ārā, un, ka degam (māja burtiski norībēja un troksnis bija neaprakstāms - kā bumbas sprādziens). Patīkami nebija, godīgi pateikšu. Par laimi, iespēra tieši pie mājas esošajā priedē, kas atrodas ne vairāk kā 5m no mājas, pie kam apkārt ir priežu mežs un tās citas priedes tiešā tuvumā ir daudz augstākas. Bet iespēra vienā no zemākajām. Priedei melna svītra un nomaukusies miza no augšas līdz apakšai. Pie priedes stāvēja piesliets spainis ar krāsošanas rullīti - tas viss lupatās, roktura plastmasa mētājās n-tos metrus tālāk sīkos gabaliņos. Žēl, bet kompis gan nodega. Kaimiņam gāzes katlam elektroniskais vadības bloks kaputt. Tuvējām 5 mājām visām Lattelekom interneta modēms beigts.
Zibensnovedēja nebija, bet nezinu, vai tas reāli kaut ko būtu devis. Skaitās, ka drošākā vieta negaisa laikā ir mašīna (būtībā būda ar bleķa jumtu un bez zibensnovedēja), jo ja pa to iesperot, iekšā sēdošajiem nekas neesot - tā vismaz pa Discoverī reiz stāstīja. Tāpēc īsti nesaprotu - vajag tiem bleķa jumtiem to zibensnovedēju, vai nevajag.