Sveiki ļaudis!
Ar ko atšķiras fibo 3MPa no 5MPa, laikam cik daudz sapreseets? Vienstāv mājai ar mansardu tak nevajag tos 5MPa, vai tomēr tie ir labāki? Lasu šito forumu un nevaru saprast ar ko, no kaa, par cik, protams cik cilveeki tik viedoklji. Celšu pats priekš sevis, tāpēc doma fibo+ vate. Nav jau laikam tas leetaakais variants, bet negribas nif nifa un naf nafa variantu. Tad velviens jautaajums, kāda būtu optimālākā, finansiāli izdevīgākā fibo un vates biezuma attiecība?

Ja netaisies kraameet dzelzsbetona paarseguma paneljus un otrajaa staavaa buuveet muura sienas, tad nevajag tev 5MPa tochna. Nekaadu labumu neieguusi, tikai lieku papildu svaru un izmaksas.

5MPa ir izturiigaaki un drusku smagaaki, paredzeeti nesoshajaam sienaam, kam jaatur liela slodze. Man pat liekas, ka 5MPa ir sliktaakas siltuma pretestiibas ipashiibas (bet minimaali, tapec tas neko neietekmee).

Man pirmais staavs bija no 5MPa bet otrais no 3MPa (pec projekta), jo ir dzelzsbetona paarseguma panelji un pilnais otrais staavs (nav mansards) un visas iekshsienas projekteetas no FIBO, lai gan es jau pardomaju un dalju taisishu no regjipsha.

No dažādiem keramzītbetoniem (5 MPa Fibo, 3 MPa Kolle) esmu mūrējis skursteņa un krāsns pamatu, tāpēc teikšu vienu lauciniecisku atbildi:
1) 5 MPa izskatās pēc būvmateriāla, bet 3 MPa - pēc rupja sieta;
2) Ja es dzīšu ap 6 mm resnu naglu 5 cm no bloka malas, 3 MPa saplīsīs, bet 5 - nē.

Un cik tad ir klasiskā gāzbetona spiedes stiprība? laikam 2.5 MPa. Un neviens nesūdzas. Naglas gāzbetonā vispār nevar dzīt, jo netīšām trāpot blokam tas izjūk :)

Rēķins ir diezgan vienkāršs. 3MPa nozīmē, ka materiāls tur slodzi 3000000 N/m2, kas ir, ~300000 kg/m2 jeb 30 kg/m2.

Ar punktveida slodzi var gadīties problēmas, bet ar izlīdzinātu slodzi gan bez problēmam. Piemēram, manai mājai monolītais dzelzsbetona pārseguma svars ir ~440 kg/m2, iztur slodzi līdz 1000 kg/m2, tātad kopā max 1500 kg/m2. Ņemot vērā laidienu garumu maksimālā slodze vidus sienas 1 metram ir 6 m2 * 1500 kg/m2 = 9000 kg. 2. stāvā arī keramzīta bloku siena, tas ir vēl max 500 kg, jumta slodze (sniegi, cilvēki) max 250 kg/m2 * 6 m = 1500 kg. Tātad kopā pie maksimālās nosodzes nesošās vidussienas metram jānotur 11000 kg. Bloki 25cm 3MPa, tātad slodze uz tiem būs = 4.4 kg/cm2. Pieņemsim, ka siena ir pačakarēta ar kādām štrobēm, nu 15cm no bloka toč būs nesošie, kas nozīmē 11000 kg radīs slodzi 7.3 kg/cm2. Citiem vārdiem sakot, pat pie vissmakgākajiem slodzes apstākļiem Fibo 3MPa bloki tiks noslogoti tikai ar 25% no nominālās izturības. Uz nesošām ārsienām slodze vispār ir uz pusi mazāka, jo laidumi, no kuriem jāuzņem slodzi, ir tikai uz vienu pusi no ass.

Domāju, ka tas ir vairāk kā pietiekoši. Un man vēl japamanās 2. stāvu noslogot ar 1000 kg/m2 slodzi :)

P.S. Neesmu būvinženieris. Te es aprakstīju tikai veidu kā es ar loģiku pārbaudīju to, ko man būvinženieris stāstīja, ka 3MPa bloki ir vairak kā ok :) Pagrabā gan nesošās sienas ir no betona, teorētiski varētu arī 5MPa blokus (3MPa bloki būtu noslogoti max līdz 50% no max pieļaujamās slodzes, ja būtu štrobes), bet manai bumbu patversmei piemērotāks ir betons :)

A kā tur bija ar obligāto armatūras prasību un ar plaisāšanu zem logailām?

Vot tas manā uztverē ir tas lielākais mūra trūkums salīdzinājumā ar koka konstrukciju - absolūta neelastība. Kaut kur kaut kas pakustās par pāris mm un pļurkš - plaisa pa visu sienu un stiprība uz nulles tādam saplīsušam mūrim. Koka mājas ir šķības un līkas redzētas - toties plaisu nekādu ;) Kāpēc neizdomā kaut kādus elastīgus mūra blokus? Ķipa imitējam koku vai metālu.

Fibo mūrējot tika ievēroti ražotāja tehniskie norādījumi armatūras lietošanā. Izmantoju orģinālo dārgo Fibo armatūru, kur divas paralēlas stieples ik pa gabalam savienotas ar šķērsstiepli. Vietās, kur potenciāli varētu būt lielāki lauzieni, samaucu biežāk to armatūru. Pārsedzes izmantoju arī orģinālās. Skatījos, lai pārsedzes turētu vajadzīgo slodzi. Ja virs pārsedzēm ir kādas bloku rindas, tad slodze uz pašu pārsedzi izlīdzinās. Protams vajag skatīties, lai koncentrētas slodzes nebūtu pārsedžu vidū, bet gan uz pilnas sienas.

Iesaku vienu lietu cilvēkiem iegaumēt. 3 un 5MPA ir BLOKA spiedes stiprība, bet MŪRA nestspēju ir jāaprēķina. Mūra pretestība tiek aprēķināta no dažādiem parametriem - javas markas , sienas ģeometrijas, spēka pielikšanas punkta dažādiem koef. utt. Bāc, šito lietu pašam jātkarto kā aprēķināt :)

Vai absolūta neelastība ir neizbēgama?
Ar aizdomām, ka nē, es tuvākā gada laikā esmu nolēmis pastiprināti pastudēt kaļķa pielietošanas knifus.
Starp citu, vēl pirms dažiem gadiem Saulkalne pakojusi Lietuvas izcelsmes nedzēsto kaļķi ar tieši tādu uzrakstu uz maisa, kā lieto Ivars Brinkmanis, proti, "Baltkaļķis". Šobrīd gan vairs fasējot tikai savu, neveldzētu dolomīta kaļķi, par ko daži avoti saka, ka esot švakāks...

Ko diez liek klāt elastīgajai flīžu līmei? Tur jau droši vien kaut kādi plastifikatori ir klāt - orgaņika. Jo elastīgā, kad izkaltusi uz zobķelles palikusi - tiešām ir elastīga - to ķelli locot tā līmes kārtiņa nemaz netaisās sprēgāt un lūzt. Sacietējis betons plānā kārtiņā gan - drusku pakustini un viss saplaisā un sabirst. Parasti jau mūris plaisā pa šuvēm. Kāpēc ķieģeļus/blokus nelīmē kā flīzes - ar elastīgo flīžu līmi? Tāpēc, ka dārgi sanāk? Saķere tak arī ir kudiš labāka kā parastai cementa javai. Bet par kaļķi tiesa - kaļķa apmetums taču skaitās daudz elastīgāks par cementa vai ģipša apmetumu.

Es nebeidzu apbrīnot seno mūru dzeltenīgā kaļķa ilgnoturību atmosfēras apstākļos.
Vai orgaņika gadījumā neīsinātu mūžu? Tiesa, 90-to gadu sākumā Kokneses pilsdrupās satikta ārzemniece, kas ņēma no mūra javas paraugus, teica, ka bargie kungi pils būvniecības laikā likuši zemniekiem nodot olas.
Mūsdienās J.Biršs ir ieteicis spert klāt lateksa dispersiju Super no Polyline.lv.
Par dzelteno krāsu Saulkalnes pārstāvji saka, ka viņējais esot tāds pats kā senais. Dzeltenīgs būtu, ja dedzinātu ar koku (nevis no olu dzeltenumiem), bet, tā kā dedzina ar oglēm, tad iznākot pelēks.

Seno (ar kaļķa javu mūrēto) mūru sākotnējā stiprība esot bijusi pat daudz mazāka, nekā tā ir mūsdienās, jo kaļķa saistvielu cietēšanas reakcija ir baaaaigi ilgā un stiprības pieaugums ilgst simtiem gadu...

"Kopš padomju laikiem pret kaļķi izveidojusies negatīva attieksme, regulāri neievērojot tehnoloģiskās prasības izgatavošanā un būvniecībā" (Juris Zviedrāns).
Nez cik viegli ir neievērot prasības, respektīvi, uzjaukt javu, kas neturas vispār? Ivars Brinkmanis apmetumam ir minējis prasību neļaut ātri nožūt. Bet es taisos mūrēt koku, kurš ilgi mērcēts piebriedīs un vēlāk izkalstot radīs šķirbas. Amurikāņi cordwood javām sper klāt cementu, kas saķer momentāni. Taču pēdējais manuprāt grauj šeit apspriesto kaļķa elastību.

Runājot par kaļķa javu, ar interesi izlasīju šo:
[en.wikipedia.org]
Interesanti, ka viens no labas javas pamatnosacījumiem ir labas kvalitātas pareizās frakcijas mazgāta smilts.

Par bloku spiedes izturību runājot, interesanti, cik lēni tomēr cietē betons:
8 MPa 24 stundās, 15~ MPa 3 dienās, 23~ MPa pēc nedēļas, 35~ MPa pēc 4 nedēļām, un 41~ MPa pēc 3 mēnešiem. Tiesa, cietēšana notiek tikai tad, ja visu laiku ir pieejams ūdens. Tāpēc jau salieto betonu klāj ar mitrām lupatām vai appludina ar ūdeni. Tepat Rīgā, piemēram, skatos kā būvē ASV vēstniecību, kur visas sienas un visu citu lej no monolītā betona veidņos, viņi veidņus neņem nost apmēram mēnesi - un tas atkal tikai tāpēc, lai ūdens neiztvaikotu un betons turpinātu cietēt.

"Hydrated lime is any lime other than quicklime, so can refer to either hydraulic (hardens underwater) or non-hydraulic (doesn't harden underwater) lime". Quicklime - skaidrs - nedzēstie (CaO). Man varētu interesēt Hydraulic lime - "used for providing a faster initial set than ordinary lime", ja vien tas nebojātu šeit apskatītās "labās" kaļķa īpašības.
Pie kāda termina nez pieder veikalos visizplatītākie "Būvkaļķi dzēstie"?
Var jau nopirkt, iebērt spainī ar ūdeni un skatīties - zem ūdens cietēs vai nē?

Vai jaukt klāt smiltis, vēl ir jautājums. Bija doma jaukt keramzīta "šlaku" XS. XS gan savulaik apbēršanai ap skursteni nedabūju, tikai S, kas vidēji jau ir ap 3 mm bumbulīši. Tādiem gan droši vien vajadzētu arī smiltis.

Man domāt nekas nesanāks - parastie dzēstie kaļķi zem ūdens necietē, tas hydraulic lime ir speciāli gatavots apdedzinot ar kalciju, vismaz te tā rakstīts:
[en.wikipedia.org]
Es gan tā uzreiz neredzu īsti atšķirību tādā gadījumā starp hidraulisko kaļķi un kaļķa-cementa javu, jo cementam tāpat kalcija silikāts ir sastāvā.
Interesants ir arī fakts, ka dzēstie kaļķi labas javas iegūšanai ir pāris mēnešus jānogatavina zem ūdens, savukārt pārāk ilgi izturēt arī nedrīkst, jo jau gadu turēts kaļķis esot sliktāks. Izklausās pēc baigās vūdū mistikas. Bet to smilti man domāt tomēr vajag klāt obligāti. Jo itkā cietēšana notiek nevis tikai reakcijā ar CO2 veidojot krītu, bet gan arī silīcijskābju reakcijā ar kaļķi veidojot kalcija silikātus. Nu labi, smiltis gan nav silīcijskābe, bet uz graudiņu virsmas pilnīgi noteikti SiO2 ir hidratēts un ir skābes formā - tas, domājams, ir arī viens no faktoriem labai kaļķa un smilšu salipšanai.

Par dzēšanas ilgumu pirms kāda laika I.Brinkmanis tika izteicies: kopš kaļķi maļ, nevis dzēš no krāsns ņemtus gabalus, 7 gadus vairs nevajagot, bet pietiekot arī ar uz maisa rakstītajām 24 h. Vai lieki gadi tiešām kaitētu, nezinu. Nedzēsto dolomīta ieliekot spainī, pat pēc pusgada nekas nešķiet mainījies, izņemot lēnu ūdens izžūšanu.
Kā pildvielu varbūt var apsvērt tai pat Saulkalnē maltās dolomīta smiltis. Vai vienādas izcelsmes produktiem nebūtu labi jāsalīp?

Dzēšanas procesam nav nekāds sakars ar lieliem vai maziem gabaliem, tur tā lieta ir smalkāka. Pats dzēšanas process ir ļoti ātrs - reakcija ir praktiski momentāna un eksotermiska. Dzēstais CaO, jeb Ca(OH)2 tomēr nedaudz šķīst ūdenī. Pats kaļķis ir kristāliska viela un tiko pēc nodzēšanas kristāli ir ļoti maziņi. Bet esot konstantā līdzsvarā šķīdums-cietā fāze, kalcija hidroksīda kristāli aug, resp. dzēstais kaļķis kristalizējas. Tāpēc java, kas ir 24h atpakaļ nodzēsta ir ar pavisam citām īpašībām kā tā, kura stāv savā sulā pāris mēnešus. Un skaitās, ka tā ir slikta, ja atkal stāv 2 gadus, jo tad kristāli ir pārāk lieli un kaļķa java sanāk ļoti cieta un grūti lietojama. Īstie meistari tak pazina labas kaļķu javas plastiskuma pakāpi. Nekādas mistikas tur nav - vienkārši kaļķis ir sakristalizējies līdz optimālai kondīcijai mūrēšanai. Vai tom'\er laba rezultāta iegūšanai nav prātīgāk nopirkt kaut kāda zināma ražotāja gatavu pulverveida kaļķa javu, kas tikai jāuzmaisa un viss? Tur tomēr tas tiek tais'\its no laboratoriski kontrolētām izejvielām, nevis kā pašam maisot - katrs maiss kaļķa no cita veikala, smilts arī kāda pagadās un beigās čiks vien sanāk.