Kokvilna varētu būt kārdinoša barība vispirms jau kodēm, un moš arī pelēm?

Vai mazums redzēts guļbūvju ar krāsainām lupatiņām pakšos? Man gan kokvilnas audums neasociējas ar filcim līdzīgu saspiežamību.
Pat bāzelējot jau saliktā guļbūvē, ar gatavu lentu ir pavisam cits aršanas ātrums nekā ar vaļējām pakulām, kuras varētu būt piemērotas vienīgi pakšiem vai neordināri lielām šķirbām.
Pelēm manuprāt svarīgi jau atbrīvota vieta un pašām grauzties viņām nemaz tik ļoti nepatīk, man arī liekas, ka viņas lūkojot ceļu vadās pēc caurvēja. Kamēr man pakšos bija tikai būvbrigādes skopi ieliktie sfagni, peles pakšu iekšpusē pārvietojās vertikāli un bija ierīkojušas pat pāris tualetes. Pēc aizbāšanas ar pakulām pagaidām ir miers. Varbūt peles atbaida specifiskā pakulu smaka ("pēc zirga")?

Manuprāt te absolūti nav nekāda zinātniska pamatojuma šitai štellei, pat ne no pieredzes gūta pamatojuma ne. Agrāk visu ieguva uz vietas - kas bija, to arī lika. Audzēja kaņepes, no tām ieguva pakulas un lietoja. Kam tas nebija pieejams, lika sūnas. Citi lika linu lentu, tas laikam skaitījās smalkāk. Vienkārši tur, kur būvē guļbūves, kokvilna neaug. Būtu augusi, gan jau arī to izmantotu. Āfrikā mājas ceļ no liellopu mēsliem maisījumā ar salmiem. Spānijā no sastampātas mālainas zemes utt. Un katrā vietā tas tiek uzskatīts par labāko. Un ne jau tāpēc, ka tas arī ir labākais, bet tāpēc, ka cita nekā vienkrārši nebija. Dienvidu zemēs koka pārsedzes ir reti kur, arī jumta konstrukcijas, un, ja ir, tad ar ļoti maziem laidumiem - vienkārši tur koki pārsvarā ir līki un maziņi un gari baļķi bija ārkārtīgs retums un nepieejams materiāls.
Domāju, ka spītēties pretī minerālvatei kā blīvējošam materiālam, tam aiz ausīm mēģinot pievilkt klāt kaut kādu tur pamatojumu kā nehigroskopiskumu, vēl nezin ko ir tāda ņemšanās, nekas vairāk. Tikpt labi tam var izmantot pretargumentus, ka tā tomēr ir neorganika un absolūti nepūst, nepelē un laika gaitā nemainās, nedeg utt.

Lai nu paliek mitrumvade, vēl jau vismaz 90% apjoma un šķērsgriezuma paliek koks.
Bet kontakts ar iekštelpas gaisu gan guļbūves pakojumam daudz lielāks kā mūrēta nama ārējam siltinājumam.
Manas pirts būvnieks arī by default piedāvāja Paroc vati ruļļos - tikai iekšpusē šķirbas vajadzēšot aizsilikonot, lai "neniezētu aiz apkakles".
Kad liku Isover skurstenī, niezēja gan...

Par vati piekrītu - kad siltināju mansardstāvu, lai gan biju uzvilcis gumijas cimdus un respiratoru - tur kur beidzas krekls un sākas cimdi sanāk pliks. Tās vietas riktīgi niezēja. Bija parocs, vienā vietā bija arī beramais Izovers - tas ir vēl lielāks draņķis. Vienalga abi ir tādas maiga zīda šallītes salīdzinājumā ar padlaiku stiklavati, kurai tādi mirdzoši stikla gabaliņi vēl redzami. Reiz nācās noplēst padlaiku caurules siltumizolāciju - nu tas bija nopietns pārbaudījums. Es neapskaužu tos cilvēkus, kas tajā laikā ar viņu strādāja, jo respiratoru taču nekādu nebija. Tur, liekas, plaušas ir beigtas pēc paŗis dienu darba. Mani celtnieki stāstīja, tādi jauni puikas, kam viss po, esot arī remontējuši kaut kādu vecu dzīvokli, nācies demontēt veco vati - abiem pēc pāris stundām esot asinis pa degunu tecējušas.
Par dzīvniekiem runājot - tiem gan ir po, man paziņam Isover vates rullī, kas mētājās šķūnī žurkas vidū bija riktīgu ligzdu uztaisījušas. Savukārt manam kaķim mīļākā vieta gulēšanai bija tieši uz Paroc vates loksnēm, kas mētājās 2. stāvā.

Atminos Paroc reklāmu pirms >10 gadiem, kurā meitenīte ielec (šķiet gan ka ne plikas) vates ruļļos. Vēlāk reklāma pazuda - varbūt kāds bij iztapsējis dīvānu?

Par siltinājuma materiālu starp baļķiem.
Manā vērtību skalā pirmajā vietā ir aitas vilna - dabīgs materiāls, kas vēl piedevām atgrūž mitrumu. Latvijā laikam tādu materiālu sagatavotu strēmelēs neatrast, tāpēc paliek alternatīva - lini. Strēmeles pasūtāmas pēc vajadzīgā platuma un biezuma. Pakulas ir ērti pieskavojamas montāžas laikā. Uz pusi lētāk sanāk, ja pērk pa tiešo no igauņiem. Iesaku ražotāju vestra.ee (Latvijas lini, igauņu darbs). Paši ar busiņu atvedīs kopā ar piegādēm citiem klientiem, ja var saskaņot laikus.
Ar vectēvu kādreiz pirtiņai purvā gatavojām sūnas (likām žāvēties uz zariem, pēc tam maisos), taču neesmu pārliecināts, vai tas mūsdienās būs legāli. Piņķerīgs darbs katrā ziņā.
Attiecībā uz to, kādu materiālu likt starp baļķiem, cilvēka izdomai nav robežu.

Par baļķu glabāšanu.
Vai priedes baļķi gadījumā jūnijā jau nav zilējuši?
Baļķi jānomizo, tad var apsmidzināt, vai labāk iemērkt pretsēņu līdzeklī (piem., Sinesto B). Tad liek krusteniskās krautnēs (vai uz biezām starplikām) vismaz 40cm no pamatnes, kas labākajā gadījumā ir slīpi nobetonēta. Virs krautnes vajag jumtu, bet visi sāni lai ir vaļā.
Ja krautnē liek jau apzāģētas priedes brusas, starpliku materiālam labāk izmantot sausas egles starplikas. No priedes starplikām uz brusām var dabūt dziļas zilējuma svītras.

Ceru, ka kādam šī informācija noderēs. Ja kas, rakstiet uz e-pastu.

Nekādi nevaru saprast, no kādiem baļķiem šobrīd ir labāk celt guļbūvi - no egles vai no priedes? Ļoti labi saprotu, ka vislabāk būtu ziemas baļķi, cirsti jaunā mēnesī, bet ir tāds laiks, kāds ir. Tāpēc lūdzu padomu - pēc Jāņiem cirstie koki guļbūvei ir praktiskāk egle via priede? Tik cik var izlasīt netā par egles un priedes īpašībām - jau darīts, bet skaidrība maza :(

abi labi. man ir egle un ir ok.

Cik zinu, amatnieki mīl (un daži izmanto tikai) egli.
Manuprāt tāpēc, ka vieglāk apstrādājama, jo vismaz ārējā daļa eglei mīkstāka.
Tautas ticējumi neiesaka izmantot baļķus ar kreiso skrūvi un pats esmu novērojis, ka žūstot tieši kreisajai skrūvei ir īpaša tendence turpināt vērpties.

Projektējam mājas. Arī guļbaļķu. Ir idejas un paraugi.
Ir zināms, kas realizēs! ;)

Esam sadarbojušies ar vairākiem izgatavotājiem,
bet gala rezultātā esam atraduši 2' labākos...
Iesaku: Būve Woodline'


Sazinamies! ;)

Ja man būtu jāceļ guļbūve no priedes,es labāk tos baļķus nodzertu. Priedi kā materialu celtniecībā varu pieņemt tikai iekšdarbiem(durvis,sienu apdare,mēbeles),tas būtu vietās kuras nav pakļautas mitruma iedarbībai,un arī kokus pēc iespējas ātrāk sazāģētu un izkaltētu.Kaltēs. No diviem nomestiem nomaļiem, ar mizu,pēc gada viens būs lietojams,otrs??? Pirtij sazāģētajā egles brusu krāvumā trāpījās priede,pēc 2g cirvi nevajadzēja .Spuldzītes vietā es vienus izejamos aizlaistu uz dziļiem laukiem,vecticībnieku ciemiem,jo bij tur agrāk labi namdari.Reiz redzēju vienu grīdu lauku mājās,kas bija vienā dienā no celma mājās.Pēc pus gadsimta skats bija labāks nekā manam ...... laminātam.

Par to baļķu mērcēšanu - vismaz kādreiz Latvijas Finieris pārdaugavā pie Trolejbusu depo visus baļķus uz laukuma nepārtraukti laistīja.

Piedāvājam cirstas guļbūves no žāvētiem baļķiem. WWW.SS-BUVE.LV

Guļbūvju izskatu atjaunošana un siltināšana!
Ja jūsu guļbūves sākotnējais izskats ir zudis un gribat to atgūt vai uzlabot.
Ietaupīt siltumu, vai vienkārši esošo krāsu nomainīt.Ir radušās tehniskas problēmas,vai
ir vajadzība kaut ko papildildināt,pārtaisīt.
Piedāvājam!
Guļbūves slīpēšanu,balināšanu,imprignēšanu,plaisu siltināšanu
ar aitas vilnu un to aiztaisīšanu ar guļbūvju hermētiķi,neglītos zarus
izurbjam un ielīmējam jaunus,krāsojam.Veicam iekšdarbus.
Lai guļbūve būtu skaista un silta un tāda paliktu ilgus gadus,tai
vajadzētu būt pilnā tehniskā kārtībā
bez īpaši lielām plaisām ar glītām zaru vietām,
aizsargātai ar pietiekamu koku aizsargājošu līdzekļu kārtu.
Un tai nevajadzētu būt apšūtai ar apšuvumu dēļiem slēpjot guļbūvju burvīgo izskatu.
Rakstiet uz e-pastu; atjaunogulbuvi et inbox.lv Mēs jums palīdzēsim ar papildus info un darbiem.