vai no siltumizolāzijas viedokļa atmaksājas apmest Fibo mūri pirms to siltina? Izmaksas 600Ls (200 kv.m., 3Ls/kv.m ir darba un materiālu izmaksas).

atceros, ka kādā no foruma tēmām tika minēts, ka Fibo pēc būtības ir porains un IT KĀ ir pat vēlams to pirms siltināšanas apmest ar plānu kārtiņu, lai aizvilktu ciet poras.

vai praksē / teorijā kādam ir viedoklis par šo jautājumu? vai ieguldījums 600Ls apmērā atmaksāsies dabā?

Mūri plānots siltināt ar 10cm vati vai puķiku (atkarībā no naudas apjoma makā rudenī)

1 Izlîdzinoßå lîmjava (2-10 mm) - SERPO 410
2 Siltumizolåcija (30-200 mm) - minerålå vate vai putuplasts
3 Arméjoßais slånis (6-8 mm) - siets un lîmjava SERPO 410
(minerålajai vatei nepiecießama dîbe¬oßana)
4 Grunts - SERPO 425
5 Dekoratîvais apmetums -
...no fibo razotaaju instrukcijas..............labaak jau vadiities peec razotaaju instrukcijaam!!!

par 600ls tev tur sanāks 10-15cm bieza ekovates kārta visriņķī tavai mājai. un tā atmaksāsies 2-3 gados pilnīgi droši.

heating Wrote:
-------------------------------------------------------
> 1 Izlîdzinoßå lîmjava (2-10 mm) - SERPO 410
> 2 Siltumizolåcija (30-200 mm) - minerålå vate
> vai putuplasts
> 3 Arméjoßais slånis (6-8 mm) - siets un
> lîmjava SERPO 410
> (minerålajai vatei nepiecießama dîbe¬oßana)
> 4 Grunts - SERPO 425
> 5 Dekoratîvais apmetums -
> ...no fibo razotaaju
> instrukcijas..............labaak jau vadiities
> peec razotaaju instrukcijaam!!!


aber vai tad kāds dabā reāli lieto to 1.punktā minēto izlīdzinošo līmjavu?
atnāk fasāžu meistari - sliktākajā gadījumā ar "pļekām", labākajā ar līmi pa perimetru - pļakš putiku pie sienas un miers.

Atmaksājas gada laikā!

Meistars darīs tā, kā tu pateiksi, nevis kā viņš izdomās - kāda viņam starpība - saimnieks maksā un pasaka kā grib. Nesaprotu problēmu. Vate, protams, daudz labāka kā puķiks, jo ir tvaika caurlaidīga. Vati taču arī līmē ar zobaino ķelli, kas tāpat tev tās poras aiztaisīs ciet. Iepriekš speciāli mest - lieks darbs.

Manas mājas siena no iekšpuses:

* Kokvilnas "krekls" šķidro tapešu veidā
* Ģipša vai cementa apmetums, biezums ~10mm
* 250mm FIBO bloks
* cementa apmetums, lai aizvilktu poras un nedaudz izlīdzinātu
* 100mm akmens vate, līmjava ar robaino lāpstu izvilkta pa visu plāksnes laukumu.
* armējošais slānis ar stiklšķiedras sietu
* dekoratīvais apmetums
* ūdens atgrūdoša (egalizācijas?) fasādes krāsa

Logu rāmjiem vate iet virsū 2cm. Pie logu rāmjiem ir kaut kāds amortizējošs plastmasas profils pielīmēts, lai apmetums pie loga netiek un neplaisā. Rūpīgi iestrādāta tvaika barjera. Ekovate mansarda slīpajās sienās (nedaudz virs 30cm) un pēdejā pārsegumā (vismaz 40cm). Ēkas blīvums atbilst Latvijas būvnormatīviem. Rekuperācijas sistēma ar >90% atgriezto siltumu.

Ēkas apkures platība ~320, iekštelpu T ap 17-21, vidēji ~19C. Vidējie nepārtrauktie siltuma zudumi februārī ~6.5kW. Marta nav pa rokai, jāizrēķina no no skaitītāju rādījumiem.

Kāds no tā secinājums? Jā, FIBO diezgan viegli cauri svilpo vējš. Vai tas atmaksāsies? Grūti pateikt. Ja kurināsi ar malku, tad atmaksāsies ļoti ilgā laika posmā. Ja dzīvo, kur vējains, tad atmaksāsies ātrāk. Ja visi pārejie mezgli ir taisīti "cauri", nedomājot par ēkas gaisa blīvumu, tad nav jēgas ieguldīt naudu fasādes "poru taisīšanā ciet" utt.

Kā uzskatāms piemērs Fibo gaisa caurlaidībai ir tas, ka man blīvuma pārbaudē atklājās viena rozete augstāk aprakstītajā sienā, no kuras nāca relatīvi liela gaisa plūsma. Tas nozīmē, ka gaiss varēja pa mūri kādus 3 metrus vertikāli iziet cauri (būtu mājai citi "vieglāki" "caurumi", gaiss pa rozeti neietu, bet ietu pa vieglāko ceļu).

Ja grib pavisam rūpīgi, tad būtu jāaizvelk poras arī fibo sienai bēniņos no iekšpuses un sienu augšu horizontālās virsma :) Nu tas, ka pirms palodžu uzlikšanas virsma ir jānoklāj ar "aiztaisošo" javas kārtiņu, gan ir viegli.

Par sliktu variantu es nosauktu māju no fibo, neapmestu no ārpuses un iekšpusē reģipša karkass ar vati, tas ir, pilnīgi bez aizsardzības pret vēju. Tur gan labi vējš iekšā nāktu un saimnieks brīnītos, kāpēc ziemā, it sevišķi vējainos apstākļos, tik daudz jākurina :)

Tencinu par padomu.

Ambrosio Wrote:

> Rekuperācijas sistēma ar
> >90% atgriezto siltumu.

precīzi uzskaitīji visu, ko esmu ieplānojis veikt savā mājā, vienīgi man ir 300mm fibo. par rekuperāciju - pēc kādiem parametriem izvēlējies, kas lika un cik daudz vietas aizņem?

Vispār man ventilācija nebija sākotnēji paredzēta :) Kad taisīju apkures projektu mājai, projektētājs ieteica apsvērt Paul ventilācijas iekārtas. Es padomāju, apsvēru, atcerējos, ko nozīmē daudz maz hermētiski logi dzīvoklī un slikta gaisa apmaiņa, vēlreiz padomāju... un sapratu, ka man vajag to ventilāciju :) Aizbraucu ciemos pie Paul izplatītājiem, viņi man parādīja un pastāstīja par to Paul iekārtu. Principā mani pārliecināja tas, ka tās ir ražots Vācijā un tas ir sertificēts pasīvajām mājām.

Man ir Thermos 300 DC, skat
[www.artiva.lv]

Tas, ko es redzu uz ventilācijas iekārtas vadības pults ekrāna apstiprina augsto siltummaiņa efektivitāti. Tā kā tur rāda no āra iesūkto, no telpām ienākošo un atpakaļ padoto gaisa temperatūru ar pusgrāda precizitāti, tad es nedaudz konservatīvi varu apgalvot par reālo manas sistemas efektivitāti - atgriezti tika vismaz 90% no siltuma. Pie min režīma (40% no max jaudas, ~100m3/h) tipiskā efektivitāte bija ~95%. Efektivitātes rēķināšanā tiek uzskatīts, ka gaiss tiek piesildīts nedaudz virs 0C, ja ārā ir mīnusi.

Elektrību arī ēd maz. Motori uz pilnu jaudu (reti kad vajag) ēd laikam nedaudz virs 100W + elektriskais piesildītājs, ja ārā mīnusi. Uz sitiena pie rokas man ir dati no 20. janvāra (uzlikts atsevišķs elektriskais skaitītajs ventilācijas iekārtai) līdz 2. martam man ventilācijas iekārta ar visu piesildīšanu noēda 94kWh. Darbināta pārsvarā min režīmā. Māja pie Rīgas. No ekspluatācijas izdevumiem jāmin gaisa filtri, kas šad tad jāmaina (precīzi vēl nevarēšu pateikt, cik man reāli gadā tam aizies).

Troksnis arī minimāls. Uz min apgriezieniem pavisam klusa.

Ja tā skatās, tad pati Paul iekārta relatīvi nedaudz dārgāka ir par citām. Bet, ja skatās kopējos ventilācijas sistēmas izmaksas (ja vien pats neliek), tad tā starpība ir vēl mazāka.

Vēl variants bija SystemAir, bet tur pat ražotāja uzrādītā efektivitāte ir 60-80% atkarībā no modeļa, par reālo vēl mazāka nojausma. Paul tirgotājiem vismaz ir demo māja, kur tas viss darbojas.

Secinājums. Esmu apmierināts ar savu ventilācijas sistēmu :) Dzīvoju mājā jau 3 nedēļas - gaiss mainās, logi nav jāvirina, knišļi iekšā nelido... ļepotā :)

P.S. Ventilācijai arī ļoti vēlams savs projekts, kur sarēķināts, lai viss būtu sabalansēts.

Paul iekārtas cena sākotnēji ir nevis relatīvi, bet absolūti dārgāka. Efektivitātes ziņā gan arī esmot pluss, nez, moš pat kādā pārskatāmā laikā investīcijas ir atgūstamas.
Bet tie loriņi tipa caurules un pričendāļi, kas arī Paul ražojuma, ir reāli dārgi.

spk, nav jau obligāti viss no Paula jāņem. Var jau uzlikt Paul iekārtu, kā un ar ko gaisa vadus pievilkt var būt cits jautājums - pieslēgums iekārtai ar standartizmēra caurulēm.

spk, kādu ventilācijas sistēmu sev izvēlējies?

Vēl nekādu, savilku tik caurules, Uponor zilās spec priekš ventilācijas. >2x lētāk par Paul lokanājām. Agregāta cena ar dižķibeli nesavietojas :)

Man tāda sajūta, ka es Tevi, spk, pie Ulda redzēju :)

Man pagrabā parastās skārda ventilācijas caurules, gaisa maģistrāles arī no skārda caurulēm un elementiem. Lokanās Paul caurules izmantoju tikai pārējās vietās, kur bija svarīgi, lai griesti minimāli samazinās (zemus griestus netaisīju, bet nebiju paredzējis, ka būs ventilācija :) )

Paskatījos ventilācijas iekārtas skaitītāju - no 20. janvāra līdz šodienai nedaudz virs 180kWh noēsts.

Paul taisīja projektu? kādas ir +- izmaksas visai sistēmai? un kur tev viņa stāv - pagrabā vai bēniņos? man it kā vieta bēniņos ir paredzēta

Runcc, par projektu atsevišķi nemaksāju, tā uztaisīšanu noorganizēja Artiva, kura arī izplata tos agregātus.

Par sistēmas kopējām izmaksām labāk interesējies pie izplatītājiem parādot savu mājas projektu. Pārāk daudz dažādu iespējamo iekārtu, mājas platības atšķirības, pats kaut ko dari vai visu citi, gaisa vadi kādi utt.

Ieskatam Paul iekārtu rūpnīcas EUR cenas Vācijā:
[files.inbox.lv]

Latvijā cena ir Vācijas rūpnīcas cena + PVN (21%) + transporta izdevumi no Vācijas.

Paul lokanās ventilācijas caurules laikam nedauz virs 3Ls/m bija. Plus kolektori. Es pats neliku, bet tur reāli tās trubas pats var salikt bez raizēm par šaizēm - viens nepārtraukts posms no kolektora līdz nosūcei vai pieplūdei. Metāla trubām savienojumi, līkumi - ja hermētiski neuztaisīsi, būs maza šaizīte. Vispār ja tā sarēķina tiešām visu kvalitatīvai metāla vadu sistēmai - vairāk darba, līkumi, klusinātāji (kas ir vajadzīgi, ja blakus istabas ir uz vienas maģistrālās trubas un negrib, lai bērni dzird to, ko dara vecāki blakus :) ) u.c. sīkumi, gala summa varētu būt +/- vienāda. Var izvēlēties pēc kādiem citiem faktoriem - griestus var laist daudz zemāk (it sevišķi, ja ir klusinātāji), tad metāla, pretēja gadījumā - lokanās. Ja trubas paliek nenoslēptas, tad metāla, jo lokanās neizskatīsies tik taisnas. Sarežģīta mājas konfigurācija, kur vajag daudz līkumu - iespējams labāk ir lokanās caurules. Ja ir iespēja iebetonēt caurules monolītajā pāregumā, tad to var droši izdarīt ar plastmasas lokanajām caurulēm. Ja pārsegums no kaut kā līdzīga E-joist ( [www.jmr-frame.lv] ), tad jāskatās, varbūt metāla var būt par lielu. Īsāk sakot, jāskatās kompleksi - nav vienotas receptes.

Neredzu problēmas, kāpēc iekārta nevarētu atrasties bēniņos. Iespējams, ka tā ir pat labāk, jo āra gaisa pieplūdes un izvades uz āru vadi būs ļoti īsi.

Varu pateikt priekšā pāris momentus, par ko uzreiz nepadomāju, jo nebija paredzēta ventilācija, kā rezultātā lieki iztērēju naudu vēlāk, izmantojot sarežģītākus risinājumus:

* Elektriķis man sākumā paprasīja - vadu maģistrāles 10cm no griestiem 1. stāvā ir ok? Es pateicu ok :) Metāla ventilācijas caurules vispār ietu tieši pret vadiem vai zem vadiem nepieņemami samazinātu griestu augstumu :) Atlika likt Paul mazās trubas (caurplūdes rādītāji var pat atbilst metāla gaisa vadam ar asiem līkumiem), kuras, prātīgi vadus nedaudz atkaļot un uz leju pavelkot, veiksmīgi ielika.

* Gaisa pieplūdei jābūt vismaz 2(?) metri virs zemes līmeņa. Man tieši bija siltās grīdas caurulītes tur, kur būtu taisnākā un lētākā maģistrāle āra gaisa pieplūdei. Nācās iet garāku un dārgāku ceļu.

* No sākuma gaisa pieplūdi nosiltināja ar to speciālo akmens vai stikla vati ar foliju. Pakoja rūpīgi, līmēja ciet visas šuves. Viss būtu labi, ja gaisa pieplūde būtu bijusi īsa. Tā kā man bija gara, tad vai nu kaut kur tomēr bija kāds caurumiņš vai nehermētiskus, vai nu vēl kāda šaizīte, bet vēlāk atklājās, ka vate ir mitra (ziemā ārā ir auksts gaiss un kaut kur iekšas gaiss atdzisa un mitrums kondensējās). Nācās pārtaisīt uz kaučuka(?) izolāciju ar foliju, kuru pielīmē ar līmi. Kondensāta problēmas pazuda. Citreiz uzreiz tikai tādu liktu (dārgāka, bet potenciāli mazāk šaizes var rasties).

* Sākumā bija uzlikts āra ieplūdes filtrs standarta metāla kastē. Pēc tam, pārtaisot izolāciju tapa skaidrs, ka būs čakars ar filtra mainīšanu, jo izolāciju būtu jāplēš nost un jāpārlīmē pie katras filtra maiņas. Nospļāvos un paņēmu no Paul tukšu priekšsildītāja kasti no putu polipropilēna (ja pareizi atceros, tad Paul "putuplasta" komponentes ir no šī materiāla nevis no putu polistirola). Tādām Paul kastēm nav nepieciešama papildus siltumizolācija, jo to izpilda korpuss un kondensāts nerodas.

Es tomēr apmetīšu to FIBO ar parasto cementa javu, sarunāju par 1.6 LVL/kv.m.

Pareizi, lokanās caurules der tur, kur nav labi samazināt griestu augstumu. Es izšķīros par samazinājumu. Ar skārda it kā būtu vēl lētāk, bet tad es to nedarītu pats (nui nna tādu ņemtni, un vēl bez pieredzes). Tās zilās ir saspraužamas ne grūtāk par kanalizācijas caurulēm, varbūt vienīgi nedaudz, jo savienojumu vietas blīvākas.
Pagājušonedēļ pakomentēju viena biedra topošās mājas projektu, no elektrības un galvenokārt ventilācijas viedokļa. Arhitektam izbeidzās argumenti, kāpēc viņa zīmējums ir ideāls un neko mainīt nevajag :)