Sveiki!
Jautājums par pamatiem.
Man ir uztaisīts tehniskais projekts dzīvojamai ēkai taču gribas pārliecināties par to, vai ēkai ir uzprojektēti daudzmaz optimāli lentveida pamati (b20). Itkā jau stulbi apšaubīt būvinženiera kompetenci taču tomēr gribas pārliecināties....
Situācija ir sekojoša:
1. Ēka ir vienstāva + mansarda stāvs,
2. Ēkas gabarīti 7x17m,
3. Grunts – smilšains māls,
4. Nesošās sienas – Fibo 250 mm +vate 100 mm un koka dēlīšu apdare
5. Jumta konstrukcija – koka spāres ar betona kārniņiem.
Projektā ir paredzēti lentveida pamati 25 cm platumā un 120 cm dziļumā, (cokola virszemes daļa – 15 cm) ar pamata pēdu 60 cm platumā, 20 cm augstumā. Plus tam visam - pamata augšdaļā 3AIII12 stiegras + 4AIII12 stiegras pamatu pēdas apakšdaļā. Pa vidu tam visam vēl stiegrojuma siets ar 20x20 cm acim. Pamatu pēda balstīta uz 20 cm biezas šķembu kārtas. Pamatus paredzēts aizbērt ciet ar smilti vai keramzītu. Vai šādas konstrukcijas pamati nav drusku par ņipru šāda apjoma ēkai? Vai nepietiek ar stiegrām augšdaļā un apakšdaļā? Un vai vispār ir nepieciešama pamatu pēda?
Gaidīšu komentārus. Iepriekš pateicos par atsaucību.

Nezinot visus apstākļus nevar objektīvi novērtēt projekta kvalitāti. Var tikai iziet no pieņēmumiem un minēt.
Par pamatu platumu - 25 ir OK jo atbilst bloku platumam, šeit projektētājam neko pārmest nevar, ja grib ekonomēt, mierīgi izikt arī ar 20cm platu pamatu.
Par dziļumu - 120 cm ir ok. Vienīgi virspamatu 15 cm vietā ieteiktu vismaz 30, lai pasargātu sienu no ūdeņiem, taču šis akmens jāmet arhitekta lauciņā. Pēc LBN grunts sasalšanas sziļums Latvijā dažādās vietās atšķiras. Alūksnē tas ir lielāks, citur mazāks. Ne jau vienmēr skatās tikai uz sasalšanas dziļumu, bet arī lai iesēdinātu pēdu nesošajā slānī, ja augšpusē piemēram atrodas kūdra, pieskaņo blakus mājas pamatu dziļumai, respektīvi, situācijas var būt dažādas, tāpēc saku ka 120 cm Latvijā ir OK. Labi, iespējams, var samazināt uz 90 cm zem zemes vai pat uz 70, taču ja tev ir smilšmāls pamatā, tad labāk nejoko.
Stiegras 3+4 ir OK, tikai nesaprotu, kāpēc neliek simetriski 3+3. Vispār var mierīgi iztikt arī ar 2+2 - tās tāpat nerēķina, bet pieņem konstruktīvi. Normālā gruntī vispār var iztikt, taču drošība pirmajā vietā.
Bet stiegrojuma siets manuprāt gan ir galīgi garām, no tā jēgas nekādas, lieki iegrūsta nauda zemē.
šķembu kārta - nu nevajag zem pamatiem 20 cm šķembas. Pēdējos 15-20 cm būvbedrē normāla būvdarbu vadītāja vadībā vienmēr norok ar rokām, izmantojot lāpstu, jo ar lielo tehniku tu vari sačakarēt pamatojumu. Pēctam var iebērt 5 cm šķembas un savibrēt, lai tādā veidā sablīvētu ar kājām sabradāto pamatni.
Aizbēršanu mierīgi var veikt ar to pašu grunti, blīvējot kārtās 20 - 30 cm, kāds tur keramzīts vai smilts (ja nav ierīkota drenāža, kura bezpagraba ēkām ir praktiski nevajadzīga) Pamatu no ārpuses nosiltini kādus 60 cm zem zemes uz leju un būs OK. Par pēdas platumu - grūti teikt, bet tā pēc uzrakstītā, šķiet, ka varētu gan mazliet šaurāku. Ja vien nav baigie gruntsūdeņi vai arī kāds dūņu slānis zem tā smilšmāla. Jāskatās ģeoloģija. Iespējams, var iztikt ar kādi 40 cm, taču jāatceras teiciens - skopais maksā divreiz, kā saka veci buki, uz pārāk taupīt nevajadzētu.

Virspamatu ieteiktu lielāku vismaz 50 -70 cm . Pēcāk varēs vismaz uztaisīt bruģa lieveni ar pakāpieniem .

Nesapratu, kur tiek likts tas siets. Ja pēdā papildus garenstiegrām, tad kaut kas ir lieks, vai nu garenstiegras (savienotām ar šķērsstiegrām ik pa gabalam tāpat jābūt) vai siets. Ja vertikāli pamatu sienā, tad neko vairāk nezinot par autora rakstīto, labāk neizteikšos ... kā augstāk raksta SAK - drošība pirmajā vietā.

Virspamats 15 cm ir drusku par maz, vismaz 20 vajag, 30 ir ideāli. Augstāk minētie 50-70 cm bez konstruktīvi funkcionālas vajadzības ir lieka naudas tērēšana. Īpaši, ja ēkas arhitektūrai jebkāds tradicionālais lievenis ir pilnīgi garām.

Ja ēka atradīsies kalna galā ar lielām jumta pārkarēm, tad gan ar 15 cm varētu pietikt...
Bieži ar pamata augstumu automātiski saista arī slieksni, grīdu utml. Taču savulaik latviešiem mēdza būt pat metru virs zemes augsti pamati, kamēr slieksnis palika turpat lejā...

Kādi grunts apstākļi, gruntsūdens pret planējuma virsmu.
Te daļu no 120cm iedziļinājuma var aizstāt ar šķembām. Neviens taču neiebildīs, ka šķembu iestrāde tranšejā ir vienkāršāka un letāka nekā betonēšana veidņos.

Es te tomēr gribu precizēt pamatu un pamatu pēdas dziļumu.
Pieņemam, ka grunts sasalšanas dziļums ir 1,2 m. Tātad pamati, kā iepriekš bija jau kaut kur minēts, ieteicams izbūvēt par 10cm dziļāk, t.i. - 1,3m. Es gribu saprast, vai uz tās 1,3m atzīmes ir jāsāk būvēt pamata pēda uz augšu vai arī no tiem 1,3m uz leju ir jātaisa padziļinājums ar lāpstu 20cm dziļumā pamata pēdas izbūvei.

Pamatu dziļums ir starpība starp zemes virsmas līmeni un pamatu pēdas apakšu. 90-110 cm lielākajā daļā Latvijas būs OK, šur tur var riskēt ar 70 cm, šur tur norma būs 110-130 cm. Ja piebērumu pie pamatiem veic ar smilti un vēl pa perimetru nosiltina joslu ar horizontālām EPS loksnēm, dziļumu var samazināt līdz kādiem 60 cm (par 40 cm es pats negribētu parakstīties, kaut rekonstrukcijās vecām mājām tā gadās).

Paldies, jtdesign!

Lielākā problēma šādā gruntī ir nevis sals, bet gruntsūdeņi.
Šo pavasari konstatēju, ka manai pirtij jumta pārkares balsta stabveida pamati (bez pēdas), 130 cm dziļumā + 20 cm grants spilvens, izcelti par 11 cm. Biju pārliecināts, ka tādā dziļumā nekas nenotiks un pēda ir lieka 'greznība'.

Nekāda izbrīna, šāds pamats taču ir praktiski bez slodzes (salīdzinoši) un kūkumojošā grunts ar sānu berzi šādu pamatu var arī par metru izraut ārā. Kaut būtu 3 m (nosacīti) dziļumā iebūvēts. Pamats nav ar pēdu formāli "noenkurots".

Nevainojies, bet manuprāt trepes/pakāpieni pirmajā stāvā ir absolūti pats sliktākais, ko normālai mājai var izdarīt. Ilgtermiņā tas ir ārkārtīgi neērti - un kam tas, lai tumsā pašam un gaišā dienas laikā bērniem būtu kur krist un ekstremitātes lauzt? Go džek nesaprotu. Par brandmūriem tu ar kaimiņiem vari vispār nerunāt un pirms būvvaldē neesi bijis vispār nesapņot - cik zinu pavisam nesen ir pieņemti jauni ugunsdrošības noteikumi, un, ja būvvalde pateiks, ka sienai no robežas jābūt vismaz 2-3 metri, ko tad? Sāc ar to, bet nevis tā, ka aiziet un paprasīt, bet lai parāda, kur tas konkrēti ir rakstīts. Pats ar šito aiziešanu un paprasīšanu esmu kolosāli apdedzinājies - būvvaldes arhitekts teica, ka ir tā, jo tāda bija viņa pārliecība, bet likumā, izrādās, bija ierakstīts citādāk...un tas, ka arhitekts tā teica vēlāk absolūti nevienam vairs neinteresē.
Par kamīnu stūrī ir reāls stāsts no dzīves - man kaimiņam ir kamīns istabas stūrī un kurina viņš viņu apmēram reizi gadā. Man kamīns pilnīgi nejauši sanāca istabas vidū, pie sienas. Man čoms arhitekts uzreiz nokomentēja - viņa vārdiem likt kaut ko stūrī ir pilnīgi "anti-feng šui" - kur bērnus liek, kad tie blēņas sastrādā? - stūrī. Cilvēkam esot pilnīgi pretdabiski skatīties stūrī, jo stūris ir strupceļš. Es visiem šitiem pekstiņiem neticu, bet nu fakt na ļico, un bez visādas mistikas, tas ir diezgan loģiski. Cilvēkam patīk sēdēt stūrī un vērot pasauli, nevis otrādi - sēdēt ar muguru pret pasauli un vērot stūri.

Posts nepareizajā vietā, sorī...

Ģeoloģiskā izpēte privātmājai, ko veic ģeologs nosaka - gruntsūdens līmeni; normatīvās fizikāli-mehāniskās īpašības (dati pēc kuriem tiek izrēķināts pamatu veids, dziļums un izmaksas); reģiona normatīvais grunts sasalums; ieteicamais pamatu risinājums un piesardzība būvniecības etapos.

Sertificēts ģeologs
Artūrs Zemžāns - 26420987