Lūdzu padomu vai 30 cm biezai gāzbetona sienai pietiek siltināt ar % cm akmens vati???

Sorry, 5 cm vati

Var. Bet 10 cm + vēja aizsargplāksne būtu labāk.

Kas ir aizsargplāksne??

Vēja barjeru liek tikai tad, ja plāno apšūt ar dēļiem, kam apakšā svilpo vējš, ja paredzēts apmetums uz vates, nekādas plāksnes ne plēves nevajag, jo apmetums pats ir vēja barjera. Līmējot vati jāpievērš uzmanība tehnoloģijai - nekādā gadījumā vates plāksnes nelikt uz pļekām - tās jāliek tā, lai aiz vates nebūtu caurumu, resp. jānosmērē visa vates virsma ar līmi.

Pamēģini aprēķināt ar šo kalkulatoru:

[www.modlab.lv]

Uzgāju komentārus un gribas ko pielikt no māju cēlāju puses (konsultējos ar viņiem, jo pats ceļu pašrocīgi statņu būves pirti), kas savas uzceltās mājas testē ar infrasarkano kameru vairākas reizes pēc uzcelšanas. Viņi sen vairs nelieto akmens vati. Iemesli ir daudzi:
- pārāk mazs blīvums, kas palielina sēšanas risku. (jebkura vate sēžās, lai arī cik daudz pierādījumu pārdevēji nevilktu ārā no kabatām)
- vajadzīga tvaika izolācija, kas, atkarībā no tās veida, vairāk vai mazāk nokauj mājas mikroklimatu un gaisa kvalitāti, rezultāts ir astmas, alerģijas utt.
-nav iespējams vati blīvi piestrādāt pie jumta konstrukcijām.

Pašlaik viņi lieto ļoti kvalitatīvu un kvalitatīvi iestrādātu eko vati. Iestrāde notiek slēgtās konstrukcijas uzliekot iekšējo apšuvumu un pa caurumu pakāpeniski ielaižot iekšā šļauku, kas pūš sausu vati ar putekļiem un lielākām frakcijām līdz noteiktam spiedienām konstrukcijas iekšienē (to kontrolē iekārtas drošības vārsts). Putekļi nodrošina to, ka tiek piepildītas pat mazākās šķirbiņas un caurumi. Atšķirībā no akmens vates ekovate ir blīvāks materiāls, kas pats sevī regulē mitruma pakāpi un nezaude siltumizolācijas spējas mitruma iespaidā. Savukārt akmens vate zaudē spējas tiklīdz kaut kur tiek bojāta tvaika izolācija un to var izdarīt gan grauzēji, gan celtneiki piestiprinot iekšējo apšuvumu, saimnieks piestiprinot gleznas, plauktus utt. Perfekti ieklāt tvaika izolāciju gandrīz vispār nav iespējams un var gadīties, ka vairākas reizes ir jāplēš vaļā iekšejais apšuvums, testu laikā, lai aizlīmētu caurumus tajā(pat tad tas ir tikai līdz pirmajām žurkām).

Ir jāizvēlās labi iepūtēji un viņiem jāseko līdzi pieprasot, lai uzrāda visu izlietotos maisus un salīdzinot ar kubatūru, kas ir kontrukcijās jāiepūš. Pēc tam aprēķināt vai vate ir iepūsta pietiekamā daudzumā. Par to jau var paziņot pirms tam, lai meistari rēķinātos, ka saimnieks visu pārbaudīs.

Eko vates iestrāde slapjā veidā arī nav pietiekami efektīva, jo mazā spediena dēļ netiek aizpildītas visas šķirbiņas un caurumi ar putekļiem. Iestrādājot sausā veidā ar spiedienu jāatceras, ka pirms apšuvuma šūšanas ir jalieto kartons, vai papīrs, kas putekļus nelaidīs ne iekštelpās, ne ārā pa šķirbām.

Starpstāvu pārsegumu un horizontālo jumtu gadījuma ir ļoti izdevīgi lietot skaidas sajauktas ar kaļķi. Tas ir sen pārbaudīts līdzeklis un sēžoties tas neatstāj šķirbas, bet tikai samazina tilpumu, ko var kompensēt jau sākumā uzklājot biezāku kārtu. Skaidas ir tikpat efektīvas kā eko vate, tāpēc kur var ir jālito tās, jo izmaksas tas jūtami samazina.

Atcerieties, ka leilākais izplatītāju uzdevums ir pārdot, tāpēc nekas neatliek, kā uztvert visu kritiski un domāt līdzi, kas būs mājā pēc tam kad tā tiks uzcelta(gaiss, veselība, mikroklimats, siltums utt.) Siltināšana ar putoplastu un plēves lietošana pirms iekšējā apšuvuma(it sevišķi, ja ir lieli logi) radīs daudz problēmu, gan mājas sienām, gan sabojās veselību, pašsajūtu gan Jums gan Jūsu bērniem, māju pasūtītājiem utt. + kondensējoties rasas punktā tiks saslapinātas konstrukcijas, akmens vate, kas zaudēs siltumizolācijas spēju un māja būs jākurina vēl variāk, līdz visas konstrukcijas būs izmirkušas rasas punktam pārvietojoties uz āru.

Ceru, ka kādam radīsies jaunas (un varbūt sen aizmirstas - kaņepes, aitu vilna, salmi) idejas siltināšanā,
Veiksmi

Man jautājums - kur var dabūt tik sausas skaidas, lai varam samaisit ar kalkji?
Otra lieta - cik rupjām jābūt skaidām?

inženieris I.Brinkmanis te kādas lapas atpakaļ teica, ka skaidām jājauc klāt nedzēsts kaļķis, lai būtu sārmaina vide. Bet ka skaidām var ļaut žūt arī pēc iestrādāšanas konstrukcijās. varot piesaulītē izbērt žāvēties.

sausas var dabūt no galdniecībām - šie jau lieto tikai perfektus sausus kokmateriālus, un parasti skaidas ir tik maz, ka viņi tās dedzina kopā, vai izgāž kautkur, un neko prātīgu nedara. kamēr gaterniekiem nereti ir līgumi ar skaidu uzpircējiem jau noslēgti.

rupjums? vai tas ir kritiski svarīgi?

to atvars Buka

no tevis paša loģikas - ekovati arī pārdod pārdevēji. Un nevajag jau zīmēt pastardienas ainu ar akmensvati.
"Atšķirībā no akmens vates ekovate ir blīvāks materiāls, kas pats sevī regulē mitruma pakāpi un nezaude siltumizolācijas spējas mitruma iespaidā. Savukārt akmens vate zaudē spējas tiklīdz kaut kur tiek bojāta tvaika izolācija un to var izdarīt gan grauzēji, gan celtneiki piestiprinot iekšējo apšuvumu, saimnieks piestiprinot gleznas, plauktus utt. Perfekti ieklāt tvaika izolāciju gandrīz vispār nav iespējams un var gadīties, ka vairākas reizes ir jāplēš vaļā iekšejais apšuvums, testu laikā, lai aizlīmētu caurumus tajā(pat tad tas ir tikai līdz pirmajām žurkām)." Lai gan īsti labi siltumtehniku un mitruma migrāciju nepārzinu, bet
Tik daudz muļķību sarakstīts tik īsā brīdī. Jebkurš materiāls, kurā var iesūkties ūdens, zaudē savas siltumizolējošās spējas samitrinoties - neatkarīgi no tā vai tā ir ekovate vai akmensvate, jo palielinoties ūdens daudzumam materiālā samazinās gaisa daudzums, kas ir siltumizolātors. Nevajag mānīt tautu, ka ekovate apiet fiziku un nav pakļauta iespējamai mitruma kondensācijai.

Pats vēl īsti nesaprotu kāpēc ekovatei nav vajadzīga tvaika plēve, bet līdz šim neesmu spējis atrast skaidrojumu tam - būtu interesanti, ja kāds varētu izskaidrot. Un otra lieta, ja nav tvaika plēves un notiek aktīva mitruma migrācija uz āru, tad arī ekas siltumpatēriņa vajadzētu būt lielākam neka ar tvaika izolāciju.

Citāts no J.Birša raksta www.paroc.com/SPPS/Latvia/BI.../Publication122004.doc
"Pie tam ir jāsaprot, ka mazāk ilgizturīgiem siltumizolācijas materiāliem uz organikas bāzes (putupolimēri, ekovate utt.) siltumizolācijas īpašības izmainās laikā nosacīti strauji (diemžēl tikai negatīvā virzienā), bet projektēšanas normatīvi un LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” par to klusē, radot mānīgu iespaidu, ka sākumā uzrādītā siltumizolācijas pretestība ēkai ir nodrošināta visā tās ekspluatācijas laikā. Domāju, ka lietojot šādus organiskas izcelsmes siltumizolācijas materiālus vajadzētu siltumizolācijas slānim palielināt normatīvos rādītājus vismaz par 20%, jo savādāk šie materiāli laika gaitā sevi neatpirks, ja būs jāveic to priekšlaicīga atjaunošana, ēkas sienas pamatmateriālam turpinot saglabāt savu ilgizturību."

Man pašam ļoti patīk ekovate - galvenokārt iestrādes dēļ, bet nevajag kādu materiālu padarī par brīnummateriālu. Katram materiālam ir labās un sliktas īpašības. Kaut vai nedomāju, ka tipogrāfijas krāsas ir, kas izcili veselīgs, lai gan svinu saturošās sen vairs neizmanto (tā vismaz lasīju vienā ārzemju rakstā par ekovati).

P.S.
Aitu vilnu un tamlīdzīgi jau sen ka izmanto ārzemēs.

Posted by: Ifeellucky no 25/07/2009_citāts par siltumizolācijas materiālu īpašību izmaiņu.
Jebkuram siltumizolējošam materiālam siltumizolācijas funkciju veic mazkustīgs gaiss. Piekrītu, ka jebkuram šādam materiālam vēja spiediens rada nepatīkamas sekas, bet tās var ievērojami samazināt izpildot vēja barjeru - grīdas kartons, kastu gofrētais kartons vai avīzes 15..20 kārtās.
Ja aplūkosim pozīciju atkarībā pret koku - tad priedei ar D~450kg/m3 pie iekšējā mitruma zem 12% siltumpretestība ir 0,14W/m2K, kamēr koka galdniecības skaidām pie uzbērtā D~200kg/m3, siltumpāreja it ap 0,1W/m2K. Ceru ka visi piekritīs, ka koka skaidas nevar atgriezties atpakaļ koka blīvā stāvoklī. Tātad siltumzudumi izmantojot koka skaidas nebūs lielāki par 0,12W/m2K.
Lielākās problēmas rada materiāla samirkšana, tad strauji pieaug siltumzudumi. Un kā samirkšanas iemesli var būt iekšējais kondensātmitrums, ja tas netiek vēdināts. Tapēc parādās prasības par tvaika izolācijas ierīkošanu silto telpu iekšpusē.

EKOVATES iestrāde!
[www.ekoteh.lv]
29536561

Siltinātaja loma ir rasas punktu iznest ārpus sienas konstrukcijas un nodrošināt temperatūras starpību telpā un ārsienas divu grādu robežās. Tā ka vajag vismaz 100mm

Jurim E, derētu izlasīt ko raksta Ivars Brinkmanis, nevis rakstīt muļķības, ja rasas punkts būs vatē, tā samirks un kāds būs labums no siltināšanas?
Cik man mācīts, tad kondensāta rašanās iespēja konstrukcijā pastāv tajā vietā, kur krustojas piesātināts un nepiesāināts tvaiks, nevis aukstais un siltais gaiss. Domāju kalabāk to varētu nokomentēt Ivars. Manuprāt siltumizolācijas biezums uzlabos sienas siltuma pretestību, nevis kondensāta rašanos vai nē.
Var jau būt, ka arī tās ir muļķības, gribētos komentārus īpaši no Ivara.

Liels paldies par uzmanību. Par to kondensātu. Sāksim no abeces. Tātad telpā mēs vēlamies uzturēt 20 grādus. Taču vienlaicīgi mums telpā nepieciešams noteikts gaisa mitrums 50..75%, tas mūsu veselībai, jo ilgstoša uzturēšanās sausā gaisā ar mitrumu zem 35% noteikti ietekmēs veselību. Mūsu klimatā vasarā to izdarīt viegli, bet tad, kad ziemā temperatūra nokrīt zem nulles, tas paliek problemātiski, darbojoties centrālapkures sistēmai telpās veidojas sauss gaiss .
Lietas būtība ir gaisa fiziskās īpašības noturēt noteiktu mitrumu daudzumu pie konkrētas temperatūras un spiediena. Tātad pie gaisa temperatūras 20 grādi maksimāli iespējamais mitrums, rasas punkts, būtu ~13 mg ūdens kg gaisa, bet pie -5 grādiem tie būtu 2..3mg ūdens. Attiecīgi 70% gaisa relatīvā mitruma būs 13*0,7~9mg, pie 20 grādiem. Tātad telpā ievadot āra auksto gaisu, tas sasils, bet mitrums tajā būs tie paši 2..3mg vai rēķinot pie 20 grādiem veidos 20..30% gaisa relatīvā mitruma.
Veselības labad mēs cenšamies šo mitrumu palielināt, vārot ēdienu, liekot mitrus dvieļus uz radiātoriem vai audzējot un laistot puķes.
Taču attiecībā pret ēkas norobežojošām konstrukcijām, šis mitrais gaiss veido 'lāča' pakalpojumu. Gaisa vides vērtības cenšas nonākt līdzsvarā, tātad ārējās konstrukcijās veidojas saucamais parciālais spiediens, kur mitrums no telpas tvaika veidā pāriet sienās. Taču sienās veidojas temperatūras kritums, kur katrai sienas daļai -apjomam iespējams uzturēt savu maksimālo mitruma piesātinājumu..
turpinājums sekos

..turpinājums no (80.232.161.---)Datums: 31/07/2009 09:03
Tvaikam virzoties cauri sienai, sienas materiāla īpašību dēļ- 'berze'molekulārā līmenī, tvaika piesātinājums samazinās, taču vienlaicīgi tas saistīts ar temperatūras izmaiņām caurejošā slanī. Ja tvaika piesātinājums kādā sienas punktā pārsniegs 'rasas punkta'atzīmi, tad notiks tā kondensāts, sāks samirkt sienas materiāls.
Tapēc šeit būtiski nepieļaut sienas apjoma konstrukcijas atdzišanu vēja ietekmē, jo tad aukstais atdzisušais slānis atradīsies daudz tuvāk iekšpusei un kondensāta izkrisšanas iespējas palielināsies, pie nosacījuma ja telpā ir 20 grādi un mums nepieciešamais gaisa relatīvais mitrums.
Kondensāta bīstamība: visbiežāk tās ir pelējuma sēnes - tas attiecas uz mūsu veselību, nākošais ir mūsu materiālo uzkrājumu bojāšanās - apdare, traucē morāli dzīvot un nedaudz palielina izdevumus par apkuri. Ilgstošā laika posmā sāk ietekmēt konstrukciju noturību vai stiprību - pārseguma siju baltvietu bojājumi.
Tātad jebkuras konstrukcijas siltināšanas slāņa biezums ir saistīts ar tā pareizu iestrādi, punkts par vēja atdzesēšanu, vai pareizu materiāla izvēli, jo apšujot ēku ar stiklu vai skārdu no vēja mēs atbrīvosimies, bet temperatūras ietekme tās slaņos ziemā saglabāsies un ja mitrums nevarēs izžūt, tad radīsies pelējums..u.t.t

Rasas punkts dēļ temperatūru starpības neveidosies jebkurā, piemēram tas neveidosies higroskopiskā jeb kapilāri mitrumvadošā materiālā.
Savukārt tāds šeit apspriestais mitruma līmenis dzīvojamo telpu norobežojošajās konstrukcijās, pie kura piemēram ekovate sāktu būtiski zaudēt savas siltumizolācijas īpašības, visticamāk varētu norādīt uz nopietnu avāriju (neesošs vai tekošs jumts, noteka, ūdensvada caurule vtml).

Tas nozīmē, ka putuplasts neder siltināšanai?

Mans personīgais viedoklis ir, ka ekstrudētais putuplasts ir labs siltinātājs zem zemes un līdz ~15 cm virs, graudainais - max līdz ~1 m virs zemes. Iespējams, abos gadījumos vēl labāks būtu attiecīgi monolīts un berams putustikls, diemžēl par tiem esmu tikai lasījis un dzirdējis prezentācijās.
No ekoloģiskā viedokļa visu minēto (arī pamata betona) lielākais trūkums - nesadalīšanās pēc mājas sagrūšanas.

Ir organiskās vates un minerālās vates.
Minerālām vatēm izmantojam tvaika izolāciju ar Sd vērtiībo 20-50m, tas pats kas betona siena 20cm.
Organiskai vatei izmantojam tvaika izolāciju ar Sd vērtību 2.3m (0.6-4m) tas pats kas 6cm koka siena.
Pats svarīgākai to tvaika izolāciju ir salīmēt.
sk www.rbb.lv