Labdien, cik izskatījos pa forumu, tad neko konkrētu nevarēju atrast, varbūt varat palīdzēt?!

Ir uzcelta privātmāja un tai blakus garāžas nojume (jumts ir salaists kopā ar mājas jumtu, garāžas nojume - metāla jums, metāla stabi, kas jumtu balsta, un starp metāla stabiem dēlīši piesisti) pēc projekta garāžas nojumei vajadzēja būt apm.3 metru attālumā no kaimiņa zemes (robežas), bet sanāca, ka attālums tagad pēc pabeigšanas ir tikai 1 metrs. Un kaimiņš nevēlas parakstīt vienošanos, ka viņam nav iebildumi, ka garāžas nojume atrodas tik tuvu viņa zemes gabalam! Ir jau arī tādi kaimiņi! :(
Tad jautājums, cik tālu var būt tāda garāžas nojume attiecībā pret kaimiņa robežas, un vai tiešām ir jābetonē pa jaunam metāla stabiem pamati un jāsaīsina jumts? Vai arī var vienkārši pārtaisīt projektu un viss OK?

Jau iepriekš liels paldies par atbildēm un ieteikumiem!

Ko saka pašvaldības apbūves noteikumi?
Bet, tā kā pēc ēkas uzcelšanas mērnieku, kurš citstarp nomērītu arī ēkas absolūto novietojumu, var nesaukt, kurš tad konstatēs pārkāpumu, ja reiz inventarizatori, kuru lieta nepieciešama būvvaldei un zemesgrāmatai, mēra tikai ēkas iekšējos izmērus?

Pašvaldības (Kocēnu) apbūves noteikumos ir teikts:
70.15.: Būvju izvietošana pie kaimiņu zemesgabalu robežas:
1) Ja ēka vai būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad būves sienai, kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā ugunsdrošai sienai ar iespēju kaimiņam piebūvēt pie tās savu būvi.
2) Pret zemesgabala sānu vai aizmugures robežu pavērsta dzīvojamās mājas fasāde, kurā ir logi, nedrīkst atrasties tuvāk par 4.0 m no attiecīgās robežas.

Kā jau iepriekš rakstīju, tā ir garāžas nojume, tātad 2.punkts atkrīt pats no sevis, jo mājas fasāde ir stipri tālāk (apm. 5-7 m) no robežas. Un ja šajā situācijā ir attiecināms 1.punkts, tad paskaidrojiet lūdzu, ko nozīmē "ugunsdroša sienai, pie kuras kaimiņš var piebūvēt savu būvi"?

Aizmirsu piebilst:
70.13.: Sānpagalma minimālais platums:
1) 4 m, ja tas ir iekšējais sānpagalms.
2) 3 m, ja tas ir ārējais sānpagalms pie vietējas nozīmes ielas.
3) 6 m, ja tas ir ārējais sānpagalms pie maģistrālās ielas.
4) Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš paraksta uz ģenplāna lapas, sānpagalma minimālo platumu var samazināt vai būvēt uz robežas.

70.14.: Aizmugures pagalma minimālais dziļums:
1) Nedrīkst būt mazāks par 3,0 m.
2) Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš paraksta uz ģenplāna lapas, aizmugures pagalma minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas.

A ko sūksties, ka kaimiņš nepareizs, ja pats esi sabūvējis herņu (pa tuvu viņa robežai), par to vajadzēja pašam domāt pirms sāki būvēt to nojumi.

Lai gan pie maniem vecākiem tāda āra nojumīte mājas inventarizācijas plānā nemaz neparādās.

Tā jau ir, ka vajadzēja vispirms sarunāt ar kaimiņu un tad tikai būvēt. Es arī neparakstītu piekrišanu, ja man tā nojume nepatiktu. Nav ko par kaimņu sūdzēties, paši vien esat vainīgi.

Es nesūkstos un nesūdzos. Vienkārši cerēju, ka atradīsies veids, kā to visu var noformēt un parādīt savādāk, bet redzu, ka te nekas cits, kā "pats vainīgs" un "ko sūdzies, vajadzēja domāt agrāk" patsmitgadnieku līmenī nav! Protams žēl, bet nu kā ir tā ir, paldies par to pašu!
Veiksmīgi!

Pamatdokuments šajā gadījumā ir Civillikums un tikai pēc tam apbūves noteikumi (tāpēc arī daudzos AN noteiktie 3 m un 1 m vismaz teorētiski ir tiesā apstrīdami, bet tur sīkāk jāpēta kuros gadījumos noteikumi stiprāki par Civillikumu), kurā skaidri ierakstīts par būvju attālumu līdz kaimiņa robežai - 4 metri.

Pamatā sabloķētas ēkas tiek uzskatītas par vienu objektu un, ja atsevišķai garāžai vismaz Rīgā pietiktu ar 1 m līdz robežai, tad mājai (bez vai kopā ar garāžu) vajag 4. Savukārt attālumu starp ēkām 1 zemes gabalā regulē vismaz ugunsdrošības normas, kas ar eirokodeksa pieņemšanu ir kļuvušas visai drakoniskas.

Vēl jau apbūves noteikumos ir rakstīts par ēku augstuma punktu attālumiem līdz robežai un/vai kaimiņu ēkām, tāpēc, piemēram 12 m augstu fasādi 4 m no robežas nemaz tik viegli nedrīkst būvēt, ja vispār drīkst bez kaimiņa piekrišanas.

Ja kaimiņam liekas, ka mājas daļa par tuvu robežai apdraud viņa labsajūtu, neviens viņu nepiespiedīs mainīt domas, pat nauda nē (ir tāds gadījums personiskajā praksē, gan pirmsprojektēšanas, ne pēcuzbūvēšanas stadijā).

Tā kā varianti tikai 2 - nojaukt garāžu (daļu) vai vienoties ar kaimiņu. Vēl ir trešais - pārdot un lai jaunais īpašnieks cīnās.

Cik platai jābūt robežai no manas zemes kupicas, ja blakus teritorijā tiek rakts karjers un stumta virskārta līdz robežai Viena daļa ir lauksaimniecības zeme un viena daļa meža meža teritorijas gan man,gan racējiem.

Mosh kaiminsh grib 50 litru viskija pudeli? (:

Iespējams, ka jāskatās kādi specifiski lauksaimniecības un mežsaimniecības likumi. Esmu ievērojis, ka mežu cērt līdz pēdējam kokam, kura stumbru nešķērso robežlīnija.
Pilnīgi neaizskarama katrā ziņā ir pati kupica, kam saskaņā ar VZD noteikumiem jābūt noteiktam ārējā grāvīša rādiusam. Robežu noteikšanas/atjaunošanas aktos gan jau stāv abu zemju īpašnieku paraksti zem teksta: apņemos ievērot un saglabāt robežzīmes.
Cita lieta, ka vairums lauku zemju nav uzmērītas, jo likums prasīja tikai ierādīšanu. Šādā gadījumā pēc kupicas fiziskas norakšanas neviens vairs nevarēs pierādīt, kur tieši robeža bijusi. Sīkāk var lasīt Latvijas Avīzē 08.01.2004: Zeme uz papīra, bet ne dabā:
[www.failiem.lv]
Kamēr kupica vēl ir, varbūt nekait izdarīt fotogrāfiju ar laika zīmogu?

Civillikumā cik atceros bija pants: ja gadījumā tavā pusē aug koks un laiž saknes kaimiņa pusē, viņš tam kokam nekādi nedrīkst kaitēt, Tai skaitā droši vian, pakarinot tās saknes gaisā virs karjera.
Nez kurš būtu vainīgs, ja tavs traktors, gar pašu zemes malu braukdams, iegrūtu karjerā?
Man gan liekas, ka karjers nedrīks būt uztaisīts tāpat vien un būvvaldē jābūt kādām projekta ģenplānam vai detālplānam.

Vispār jau karjerus bez projekta nedrīkst ierīkot un birokrātiskais process tur ir gana sarežģīts un laikietilpīgs.

32.pants. Aizsargjoslas ap karjeriem

(1) Aizsargjoslas ap karjeriem tiek noteiktas, lai nodrošinātu karjeru ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslu ap karjeriem noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

60.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap karjeriem

Aizsargjoslās ap karjeriem papildus šo noteikumu 36.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas objektiem;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un korozīvas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt karjeru appludināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

Tā kā taisīt karjeru līdz robežai nemaz nedrīkst.

Lai nesāktu jaunu tēmu (jo jautājumi atbilst tēmas nosaukumam)…

Teritorija - Baldones novada lauku teritorija.
Kādam jābūt min. attālumam līdz robežai:
* dārzam;
* malkas šķūnim;
* malkas nojumei (bez betonētiem pamatiem);
* malkas krāvumam (tam apaļajam).

Dārza gadījumā gribas mazliet paplašināties robežas virzienā. Gribu zināt, cik tālu skaitās "droši".

Malkas gadījumā pirms kādas nedēļas kārtējo reizi sagāzās esošās grēdas (pērn, kamēr krāmējām, arī vairākkārt sagāzās; ziemu par laimi veiksmīgi nostāvēja). Šogad jādomā kaut ko nopietnāku - vai nu apaļo krāvumu, cerībā, ka tas negāzīsies, vai arī kādu par esošo nojumi nopietnāku konstrukciju (šobrīd ir metāla stabi, kurus kopā satur jumts; laika gaitā nojume ar visām 4 grēdām sasvērās uz vienu pusi)…

Nav tādu būvobjektu kā dārzs. Arī mauriņš ir dārzs un var iet līdz ar robežu. Kas attiecas uz malkas šķūni tad tie ir 4m, ja var dabūt saskaņojumu ar kaimiņu, tad kaut 3m. Malkas nojumi ar vajadzētu legalzēt un tad ir tādi paši nosacījumi kā malkas šķūnim. Malku kraut vari kur vien vēlies. Tam nav jābūt kaut kādos attālumos no z/g robežām.

Dārzs līdz robežai. Var arī kaimiņa teritorijā, ja šamais piekrīt.

Malkas novietnēm (būvēm) 5 m ugunsdrošības attālums.

Malkas krāvums nav būve, var arī uz robežas, ja citur vietas trūkst. Par ugunsdrošību gan der pa laikam iedomāt.

IMHO dikti līkām rokām malku jākrāmē, lai kaudze sagāztos. Vai nu arī lielummānija taisīt vienu kaudzi, kur prātīgi būtu četras (var palasīt stāstu par Bābeles torni).

Paldies par atbildēm.

Par ugunsdrošību visu laiku jādomā, jo īpaši pavasaros, kad pērnā gada zāle sakaltusi ;) Man gan grūti iedomāties, ka tā mūsu malka varētu būt par iemeslu ugunsgrēkam. Bet nu ja kāds ļaundaris nolems nekontrolēti svešu zāli pasvilināt, tad jā, var beigties bēdīgi.

Nezinu, rokas līkas vai ne tik līkas. Lai arī abiem (gan man, gan sievai) kopš bērnības malka nav sveša, patstāvīgi pirmo reizi krāvām. Zem grēdām biju palicis "paaugstinājumus" no ~20mm dēļiem/saplākšņa (pret zemi ar 20mm malu, nevis plakano virsmu), lai malka gluži uz zemes nebūtu - tak tie tagad ir līdz pusei zemē iegrimuši… Augstums grēdām kaut kas virs 2m, platums laikam ap 3 metriem, grēdas pa 4gab viena aiz otras, 2 tādi "komplekti" blakus viens otram. Kopumā 12 metāla trubas, kas to visu stutē. Kamēr krāmējām, tikmēr viss bija smuks, taisns, bet ar laiku sāka šķiebties uz vienu pusi… Un nevis viena grēda, bet visa "nojume" ir sašķiebusies. Attiecīgi arī sabrūk nevis viena ārējā grēda, bet divas…

Kā ir ar malkas nojumi, ja tai nav betonētu pamatu - tā skaitās būve (jābūt minimālajam attālumam līdz robežai) vai nē?

Būve. Arī tad, ja mobila (pārnesama uz citu vietu).