Taisos buvet maju un nevaru izskirties par izmantojamiem materialiem.Celtniecibaa murejumu no maala kiegeliem vai mala blokiem ,vai ari sienu buuveesanu ar guljbaljkiem musu valsti aizstaj ar citiem materiaaliem.Mums tacu ir savs mals,kiegelu un bloku razotnes.Ari koks ir savs un salidzinosi lets.Ta tiktu vairak izmantoti ieksejie resursi,cilveki butu vairak nodarbinati un tiktu iedibinatas stabilas buvniecibas vertibas.Tada veida buvetam ekam(tehnologiski pareizi) ir lielaka etiska(videi draudzigs materials ieguts no vietejiem resursiem),estetiska vertiba.Tam ir savs,ipass mikroklimats.Un kalpo sadas ekas ilgak.Protams izmaksas ir augstakas,un labs murnieks ir retums.OSB,DSP,MDF,PVC,regipsis,FIB,AEROC bloki-tas viss protams pilda svas funkcijas,tur slodzes un nelaiz aukstumu...Bet no sadiem materialiem buvetai majai tomer kaut ka trukst-dzivibas un vertibas,ka man skiet.Var but esmu parak konservativs un netieku laikam lidzi?Kadas ir jusu domas sai jautajuma?Paldies!

Pareizi domā.
[www.salmumaja.lv]

Kāda suņa pēc man būtu jāatbalsta vietējie ražotāji, ja viņi grib uzvārīties vairāk, nekā tuvie kaimiņi, kas alternatīvu var piedāvāt lētāk? Ja līdzīgi produkti par ļoti līdzīgu cenu, izvēlēšos vietējo.
Laiki ir citi, mēs dzīvojam ļoti straujas attīstības un dzīves ritma laikmetā, ļoti maz kam ir laiks gaidīt, kamēr onkulis- meistars sakraus pamatus no laukakmeņiem, bezgalīgi pielaikojot akmeņus tiem piemērotākajās vietās.

Cemex taču cementu ražo Latvijā, granti jau arī no āmerikas neviens neved. Līdz ar to betons ir 100% Latvijas prece - tātad to pamatos varam liet bez sirdsapziņas pārmetumiem. Par pārējo - sorī, neliekas man ķieģeļu cena pievilcīga nu nemaz. Guļbūve neinteresē kā šķira - manuprāt noiets etaps mūsdienu būvniecībā. Koka stāvbūve - jau interesantāk. Reģipsi arī ražo tepat Latvijā, profilus arī, cik zinu, vienīgi metāls ievests, bet bez metāla māju neuzbūvēsi. Normālas krāsas Latvijā neražo. Ko var, protams, jāizvēlas vietējā ražojuma, ja kvalitāte apmierina, ja nē - tas ir vienkārši stulbi pirkt sliktāku produktu par augstāku cenu tikai tādēļ, ka ir vietējais.
Un tā aura vei fīlings mājai tiek piešķirts ieliekot paša darbu un pūles. Ja pats ne pirkstu nepakustina - vari celt no kā gribi, kaut vai no vietējās grāvmalas kārklu klūgām - nebūs tur tā fīlinga. Katram mums mūsu izlolotās, izmocītās, grūti nākušās mājas liekas visskaistākās un vislabākās. Kādi materiāli tur ir pielietoti - tās jau ir detaļas.

aaaa> Normālas krāsas Latvijā neražo
Raituma krāsu darbnīca

Kur viņas Rīgā var nopirkt un apskatīt dabā?

es vēlreiz būvētu guļbūvi. izlabotu dažas lietas, par kurām iepriekš nebija vajadzīgo zināšanu.
cita starpā, pirtiņa arī būs guļbūvē. ar vienu vārdu sakot, pārbaudītas vērtības.

Protams, vispārbaudītākās vērtības būtu izrakt alu...:)

Visos laikos būvējot centušies izmantot modernākās pieejamās tehnoloģijas un materiālus. Ja bija iemācījušies sazāģēt dēļus ar zāģi, tad ar cirvi vairs neplēsa, kaut varbūt cirvja plēstiem dēļiem bija vēl īpašāka aura un karma utt.. Dikti jau diskutabls jautājums (vismaz 4 alusglāžu garumā) ar daudziem faktoriem...
Atbalstīt vietējo ražotāju: atkal diskutabli - it kā jau vajag, kaut arī par augstāku cenu - ar domu, ka nauda paliek apritē LV, multiplikatora efekts un so, bet ja vienīgais šādas viet. ražotāja atbalstīšanas pienesums LV ekonomikai ir vēl viens leksuss Rīgas ielās...

O, jā! Varu tik iedomāties kāda aura ir padomju laikos no vietējiem ķieģeļiem, betona blokiem un dzelzsbetona būvētajos dzīvokļos. Mūrnieki pielūdza svētās spirta dievības, kā rezultātā radās lielāks vai mazāks, bet pastāvīgs reibums. Visā mājā nav neviena taisna stūra, viss turās kopā uz godavārdu un dievpalīgu. Vēl jāņem vērā, ka katrs ķieģelis, bloks vai javas ķelle iesvētīta ar pašmāju vai svešas mēles stiprākajiem vārdiem. Kas par auru, kas par spēku! :)
Bet ja nopietni, tad viss ir atkarīgs no budžeta, kā saka "Bagāts kā grib, nabags ...""

gribu ieteikt lieki netērēt naudu, tas nav vajadzīgs, un naudas tērēšana nevienu laimīgu vēl nav padarījusi.

lēti ātri un silti - Aeroc.
superlēti, ļotisilti, ekoloģiski un drosmīgi - salmu balītes (ar koka karkasu utml)

visādi citi varianti sevi neattaisno. guļbūve būs auksta. akmeņbūve - drēgna un ellīgi dārga. fibo māja - jāsiltina, tas ir dārgi. finieri osb un akmeņvates - tas maksā kudi dārgāk par Aeroc, bet jēga kāda? kas vēl te paliek. ķieģeļi - ja grib silti - tad būs dārgi. un vispār būs dārgi. protams arī grezni un skaisti.

bet pirms sākt būvēt ir jātiek skaidrībā par savu filosofiju un dzīves uztveri. ir cilvēki kas uzbūvē sev tik mazu māju, kā vagoniņš, un dzīvo laimīgi, bez parādiem utt, naudu izmantojot interesantākām lietām, piemēram privātas lidmašīnas būvei utml:)

jā un pirmais bauslis ekoloģiskā domāšanā - tas ir pieticīgums un lētums. jo dārgas lietas ir neekoloģiskas. skat to absurdo rakstu LV būvniecība žurnālā par "superīgo" "pirmo pasīvo māju Latvijā" hehe:) tāka, jādraudzējas ar matemātiku, savu galvu un filosofiju:)

Gribu ieteikt tērēt naudu, kā pašam patīk, nevis klausīties propogandā par lēto māju lielajām priekšrocībām :)

"visādi citi varianti sevi neattaisno. guļbūve būs auksta..." - atļaušos piezīmēt, ka tās ir muļķības.

v_t - ok, piezīmē un apskaties siltumizolācijas ciparus. tā teikt matemātiku:)

spk - propoganda par lētumu - to maz kas veic. pārsvarā visur tiek reklamēts dārgums. teļukā, medijos, arī būvnieks ieinteresēts būvēt dārgu māju. visi kaimiņi ir sabūvējuši dārgas mājas.

Ja guļbūve būtu auksta, tad visi krievi sibīrija būtu izsaluši, bet nekā:). Tas, ka pie mums kautkādas tur stulbas Eiropas normas uz siltināšanu, vēl nenozīmē, ka guļbūvi vajag pakot ar vati. Ja var atļauties uzcelt guļbūvi, tad var atļauties, uz ziemu, nopirkt pāris sterus malkas vairāk. Eiropa jau arī neko nevarēs pateikt, jo paši aicina izmantot atjaunojamos kurināmā resursus:).
Par krāsam arī nepiekrītu. Laku un krasu rūpnīcas krāsām nav ne vainas un tekstūrdekors jau izturējis desmit gadus uz malkasšķūnīsa sienas, bet slavenais Pinotex sen nolobījies:).

Gan būvmateriāli, gan tehnoloģijas lielā mērā ir filozofiskas dabas jautājums. Tas vairāk atkarīgs no pasaules uztveres, dzīves stila, draugu, radu, paziņu loka, utt. Pārbaudītas vērtības laba lieta. Bet kā lai vērtības pārbauda, ja nelieto? Var arī izvēlēties visu jaunāko, taču bieži ļaudis aplaužas un pēc tam skaļi saka FUI! Bieži gan tā šaize sanākusi ne to liekot ne tur un ne tā. Jaunie produkti, vai tie būtu materiāli vai tehnoloģijas, ir domāti diezgan šaurai pielietošanas sfērai, jo izstrādāti tieši tai. Pielietojot citur, rezultāts var sanākt negaidīti draņķīgs. "Pārbaudītās vērtības" ir vairāk universālas. Tajās mazāka iespēja ko netīšām sačakarēt.
Es nezinu, vai ceļot māju būtu jātēlo patriots. Tas ir mazliet savādāk. Pēc iespējas vajadzētu izmantot savus, vai tuvumā esošus materiālus. Tam par iemeslu ir enerģētiskā saderība, naudas minimāla piesaiste un kontroles procesa iespējamība no pašiem pirmsākumiem. Ja pašam nav un jāpērk, tad patriotismu var piesaukt pie vienādas cenas un kvalitātes.
Pirms materiāliem tomēr jau pati vieta priekš mājas un ar to saistītais dzīvesveids būtu jāizvēlas. Te nu bez āderēm, debess pusēm, fen-šui un citām pielietojamām lietām, būtu jāpadomā vai vieta pastāvīgai dzīvošanai vispār pielietojama. Prestižs nav sinonīms vārdam apdzīvojams. Ja māja pavasara atkušņa vai palu dēļ teritorija slīkst nost, ja uz vietas bez dižiem urbumiem nav normāls dzeramais ūdens, ja bez lieliem papildus darbiem nav pieejas apbūves gabalam, ja nav aizvēja iespējas, ja iespējami nogruvumi u.c., tad teritorija nav draudzīga dzīvošanai. Cilvēks protams ir varens un tehnoloģijas tikpat dižas kā ķibeles. Varam nosusināt purvus, uzbūvēt aizsprostus, izveidot dziļurbumus ar filtrāciju, stiprināt jūras krastus, utt. Te nu nonākam pie pašā mājā pielietojamām tehnoloģijām. Te var smīkņāt smiet un ņirgāties, bet uzdodiet sev jautājumu – vai jūsu esošā vai topošā māja, jums var nodrošināt kvalitatīvu dzīvošanu bez papildus enerģijas pievadīšanas 3 mēnešu garumā ziemas apstākļos? Atrunas, ka tā nemēdz būt netiek pieņemtas. Spēcīgas vētras nav retums, karojuši ir tepat Eiropā vēl nesen un arī pašu vecvecāki pāris pasaules karus piedzīvojuši, krīzes bardaks pašlaik un vēl lielāks iespējamais nākotnē. Lai cik jums ūberkruta tehnoloģija tagad, bet pēkšņi elektrība un gāze kirdih! Ūdeni no dziļurbuma, ūdensvada un filtru sistēmas ārā vairs nedabūt. Apkure ar automātiskajiem katliem, cirkulācijas sūkņiem, silttumsūkņi, gāzes katli, elektriskie sildītāji – viss tas pie kājas. Mākslīgās klimata uzturēšanas un ventilācijas sistēmas gaisu vairs nemaina. Automātiskās ūdens atsūknēšanas sistēmas,lai neapplūstu pagrabi nedarbojās. Sakari un informācijas tehnoloģijas, paši saprotiet.
Vai ir kaut vai alternatīva godmaņkrāsniņa, kur ģimenei apkārt sildīties? Vai ir strauts vai aka, kur malku ūdens pasmelties? Visos grūtākos laikos pilsētniekiem nācies laisties pie lauku cilvēkiem izdzīvot. Kur bēgs mūsdienīgais lauku iedzīvotājs? Vai Tava māja ir Tava pils? Manējā ar vēl nav ;)

Jāatdzīst, ka EjTakTu lielā merā ir taisnība. Es gan visus tos fenšuj neatdzīstu:).
Primārais mājai ir atrašanās vieta. Māju var pārbūvet, nojaukt un uzcelt vēlreiz, bet vidi ap maju ļoti grūti izmainīt. Ja uzcelsi māju purvā, tad purvā arī dzīvosi. Brīžiem var tikai pabrīnīties par cilvēku stulbumu celt māju paša jūras krastā. Pietiek ar vienu kartīgu vētru un vari meklēt jaunu dzīvesvietu:). Svarīga arī grunts zem mājas. Smilšu kalniņā nebūs jāčakarējas ne ar meliorāciu, ne ar lietusūdeņu kanalizāciju.Par dzīvi ekstremalos apstākļos bez elektrības EjTakTu arī pilnīga taisnība. Gan jau te tūlīt būs oponenti, ka var taču darbinat elektroģeneratoru. Ir man mājā ģenerātors- nu un. Pirms pāris nedēļām Latvenergo jau laicīgi brīdinaja, ka veselu dienu nebūs elektrība, a kas tad man, man tak ģenerātors:). Kad no rīta gribēju ģenerātotu iedarbinat izradijās, ka puika pa kluso visu benzīnu nobraukajis. Sīkums-aizbraucu līdz tuvejam benzīntankam, a tur tak arī elektrības nav un benzīnu nevar ieliet. Nu labi- vasara un nekas slikts nenotika, bet kas notiktu bez alternatīvas apkures ziemas laikā un ja elektrības nav vairākas dienas.

EjTakTu: Ko tev tāds utopisks skatījums uz dzīvi? Par apkuri 100% piekrītu - ir jābūt alternatīvai krāsns apkurei mājās - varbūt ne visu māju sasildīt, bet vienu krāsni vajag, jo ko svilināt jau vienmēr atradīsies, vismaz lielākajā daļā LV koku un krūmu netrūkst. Ūdens tāds plašs jēdziens. Tajā pašā Jūrmalā no akas nāk smirdīgs gaiši līdz tumši brūns ūdens, roc cik dziļi gribi, bet cilvēki tur dzīvo jau simtiem gadu. Mālainā augsnē ūdens jau simtiem gadu ir kā minerālūdens, bet nezinu, vai tajā pašā Jūrmalā tie cilvēki dzīvo tik ļoti sliktāk, jo viņiem ir sliktāks ūdens kā Latgalē? Tanī pat laikā Jūrmalā ūdens nekad neaptrūkstas, kamēr mālainā augsnē siltās vasarās aka var būt sausa... Tehnoloģijas ir laba lieta un es tās tikai atbalstu. Kamēr štrome ir, lietojam un priecājamies, kad nebūs - nu nelietos tos ventilatorus uc. smalkumus, iztiks, tāpēc jau dzīvot mājā varēs.
Ja pēc tavas teorijas, tad pilsēta vispār ir nepiemērota dzīvošanai, jo, iedomājies, pilsētu bez elektrības, piemēram 3 dienas. Ūdens nav, kanalizācija nestrādā, gaismas nav, siltuma nav, pilnīgs haoss un ārprāts - pat pad***t nav kur aiziet.
Par tām pārbaudītām vērtībām runājot - viss mainās un attīstās uz labo pusi, jaunumi ir jāizmanto mūsu labā, tāpēc jau tie tiek ieviesti. Kad parādījās gumijas piepumpējamie riteni, sākumā opozicionāri tāpat teica, ka koka riteņi tomēr ir pārbaudīta vērtība un skriešana pakaļ tai modei jau nu nepiekā laba nenovedīs...tāpat ir būvniecībā.
Paskatamies tos pašus skandināvus - kā viņi tūkstots gadus ir dzīvojuši koka mājās, tā dzīvo vēl šodien, bet būvmateriāli ir mainījušies diezgan kardināli. Velēnu jumtu vairs netaisa tādu kā agrāk, sienās siltinājums arī ir cits, grīdas materiāli un konstrukcija arī ir pilnīgi mainījusies utt. Bet mainījusies uz labo pusi. Pareizi jau te kāds teica, ja gribam pavisam tradicionāli, tad būtu jādzīvo alās. Kaut vai tā pati akmensvate - tās pašas sausās smiltis jau vien ir, kas tikušas izmantotas siltinājumam gadu simtiem, tikai nedaudz uzpūstas un apstrādātas. Reģipsis - ģipša apmetums ir zināms kopš cilvēks vispār mājas būvē. Koka detaļas jau arī ir mainījušās - precīzāka apstrāde, plašākas stiprināšanas iespējas. Aeroks - tas pats ķieģelis jau arī vien ir, tikai uzpūsts, nekas slikts jau tur nav. Par to mitruma vadīšanu gan mēs, liekas, šodien esam vienkārši sajukuši prātā. galu galā paši sastāvam 70% no ūdens, bet ņemamies te kā tādi apšņākti ar to sienu mitruma vadīšanu. Vada vai nevada - būtībā pilnīgi po dzīvošanas kvalitātei. Nav tādu pārbaudītu vērtību un nav tāda labākā varianta, vai sliktu materiālu. Visu vajag apdomāti iestrādāt, pareizi iestrādāt un, protams, neskriet pakaāl modei, bet domāt ar galvu un censties būvēt ekonomiski.

Manā skatījumā liela problēma celtniecībā Latvijā ir tā, ka netiek ievērta tehnoloģija kā pareizi un kvalitatīvi kaut kas jāizdara. Cik nav dzirdēts - ai, nu šitas solis nav vajadzīgs, to arī izlaidīsim utt. Ar tādu pieeju darbam var jebkuru jauno tehnoloģiju sačakarēt un tad bļaustīties, ka X jau tāds sūds vien ir.

Vai arī bieži sastopams variants - tehnoloģijas X izmantošana tam neparedzētā un nepiemērotā vietā. Stāsts no dzīves (par laimi ne manas) - jāapmet betona siena, strādniekiem paprasa - sienu nogruntēsiet?. Jā, protams. Ar kādu grunti gruntēsiet? Kā, ar kādu, ar Tiefgrunti! Komentāri lieki :)

Vēl dzirdēts variants - fasādi siltinot tiek jauktas dažādu ražotāju sistemas. Iespējams, ka reāli viss ir ok, bet to ne jau djadja Vasja ar savām nezināšanām var izspriest. "Labs" variants - fasādi taisīt pa dārgo ar akmens vati, nevis puķiku, lai fasāde "elpotu", bet strādnieki fasādi nogruntē ar sazin kādu grunti, kura nelaiž tvaikus cauri. Kā teikt, dirsā darbs un materiāli, pie tam pa dārgo :)