Vai kāds var padalīties pieredzē kā izskatās pieņemsim KAMAZ kravas a/m standarta kravas kastē

5m3 :

- smiltis
- grants
- škembas
- melnzeme
- oļi


nu piemēram 1/3, 1/2, 2/3 utt no kravas kastes tilpuma.

man šķiet ir svarīgi zināt ne tikai ko (reali) tev atveda, bet arī cik (reali) daudz atveda. Visādi var gadīties...

Diezgan sarežģīts uzdevums.
1) Kamaz parasti ir speciāli grants vešanai domāta kravas kaste ar slīpu priekšējo sienu un slīpu pacēlumu aizmugurējā veramā borta vietā.
2) Beramās kravas pie iekraušanas mēra ar iekrāvēja kausiem, kur skatoties tikai no iekrāvēja vadītāja vietas, parasta kļūda ir +- 15%
3) Kravas kastē iebērtā kaudze neizlīdzīnās pat kratoties vešanas laikā.
4) Šoferis bieži pats nezin, cik liels tilpums viņa mašīnas kravas kastei, ja tā ir neregulāras formas.

Ja tiešām ir vēlēšanās kravu nomērīt precīzi, tad tā vēl neizbērta jānolīdzina vienā līmenī, jānomēra un jāsareizina 3 skaitļi. Ja kravas kaste nav taisnstūra paralēlskaldnis, tad mērot iedomāti jākoriģē forma.

Izsmeļoši.

Bet tad jau sanāk, ka pircējs nekad nevarēs izkontrolēt kāds preces daudzums viņam ir piegādāts.

Man šķiet, ka pieņemtot, ka smiltis ir blīvākais no nosauktajiem materiāliem, un zinot cik to lien standarta kravas kastē, var izfunktierēt kā ir jāizskatās citām kravām (škēmbas, oļi, melnzeme). Tikai jāzina kāds koeficents...

Visuss uzskaitīos materiālus mēra tonnās. Pārdevēji pēc savām tabulām orientējoši pasaka cik tonnas būs tilpumā. Dažreiz-pamatā iekrāvēja kauss ir zināma tilpuma, un skaita tos. Pēc tam nosver. Slapja smilts būs smagāka par sausu, tāpat kā melnzeme ar dažādu mitrumu. Ja apgūta kaut cik matemātika, tad tilpumu var pierēķināt sekojoši: Pamata laukums reiz izlīdzinātais augstums. Izlīdzinātais augstums nosakām ar "aci" itkā domās nolīdzinot kaudzi pa visu pamata laukumu, un piemetot cik varētu būt augstums. Un tilpums būs pamata laukums reiz "piemestais augstums". Precīzi tilpumu var noteikt tikai ar mērtraukiem, vai integrālrēķiniem veicot daudzus mērījumus...

Dārgais Rx, nespēju iedomāties, kurai no šīm vielām būtu lietderīga mērīšana tonnās. Teorētiski malkai, bet bildi izjauc mitrums. Smiltij u.tml. būvējot ceļu, māju u.tt. rēķina, cik lielu tilpumu šis materiāls aizpildīs, nevis cik svērs. Vienīgie ļaudis, kam interesē masa, ir autotransporta inspekcijas darbinieki.
Cik esmu vedis karjera produkciju, kuba masa vienam produktam atšķiras pat par 25% dažādos avotos.

Varu papētīt senas pavadzīmes, bet manuprāt karjeri visu raksta tonnās un vai pat nesver mašīnas iebraucot un izbraucot...

Tieši Tā-Vienstāvi! Sver mašīnas pirms un pēc uzpildes. Ja kāds vēlas noteiktu tilpumu, tad kā jau teici- uz acs ar kausu piepilda, bet maksā par svaru. Arī cements un citi šāda līdzīgas nozīmes pulveri ir pēc masas. Tilpums tikai kā izziņa var būt.

Neesiet vis tik pārliecināti. Svari ir tikai dažiem lielajiem karjeriem, un to (ar visu svaru būdas iemītnieku) izmaksas ir ierēķinātas cenā. Svēršana palīdz optimāli izmantot mašīnas kravnesību, jo pārsniegums maksā lielus sodus. Otrs faktors ir izrakteņu pārstrādes pakāpe un cena. Granīta šķembas piemēram ir tikai CBR krautuvēs. Dabīgā grants vai vienreiz sijāti oļi uz svara būs 1,5 reizes dārgāk. Cementa pulveri salīdzināt ar granti nebūtu korekti, atšķirība cenā ir 50-100 reizes.

Vienvārdsakot "bespreģels".

Taisnība ir visiem. Klientam vajag aizpildīt ar kravu noteiktu tilpumu, bet pārdevējs rēķinus raksta pēc svara, zinot cik katra produkta 1 m3 sver. piemēram 5 m3 oļu X koeficents 1,5 = 7,5 t

Tātad zinot a/m kravnesību var spriest par kravas daudzumu kravas kastē.

Bet kādi ir šie koeficienti dažādiem birstošiem produktiem kāds var pateikt?

aptuvenu koeficientu var izteikt no literatūrā atrodamām materialu tilpummasām vai bēruma blīvumu vērtībām. aptuveni tāpēc, ka šīs vērtības atšķisies atkarībā no materiāla granulometriskā sastāva, mitruma, tukšumainības etc.

Nu tad te ir diskusijas beigas. Galvenā mērvienība ir mistiskā eskavatorista vēlme/spēja saskaitīt iebērtos kausus.

Šādos gadījumos ieteiktu pieturēties pie principa 'maksā par tādām vienībām, kuras redzi un vari pārbaudīt dabā', proti, tilpuma vienībām. Vēl jāatceras, ka uz aci drīkst novērtēt tikai kaudzes formu, nevis izmēru. Katrs augstuma cm dod 0.07 līdz 0.15 m3, naudas izteiksmē no saldējuma līdz pusdienām, atkarībā no kuba cenas.
Kas attiecas uz smart piesaukto mašīnas kravnesību, tad visas kravas mašīnas ir būvētas, lai izturētu pusotras līdz divas reizes smagāku kravu, bulku vāģis mierīgi velk tonnu, busā krauj divarpus tonnas un vairāk, 7,5 tonnu mašīnas oficiāli drīkstētu vest 2,5-4,2t, bet reāli ved 8-5 tonnas. Tie nav rekordi, bet pierasta lieta.

Lielākoties Latvijas karjeros par materiālu tiek maksāts par tonnām, ko nosaka sverot. Slapjā laikā materiālus pirkt varētu būt neizdevīgi, jo dabūsi samaksāt par ūdeni, kura materiālā pēc pāris dienām vairs nebūs. No nelielākiem privātajiem karjeriem var iegādāties smilti grunts piebēršanai, bet celtniecībai tā nez vai būs derīga, jo sastāvā ir ļoti liels māla daļiņu daudzums un tāds materiāls ir dabonams maksājot par kubiem,kura cena ir pat vairākas reizes zemāka par lielākos karjeros nopērkamo tonnu(m3 apm.1,6t) skalota materiāla būvniecībai. Agrāk malku arī tirgoja tikai kubos un steros, bet vairākus gadus malkai jau tiek piemērota mērvienība berkubs, kas ir izdevīga tikai un vienīgi malkas pārdevējam, jo neviens nevar pateikt precīzu steru vai kubu skaitu kravā un cilvēks sakraujot atvesto produktu grēdāun sarēķinot to steros ir nepatīkami pārsteigts.

Gala mērvienība parasti ir 1 auto krava, baltkrievu MAZ viena cena, krievu KAMAZ drusku lielāka, bet ietilpīgās rietumu mašīnu kravas vēl vairāk...cenu ietekmē materiālu cena + iekraušana karjerā, reālie izdevumi ceļā (degviela+auto amortizācija) un vedēja apetīte (darba alga) Cik precīzi liela katru reizi ir katra krava- to nezin neviens, ja kādreiz liekas, ka par maz, var mēģināt strīdēties un citreiz līgt citu piegādātāju; parasti gan pati beramā materiāla cena ir salīdzinoši maza no kopējām izmaksām- visvairāk maksā ceļš līdz karjaram un piegādes vietai...ja ceļa apstākļi nav sevišķi labi, kāds vedējs var sākt taupīt savu auto un nekraut pilnu, un to vajag arī saprast...

Man te kaut kādi cipari atradās, tik nezinu, vai pareizi. Var mēģināt salīdzināt karjera produkcijas daudzumus un cenas, rēķinot no tonnām uz kubiem. Norādīta viena kuba masa.
Grants 2.00
Skalota smilts 0-3 1.45
Skalota smilts 0-5 1.49
Smilts 1.50
Oļi 3-8 1.41
Oļi 8-16 1.41
Oļi 16-120 1.50
Šķembas 0-50 1.45
Transportbetons 2.20

Kas attiecas uz malkas mērvienībām, berkubs ir visdrošākā mērvienība, jo tur nav reāli kravas vidū būt tukšumam. Problēmas sākās tad, ja pircējs grib salīdzināt ar krāmētām vienībām un tic pārdevēja apgalvojumiem "0.7" vai pat "gandrīz tikpat". Ja pērk krāmētās vienībās, tad gan kravas vidus var gadīties sabērts, samazinot faktisko daudzumu.

nupat jau svari ir virsū uz jebkura normāla frontālā iekrāvēja. nevajag svarus kerjerā., ja nu vienīgi netic un grib pārsvērt.

Labrīt sērskābe, beidz te gudrēties. Normālie iekrāvēji redzami glancētos prospektos, nevis reālajā dzīvē. Ja iekrāvējs ir jauns un kruts, ar svariem, jebkurā gadījumā par šo krutumu samaksā minerālu pircējs. Tajos 6 karjeros, kur es ņemu materiālu, tādu iekrāvēju neesmu redzējis. Pat asfalta rūpnīcas sver mašīnas ar svariem.