Labdien.
Ir doma uztaisīt nelielu grantētu iebraucamo ceļu Zemgales lidzenumā. Jautājums - cik daudz janonem virsēja augsnes kārta( Zemgales mals) un cik daudz jāpieber smilts + grants?

Ja augsne ir izteikts māls, vai, radot grāvi un tajā piebērtajās smiltīs ik rudeni sakrājot ūdeni, mēs ceļu stiprinam vai vājinam (salīdzinot, ja to pašu smilts daudzumu uzbērtu virs augsnes)?
Manuprāt labākais variants varētu būt izņemt augsni abpus ceļam, izveidojot grāvjus, savelkot to uz ceļa un tikai tad sākt klāt drenējošo materiālu kārtas. Manā apkārtnē tā agrāk ir taisīti meža ceļi (neko vai neko daudz nevedot prom vai šurp), augsne gan pārsvarā smilšaina un grāvji dziļāki par augsnes biezumu, kurš ir ne vairāk kā pusotra lāpsta.

Jāievēro tas pats princips, kā būvēti valsts autoceļi ar grants segumu. No grāvjiem izrakto materiālu izmanto ceļa pamatnes veidošanai. Uz tā smilšu spilvens un grants segums, ko mājas kārtībā var apvienot. Galvenais, lai pamatnei būtu ūdeni novadošs šķērsgriezuma profils, tad pietiek pat ar dažu centimetru grants kārtu. Ceļš jātaisa divu mašīnu platumā, lai būtu iespēja nebraukt pa vienu un to pašu vietu. Citādi pamatnē izveidosies bedres, iespiedumi, kuros krāsies ūdens.

Ceļš kādām vajadzībām? Mums kādu 1/2m noraka, tad smilts ~30cm, ~20cm būvgruži smalcinātie. Pa ceļu ir braucis lielais bumbieris ar betonu, gandrīz bez nekādām pēdām. Mums gan apakšā smilts, smilts, smilts...

Ceļš privātām vajadzībām diez vai būtu jātaisa divu mašīnu platumā:
1) par liekā platuma uzbēršanu ir jāmaksā;
2) jo platāks ceļš, jo lielāka varbūtība, ka greideris to ar laiku izveidos par grāvi ar augstām apmalēm. Pat ja aiz tām būs vēl dziļāki grāvji, īpaši mālainā vietā uz ceļa stāvēs ūdens.
Ja iebraucas rises, tās pieber ar rokām no ķerras vai auto piekabes. Lieka kaudze grants, kā arī rupju un vidēju dolomīta šķembu būtu jātur pa ķērienam pie katras viensētas.

Cels domats privatam vajadzibaam lai var normali iebraukts kaut ar vieglo auto!!Ja tas cels atrastos pie kadas civilizacijas tuvu tad butu ok vareetu i buvgruzus dabuut utt!!Tagad bus jaiztiek ar smiltim un grants!!Galvenais interese cik janonem virskarta augsnei!Jo citi saka ka vajag 1 metru nostumt utt!!Tad baigi saliti sanaak!

Augsne ir zemes auglīgā daļa. Tā visa jānoņem nost. Parasti ir 22-25cm bieza, Zemgalē var būt vairāk, bet metrs nebūs. Vērtīgākās augsnes ir ap muižu centriem, tās sauc par kultūraugsnēm.

Augsne jānoņem visā biezumā. Un jāņem vērā, ka māls nav augsne, bet gan melnzeme. Tas var būt ļoti dažādā biezumā - 10-50cm.
Ja privātām vajadzībām un naudu negribas lieki tērēt, tad pietiktu ar 20cm smilts un 20cm grants. Protams, labāk būtu kādi 40cm smilts, lai uzlabotu drenējošās īpašības, bet, ja ņem vērā tā izmantošanas mērķi, tad var iztikt.
Vēl labi būtu grāvji ūdens novadei, bet arī tas nav tik būtiski. Cik daudziem pievadceļiem pie mājām laukos ir grāvji? Tas sadārdzina visu procesu, turklāt jābūt arī atbilstošam garenprofilam, un ūdens arī kaut kur jānovada. Būtiski būtu gultni, smilts un grants kārtu noprofilēt ar slīpumu ~3-4% un labi (!!) sablīvēt. Platums būtu pilnīgi pietiekams 3.5m, ja nav paredzēta vienlaicīga apmainīšanās. Pie šāda platuma var veidot vienpusējo slīpumu.

Labojums - Augsne nav māls, bet gan melnzeme.

Te mēs izlauzām par šo tēmu šķēpus krustu šķērsu.
[www.building.lv]

Heating saka māls - bet laikam domā zemes auglīgo virskārtu - kas Zemgales apvidū ( mana dzimtā puse - dažādas gruntis atskatītas - Jelgavas apvidū sevišķi):
1) pa virsu ir vai nu tīra melnzeme, vai mālaina zeme - pļavās 25-30cm, lauksaimnieciski apražotā teritorijā - ap 50cm slānis.
Biezāks slānis mēdz būt tikai vietās, kur planējot teritoriju ir aizbērti grāvji, dīķi, ieplakas vai mākslīgi pacelta zemes virsma - lietojot to pašu zemi.
2) Dziļāk seko vismaz 1-1,5m slānis no tīras smilts - vai smilts ar māla sīkdaļu piejaukumiem - daudzmaz viendabīga un stabila pamatne. Izklaidus pa retam šai slānī varbūt kādi māla kunkuči, kurus derīgi izlauzt vai sasmalcināt.
3) Un vēl dziļāk - tātad 1,5- 2m dziļumā - seko pirmais blīvā māla slānis ( vismaz 0,5m biezumā) - tas jau vairs nevienu neinteresē - ne būvējot ceļu, ne māju. Vēl dziļāk atkal smilts un kaut kur nākošais blīvā māla slānis.

Mazās platībās Auglīgo slāni parasti ņem nost - aizvieto ar viendabīgu smilti - pa virsu šķembu klātne ... vai tā vai šā...Noņemto auglīgo - izmanto pieguļošās teritorijas planēšanai , piepacelšanai vai kā citādi (pārdod kaimiņam)
Lielās platībās forumieši iesaka lietot ģeotekstila paklājumus zem ceļa klātnes - samazinot zemes darbu apjomu - nerokot ārā visu auglīgās zemes kārtu.

Ceļa klātnes virsmu piepaceļ un noteikti veido šķērskritumu - no vidus uz abiem sāniem, vai vienā sānu virzienā - ja reljefs atļauj...utt...kā teica - forumā apdiskutēts krustām....

Lētākā smilts, ja paša gabalā tāda ir, iegūstama izrokot dīķi.

Betona stiprība ir atkarīga no ūdens- cementa attiecības 0,46-0,52 atkarībā no betona markas vai klases. Smilts, šķembas, grants ir tikai pildvielas.

Fedja... ņe v tu ķemu popal...