Pēc zirgu atstātā mantojuma izvākšanas iekš staļļā palika apmēram 40 līdz 50 cm dziļš katlavāns.Daļēji grasos to aizbērt ar granti, tad laikam betona stabiņi sijas un grīda. Īsti nav skaidrs kādā augstumā to visu organizēt, jo prasās zemgrīdas ventilācija, kuru ierīkot man rādās var tika zem esošo durvju sliekšņiem, jo izkalties cauri gandrīz metru biezai sienai īsti neredzu iespējas.Varbūt ir kādas citas idejas Gribētos varbūt arī kādu siltinājumu
Varbūt kādam ir pieredze šādā situācijā !

Aukstā pagrīde - caurumi no pagrīdes uz āru.
Siltā pagrīde - šķirbas gar kājlīsti uz telpas iekšpusi.
Kombinētais variants - āra caurumus uz ziemu aiztaisa.
Jēga siltinājumam uz ~8°C silto grunti ar dēļiem (arī siltinājums) pa vidu, ja nav siltināti ~0°C akmeņi?

Stallis izbūvēts atbilstoši prasībām par zemās kūts principiem, kur staļļa grīda tiek tīrīta reizi gadā, bet parējā laikā dzīvniekiem zem kājām tiek kaisīti pakaiši, kas uzsūc urīna un kala paliekas veidojot kūtsmēslojumu. Tas ziemā - bakteriju pūšanas rezultātā papildus silda stalli.
No jautājuma nav skaidrs kādam nolūkam telpa tiks izmantota..stallis?

Par to silto pagrīdi jau domāju , bet tad cik vina silta sanāks. Varētu tos akmeņus siltināt, bet kā. Caurumi uz āru,kurus uz zuemu aiztaisa skan labi , bet ka lai viņus iztaisa

Telpa tiks izmantota dzīvošanai kā ziemā, tā vasarā

Nu ja dzīvošanai, tad pilnīgi garām, tad tikai un vienīgi siltināta betona plāksne uz grunts. Tā tukšā pagr'\ide ir vēsture un tagad tā vairs netaisa - vienkārši vairāk mīnusu nekā plusu. Žurkas, grūti kontrolēt mitrumu, pelējuma draudi, grūti kvalitatīvi nosiltināt, dārgi, sarežģīta izbūve utt.
Neāksties, saber granti vai smilti, kārtīgi noblietē ar lielo vibroplati!, uzliec plēvi, tad 5-15cm ekstrudēto spundēto putuplastu, tad atkal plēvi, tad uz distanceriem armatūras režģi, tad betonu apmēram 7-8 cm. Viss. Ideāli gluda, silta, lēta grīda, kas kalpos vairākus cilvēka mūžus.

Apzīmējums "siltā pagrīde" nenozīmē, ka pagrīdē varētu gulēt bez segas, bet gan to, ka temperatūra tur svārstīsies kautkur starp +8°C un istabas temperatūru, tomēr nekad nebūs tik auksta kā ziemā ārā. No uzskaitītajām "siltā" patstāvīgi apdzīvojamai ēkai manuprāt ir labākā un caurumus uz āru diez vai vajadzētu.
Pamatus var labi nosiltināt tikai no ārpuses, diemžēl, šai gadījumā zaudējot akmens izskatu. Siltinot no iekšpuses var ne tikai rasties problēmas ar mitrumu, bet arī zudīs liela daļa pastāvīgi apdzīvojamai telpai vēlamās siltummasas.

Par tiem plusiem un mīnusiem ar aaaa vēl varētu pastrīdēties...

Man tiko radi jauca ārā mājai grīdu, kas būvēta apmēram 1890. gadā. Jūrmalā. Nekādas pagrīdes ventilācijas nav un nekad nav bijis. Pamati mūrēti no ķieģeļiem, kas no ārpuses apmesti, caurumui nekādu nav. Apmēram 50cm virs zemes līmeņa, tad sākas koka karkass. Iekšā sabērtas tās pašas jūrmalas smiltis, nu nezinu, kā tajā laikā to darīja, varbūt smiltis izkarsēja. Tad uz smiltīm pa taisno, bez nekādiem akmeņiem un stabiņiem bija saliktas brusas, kas nosmērētas ar darvu, uz aci apmēram 100x100. Nekas vairāk, uz brusām pa taisno nagloti spundēti grīdas dēļi. Vairāk kā 100 gadu!!! un ne brusām, ne dēļiem nav ne mazākās trupes, pelējuma uc. pazīmju. Dēļi sausi, skanoši, no apakšas pat dzeltenā koka krāsā. Domāju tā pagrīdes ventilācija tikai mitrina nevajadzīgi visu pasākumu. Bet šajā gadījumā domājams izšķirošais ir tas, ka grīda ir apmēram 50cm virs zemes un pagrīde pildīta ar sausām smiltīm, kas laikam kapilāri ūdeni uz augšu neceļ. Bet dēļi kā jau dēļi - bija izdiluši, izliekušies vietām, tagad ielēja betonu uz tām pašām smiltīm un puķika. 2 veči 1 dienas laikā izlauza veco grīdu, salika puķiku un iebetonēja. Apmēram 25m2. Ko vēl labāku?

Gan jau ventilācija uz iekšu var noderēt kādos gadījumos (kāpēc vēl padlaikā kājlīstēs bija caurumi?) Zemgrīdas putuplasta nepieciešamību saskatu vienīgi, ja grīda ir arī sildītājs, kam jā vai nē ir atsevišķs un jau daudz apspriests jautājums, kurā viedokļi bez 25 gadu nodzīvošanas vienā un otrā variantā, iespējams, balstās uz nepārbaudītiem pieņēmumiem. Mani tomēr vairāk pārliecina argumenti par labu vertikāliem sildķermeņiem.